Ķīna
Ķīnai šogad būs par desmit procentiem lielāks militārais budžets, trešdien paziņoja Nacionālā Tautas kongresa priekšsēdētāja preses sekretāre.
Jaunajā ASV militārajā stratēģijā Krievija un Ķīna raksturotas kā agresīvas valstis, kas apdraud Savienoto Valstu drošības intereses, kā arī paustas bažas par globālās stabilitātes mazināšanos un augošajiem tehnoloģiskajiem izaicinājumiem.
Ķīna samazinās bruņoto spēku skaitlisko sastāvu par 300 000 karvīru līdz diviem miljoniem, atklājot parādi par godu Otrā pasaules kara noslēguma 70. gadadienai, ceturtdien sacīja Ķīnas prezidents Sji Dziņpins.
Vašingtona risina sarunas par bumbvedēju izvietošanu Austrālijā, pieaugot bažām par Ķīnas militārās klātbūtnes nostiprināšanos Dienvidķīnas jūrā.
Ķīna lēnām, bet ar vienmērīgiem uzlabojumiem pieteikusi sevi arī Arktikas reģionā. Par saviem militārajiem plāniem šajā reģionā starptautiskajai auditorijai domātajos angliskotjajos ziņojumos tā klusē. Tomēr “Jamestown Foundation” pētniece Anna-Mērija Breidija uzsver – līdztekus tirdzniecības un zinātnes mērķiem, Ķīna šajā reģionā vēlas attīstīt...
Jaunā un nāvējošā koronavīrusa uzliesmojums Ķīnā izraisījis arī milzīgu dezinformācijas un konspirāciju teoriju vilni, vēsta izdevums “Foreign Policy”.
ASV aizsardzības ministrs Marks Espers Minhenes drošības konferencē nosaucis Ķīnu par ASV galveno pretinieku, kā arī brīdinājis sabiedrotos Eiropā atturēties no sadarbības ar kompāniju “Huawei” nākamās paaudzes un 5G tīklu izveides jomā.
ASV pastiprinās noteikumus Ķīnas valsts mediju organizācijām, traktējot tās kā ārvalstu misijas, pēc ASV amatpersonu paustas neapmierinātības ar Pekinas augošu propagandu.
Ķīna, kas pēdējā laikā ir kļuvusi par ekonomisku un militāru konkurentu Amerikas Savienotajām Valstīm, sākusi uzvesties arvien agresīvāk. Lai spētu ar to konkurēt, ASV ir būtiski jāmazina šķēršļi tehnoloģiskajām inovācijām, vēsta portāls “Military.com”.
Ķīnas karakuģis pagājušajā nedēļā ar lāzeru šāvis pa ASV jūras spēku patruļas lidmašīnu “P-8A Poseidon”, kura veikusi lidojumu starptautiskajā gaisa telpā.
Nesen publicētajā Igaunijas Ārējā izlūkošanas dienesta gada pārskata liela daļa ziņojuma fokusējās uz Krievijas Federācijas aktivitātēm, kura, dienesta vērtējumā, joprojām rada vislielākos draudus Igaunijas drošībai. Tomēr kā otrs lielākais drauds tika minēta Ķīna, raksta ASV domnīca “Warsaw Institute”.
Nesen Ķīna paziņojusi, ka izveidojusi speciālu radaru, kurš spēj uztvert ar “Stealth” tehnoloģiju aprīkotas lidmašīnas. Tas darbojas arī kā vadības punkts, kas palīdz trāpīt izšautām raķetēm mērķos, piemēram “F-35” iznīcinātājam. Portāls “Nationalinterest.org” atzīst - kaut Ķīnas apgalvojumi šķiet ticami fizikas līmenī, ir svarīgi atcerēties, ka...
Pērnā gada beigās Ķīnas Jūras spēki pieņēma apbruņojumā pirmo pašas Ķīnas uzbūvēto lidmašīnu bāzes kuģis “Shandong” un otru pasaulē lielāko iznīcinātājkuģi “Nanchang”, kas spēj nest vadāmās raķetes. Tas demonstrē Ķīnas centienus līdz 2049. gadam izveidot spēcīgu okeāna floti, kas spētu kontrolēt lielu daļu Klusā un Indijas okeāna reģiona, raksta...
Ķīnai vajadzētu apsvērt neletālu mazas jaudas lāzerieroču izmantošanu pret ASV karakuģiem, lai atturētu to pārvietošanos Dienvidķīnas jūrā. Šādu viedokli publicējusi Ķīnai piederošā avīze “Global Times”.
