Somijas bruņotie spēki drošības apsvērumu dēļ slēguši daļu valsts gaisa telpas un ierobežojuši kuģu satiksmi Somijas dienvidu piekrastē pie agresorvalsts krievijas robežas. Lēmums pieņemts, ņemot vērā risku, ka krievijas elektroniskās karadarbības ietekmē šajā teritorijā varētu nonākt no kursa novirzījušies Ukrainas droni, ziņo “Defense News”.
Šogad vairāki Ukrainas droni, kas bija paredzēti triecieniem pa militāriem objektiem krievijā, agresorvalsts elektroniskās karadarbības rezultātā novirzījušies no paredzētā maršruta un nonākuši Somijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa telpā. Atsevišķos gadījumos tie nogāzušies šo valstu teritorijā.
Somijas bruņotie spēki norāda, ka ieviestie ierobežojumi ļaus operatīvajiem dienestiem nepieciešamības gadījumā droši identificēt, pārtvert un neitralizēt bezpilota lidaparātus, vienlaikus garantējot civiliedzīvotāju drošību.
Ukraina pēdējos mēnešos būtiski palielinājusi tālas darbības rādiusa dronu izmantošanu triecieniem pa krievijas militārajiem un militāro rūpniecību atbalstošajiem objektiem. Ukraina un NATO valstis uzskata, ka krievijas īstenotā GPS un citu navigācijas sistēmu signālu slāpēšana ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ daļa šo dronu novirzās no kursa un nonāk NATO dalībvalstu gaisa telpā.
Tikmēr Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs brīdinājis, ka krievijas rīcībā nonācis ievērojams skaits sagūstītu Ukrainas dronu. Pēc viņa teiktā, Maskava tos varētu izmantot pret NATO valstīm vai arī inscenēt tā dēvētos "viltus karoga" uzbrukumus, lai radītu ieganstu turpmākai konflikta eskalācijai.
Kā norāda “Defense News”, šie paziņojumi papildina vairāk nekā mēnesi ilgušos Austrumeiropas valstu brīdinājumus par iespējamu krievijas gatavošanos hibrīduzbrukumiem vai citām provokācijām pret NATO austrumu flanga valstīm. Vairāku valstu amatpersonas atsaukušās uz to rīcībā esošo sabiedroto izlūkošanas informāciju.
Par pieaugošajiem riskiem iepriekš brīdinājis arī Polijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Pavels Šota, norādot uz iespējamu krievijas provokāciju pieaugumu NATO austrumu flangā.
Līdzīgu vērtējumu sniedzis arī Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Dienests norāda, ka krievija tuvākajā laikā var īstenot dažādus hibrīduzbrukumus un provokācijas pret Baltijas valstīm, lai palielinātu psiholoģisko spiedienu uz NATO dalībvalstīm un mazinātu Rietumu atbalstu Ukrainai.
Vienlaikus SAB uzsver, ka krievijai pašlaik nav pietiekamu militāro spēju plaša mēroga konvencionālam uzbrukumam Baltijas valstīm, jo lielākā daļa tās kaujas spēju joprojām ir iesaistīta karadarbībā Ukrainā.