Viena no lielākajām politiskajām partijām Itālijā – Pieczvaigžņu kustība, ir kļuvusi par vienu no lielākajiem Ķīnas atbalstītājiem laikā, kad Pekina pasaulē sākusi izplatīt dezinformāciju par koronavīrusa izcelsmes vietu, vienlaikus sūtot medicīnisko palīdzību tām Eiropas Savienības valstīm, kurās vēlas iegūt ietekmi, raksta “Foreign Policy”.
Kamēr Ķīna turpina cīņu pret koronavīrusu, Uhaņā, pilsēta, kurā aizsākās globālā koronavīusa pandēmija atsākusies pastiprināta militāro un civilo kuģu būve, vēsta “Voice of America”, atsaucoties uz vietējiem plašsaziņas līdzekļiem un ekspertiem
Pasaule šobrīd saskaras ar korona vīrusa pandēmiju, kas aizvien pieņemas apmēros. Tomēr Ķīna šonedēļ atkal atvērusi Uhaņas pilsētu, kurā sākotnēji izraisījās Covid-19 pandēmija, tādējādi ļaujot 11 miljoniem iedzīvotāju izbraukt ārpus tās robežām. Šis solis tiek uzskatīts par nopietnu pavērsiena punktu centienos apkarot vīrusa radīto uzliesmojumu...
Maskava pēdējos 20 gadus ir rēķinājusies ar regulāriem ienākumiem no Ķīnas par tās kravu tranzītu pa Krievijas dzelzceļu uz Eiropu, taču Pekinas sadarbība ar Centrālāzijas valstīm un Irānu liecina, ka tas varētu mainīties, līdzi nesot ģeopolitiskas sekas, raksta domnīcas “The Jamestown Foundation” vietnē “Eurasia Daily Monitor” raksta Pols Goubls.
Krievijas valdība ilgi pieņēmusi, ka Rietumu sankcijas pret Irānu ļaus tai pirmajai izvērst savu ietekmi šajā valstī, paplašinot savus dzelzceļa maršrutus uz dienvidiem caur Islāma republiku un saglabājot Dienvidkaukāzu kā Maskavas kontrolētu tranzīta centru gan austrumu-rietumu, gan ziemeļu-dienvidu maršrutiem. Tomēr Ķīna uz to ir reaģējusi...
Ķīna būvē jaunu 003 tipa lidmašīnu bāzes kuģi. Tas būs līdzvērtīgs ASV Jūras kara flotes lidmašīnu bāzes kuģiem un būtiski atšķirsies no bruņojumā esošajiem dieviem Ķīnas aviobāzes kuģiem. Kā vēsta ASV finanšu un ekonomikas žurnāls “Forbes”, atvērtā koda izlūkdatu analītiķi nesen pamanījuši ko pārsteidzošu – nepabeigtais lidmašīnu bāzes kuģis ir...
Ķīna draud reaģēt gadījumā, ja ASV izvietos vidēja rādiusa raķetes Āzijas-Klusā okeāna reģionā un brīdina ASV sabiedrotos reģionā šādu piedāvājumu nepieņemt, vēsta ASV žurnāls "Newsweek".
2020. gada 9. jūnijā ASV Prezidenta Donalda Trampa administrācija prezentēja ASV jauno Nacionālās drošības stratēģiju polārajiem apgabaliem. Viens no iemesliem tam ir aizvien pieaugošā Ķīnas interese Arktisko reģionu apgūšanā, analizē portāls “Military.com”
Ziņojums liecina, ka Krievija, Ķīna un citas valstis ir iztērējušas vairāk nekā 300 miljonus ASV dolāru, lai ietekmētu demokrātiskos procesus desmitiem valstu visā pasaulē, ziņo domnīca “German Marshall Fund”.
Šomēnes gaidāmajās vērienīgajās Krievijas bruņoto spēku militārajās mācībās “Kaukāzs 2020” piedalīsies arī Ķīnas bruņotie spēki, tā paziņojusi Ķīnas Aizsardzības ministrija, vēsta Krievijas ziņu aģentūra “TASS”.
Lai gan Ķīnas bruņotie spēki jau vairāk nekā četrdesmit gadu nav iesaistījusies plašos militārajos konfliktos, tās militārie analītiķi savu darbu nav pārtraukuši. Domnīcas “RAND” eksperti secina – par Ķīnas Bruņoto spēku doktrīnu vislabāk ļauj spriest Ķīnas Komunistiskās partijas stratēģiskās vadlīnijas.
Lielbritānijas izlūkdienesta MI5 direktors Kens Makkalums pirmajā uzrunā medijiem kopš stāšanās amatā skaidro – laikā, kad nepieaug terorisma draudi, aizvien sarežģītāki paliek draudi nacionālajai drošībai, kuru avots ir Krievija, Ķīna un citi aktori.
Ķīna apsolījusi veikt atbildes pasākumus, ja ASV pārdos Taivānai bruņojumu vairāk nekā miljarda dolāru vērtībā.
ASV pirmdien paziņoja, ka ir apstiprinājušas 100 krasta aizsardzības sistēmu "Harpoon" pārdošanu Taivānai 2,4 miljardu ASV dolāru vērtībā, neraugoties uz Pekinas sašutumu par pagājušonedēļ noslēgtu raķešu pārdošanas līgumu.
ASV un Indijai jāsadarbojas, lai stātos pretī draudiem, ko rada Ķīna, otrdien paziņojis ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, gatavojoties sarunām ar Indijas līderiem.
Aizvadītajā nedēļā Krievijas presidents Vladimirs Putins video konferencē norādījis, ka neizslēdz iespēju dibināt militāru aliansi ar Ķīnu, taču pašlaik nesaskata tam nepieciešamību, ziņo aģentūra “Associated Press”.
Halifaksas drošības foruma laikā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sarunā ar foruma viceprezidentu Robinu Šepherdu apsprieda alianses nākotnes perspektīvas, ņemot vērā Ķīnas ietekmes palielināšanos. Lai arī Ķīnas izaugsme ir neizbēgama, NATO vēl joprojām kontrolē 50% pasaules IKP un pusi pasaules militārā potenciāla, uzsvēra NATO...
2010. gada NATO stratēģiskās attīstības konceptā Ķīna bija pieminēta tikai garāmejot. Šogad ārlietu ministru sanāksmē tika publicēts ziņojums par NATO nākotni: “NATO 2030: vienoti jaunā laikmetā” (NATO 2030: United for a new era), kurā Ķīnai ir veltīta atsevišķa nodaļa. Jaunā lielvara solās būt gan iespēja, gan izaicinājums NATO nākotnei.
Lai arī Ķīnas kodolarsenāls tālu atpaliek no Krievijas vai ASV arsenāla, Ķīna iegulda lielus līdzekļus tā modernizēšanā un skaita palielināšanā, ziņo Dienvidāzijas ziņu aģentūra “ANI News”. Pašlaik Ķīnas arsenālā ir vairāk nekā 350 kodolgalviņu – lielākais skaits valsts vēsturē.
Aukstā kara gados, cenšoties panākt ASV un NATO valstis bruņošanās sacensībā, Padomju Savienībai bija vēlme lepoties ar aviācijas bāzes kuģiem. Paradoksālā kārtā, šobrīd lielākā daļa kādreizējās komunistiskās impērijas PSRS aviobāzes kuģu mantojuma atrodas Ķīnā, savukārt pēdējais Krievijas kara flotes kuģis “Admiral Kuzņecov” vairāk laika pavada...
Vladimirs Putins Krievijai ir ne tikai prezidents, bet arī pārvaldes un ekonomiskais modelis – skaidro britu analītiķis un Eiropas politikas analīzes centra (Center for European Policy Analysis - CEPA) pētnieks Edvards Lūkass. Sarunā ar Sargs.lv E. Lūkass skaidro gan Krievijas lomu mūsdienu pasaulē, gan to, kāpēc Krievija ir spiesta soli pa solim...
Japāna nosūtījusi iznīcinātājus pēc Krievijas un Ķīnas bumbvedēju pamanīšanas savas robežu tuvumā, trešdien paziņoja Japānas valdība.
Visdrīzāk Vladimirs Putins vairs nebūs Krievijas līderis, tā runājot ar portālu “Sargs.lv” par to, kāda tuvākajā desmitgadē izskatīsies pasaule atzīst Eiropas politikas analīzes centra (Center for European Policy Analysis - CEPA) pētnieks Edvards Lūkass. “Sargs.lv” turpina publikāciju ciklu “Sarunas par pasauli 2030”, šoreiz uz sarunu aicinot E...
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien parakstījis rīkojumu, ar kuru Savienoto Valstu iestādēm uzdots izvērtēt iespējamos drošības riskus, ko var radīt Ķīnā un citās valstīs ražotie bezpilota lidaparāti, kas tiek izmantoti ASV valdības flotēs.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis pirmdien attālinātajā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru apspriedē ar Japānas ārlietu ministru Tošimicu Motegi savas valsts un Latvijas vārdā izteicis bažas par Ķīnas un Krievijas ciešo sadarbību.
Eiropas Savienībai (ES) ir jāturpina uzlabot sava noturība un rīcībspēja krīzes situācijās, kā arī jāturpina attīstīt civilās un militārās spējas, darba vizītē Francijā uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Džordžs Frīdmens tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem mūsdienu ģeopolitikas ekspertiem, kas savā laikā konsultējis gan NATO Sabiedroto spēku augstākajā virspavēlniecībā Eiropā (SHAPE), gan ASV Militāro koledžu, kas sagatavo ASV ausgtākos virsniekus. Šī gada sākumā arī portālam Sargs.lv bija iespēja tikties sarunā ar ASV privātā analītiskā...
Avīze “The New York Times” reiz recenzijā nodēvēja ģeopolitikas ekspertu un “Stratfor” dibinātāju Džordžu Frīdmenu par “maģisko astotnieka bumbu” (Magic 8-Ball), kam uzdot jautājumus par nākotni. Portāls “Sargs.lv” sarunā ekspertam lūdz ieskatīties Ķīnas un ASV nākotnē. Dž. Frīdmens uzsver - Ķīnu un Krieviju vieno t.s. “maskirovkas” spējas, t.i...
Eiropas Savienībai (ES) ir jāpaplašina ierobežojošie pasākumi pret Krieviju, iepazīstinot Saeimas Eiropas lietu komisiju ar Latvijas nostāju Krievijas jautājumā gaidāmajā ES Ārlietu padomē, akcentēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien apsūdzēja Ķīnu un Krieviju, ka tās strādā pret starptautisko kārtību.
ASV prezidents Džo Baidens piektdien virtuālajā Minhenes drošības konferencē paziņoja, ka "Amerika ir atgriezusies" un ka transatlantiskās alianses atkal ir ASV prioritāte.
Propagandas un viltus ziņu izplatīšanā Ķīna seko Krievijas piemēram. Pagaidām gan Ķīna to nedara tik aktīvi un profesionāli kā Kremlis, taču paredzams, ka tuvākajā laikā šīs darbības varētu aktivizēties. Mērķi abām lielvarām ir līdzīgi – vājināt Eiropas atvērto sabiedrību, “iebarojot” tai sev vēlamos vēstījumus, secina Igaunijas Ārējās izlūkošanas...
Ķīnas militārais budžets, kas ir otrais lielākais pasaulē pēc ASV, šogad tiks palielināts par 6,8%, piektdien paziņoja Finanšu ministrija.
NATO amatpersonas sākušas vērtēt, kādu iespaidu uz alianses spēju militāra konflikta gadījumā ātri pārvietot karaspēku, varētu atstāt Ķīnas investīcijas galvenajos transportu mezglos visā Eiropā, ziņo aizsardzības nozares ziņu portāls “DefenseNews.com”
ASV Federālā sakaru komisija (FCC) piektdien klasificēja piecus Ķīnas telekomunikāciju uzņēmumus, tostarp "Huawei", kā tādus, kas rada "draudus nacionālajai drošībai".
Ārvalstu specdienesti tuvākā nākotnē arvien vairāk koncentrēsies uz zinātnisko izlūkošanu ar mērķi iegūt informāciju par NATO valstīs izstrādātām tehnoloģijām, liecina Valsts drošības dienesta (VDD) pārskats par dienesta darbību 2020. gadā. Nozīmīgākos draudus Latvijas valsts drošībai joprojām rada Krievijas izlūkdienesti, kuri arī Covid-19...
Krievija un Ķīna otrdien paziņojušas, ka, pieaugot politiskajai nestabilitātei, vēlas organizēt ANO Drošības padomes pastāvīgo locekļu samitu.
Līdzās Krievijai Latvijas informatīvajā telpā arvien mērķtiecīgāk darbojas arī Ķīna. Kā savā 2020. gada pārskatā secina Valsts Drošības dienests (VDD), pērn darbības vērstas divos virzienos – lai panāktu Latvijas mediju labvēlību ar tai izdevīgiem vēstījumiem, kā arī mērķtiecīgs darbs ar akadēmiskās un kultūras jomas ekspertiem dažādu projektu...
Ķīnas Aizsardzības ministrs ģenerālis Vejs Fenghuē (Wei Fenghue) devies vizītē uz Eiropu, kur plāno tikties ar četru valstu vadību pārstāvjiem, uzlabojot sadarbību militārajā jomā, ziņo Ķīnas valdības ārvalstu auditorijai domātais oficiālais laikraksts “Global Times”.
Covid-19 pandēmijas izraisīto problēmu rezultātā ārvalstu spiegošanas aktivitātes un iejaukšanās Kanādas iekšējās lietās pērn sasniegusi tādu līmeni, kāds nav pieredzēts kopš Aukstā kara laikiem, pirmdien atzinis Kanādas izlūkdienests.
Lielbritānija ievieš jaunu likumu, saskaņā ar kuru personām, kas rīkojas "naidīgu" ārvalstu valdību vārdā, būs jāreģistrē sava klātbūtne Apvienotajā karalistē, ziņo britu laikraksts “The Times”.