NATO sabiedrotie agresorvalstij krievijai vēlreiz skaidri pavēstīja – “nelieniet, būs slikti”. Tā par galvenajiem secinājumiem nesen notikušajā alianses samitā portāla “Sargs.lv” raidierakstā “Droši ir zināt” paziņoja aizsardzības ministrs Raivis Melnis.
Viņš uzsvēra - ja agresors šo vēstījumu aizvien nesaprot vai izliekas to nedzirdam, Nacionālie bruņotie spēki kopā ar Iekšlietu ministrijas dienestiem un valsts drošības iestādēm ir gatavi neitralizēt jebkuru pretinieka mēģinājumu iedibināt savu varu atklātas vai hibrīdās agresijas veidā.
Ministrs atgādināja, ka NATO sabiedrotie alianses galīgajā paziņojumā atkārtoti akcentēja – krievija un tās noziedzīgais režīms ir ilgtermiņa drauds visai aliansei.
Viņš gan piekrita, ka Kremļa režīms pausto brīdinājumu priekšā bieži vien nerīkojas racionāli, tāpēc nevar izslēgt, ka krievija turpinās savas destruktīvās darbības.
Viņš arī piebilda – ja agresors nolems pret Latviju vērst 2014. gada paņēmienus, kādus izmantoja, okupējot Ukrainai piederošo Krimu, nekādas sarunas ar iebrucējiem nenotiks.
“Zaļie cilvēciņi nestaigās pa mūsu zemi. Mēs zaļos cilvēciņus iznīcināsim. [..] Pa mūsu zemi jāstaigā tikai mūsu iedzīvotājiem,” uzsvēra ministrs
Vaicāts par noskaņu nesen aizvadītajā NATO samitā, Latvijas aizsardzības ministrs atzina: par spīti ASV prezidenta Donalda Trampa brīdinājumiem par ASV lomas iespējamo samazināšanos, NATO vadošā dalībvalsts ir apliecinājusi gatavību turpināt partnerību ar Eiropas valstīm. Vienlaikus arvien skaidrāk redzama pašu Eiropas valstu pamošanās un lielākas atbildības uzņemšanās par savu drošību, kas izpaužas jau konkrētos projektos.
“Eiropai ir jāuzņemas daudz lielāka loma. ASV nekur nepazūd, tā neiet ārā no NATO. Savu klātbūtni viņi atstāj un 5. panta saistības nodrošina. Skaidri un gaiši tiek pateikts – ja būs vajadzīgs, kopā kausimies, bet Eiropai ir jāsāk daudz vairāk investēt savā un līdz ar to arī NATO kolektīvajā drošībā,” skaidroja ministrs.
Viņš atzina, ka vēsturiski atšķirības starp sabiedroto ieguldījumiem aizsardzībā bijušas krasi nevienlīdzīgas. Arī Eiropas militārā industrija pēc Aukstā kara tika pastāvīgi samazināta, taču Ankaras samits pierādīja, ka Eiropa ir gatava gan investēt, gan atjaunot ražošanu.
“Eiropas valstis palielina aizsardzības izdevumus. [..] Šogad vien militārās industrijas spēju attīstībā papildus tiek ieguldīti vēl 139 miljardi eiro. Tie ir milzīgi līdzekļi, lai veidotu savas kaujas spējas. Tāpat arī nākamgad investīcijās paredzēts vēl vairāk naudas. Tas ir īsts sprādziena efekts. Visi saprot, ka to vajag, ka kara draudi nekur nav pazuduši,” skaidroja R. Melnis.
Kā vienu no pēdējo mēnešu redzamākajiem praktiskajiem apliecinājumiem tam, ka Eiropas valstis uzņemas nozīmīgāku atbildību par kontinenta drošību, R. Melnis minēja neseno sauszemes spēku komandvadības nodošanu Latvijā un Igaunijā Vācijas-Nīderlandes armijas korpusam.
“Tā nav tikai papīru parakstīšana. Korpusam apakšā ir vienības, kas spēj sinhronizēt, attīstīt un plānot savu darbību. Papildus tiek piesaistīti praktiskie resursi – dažādas ieroču sistēmas ar daudz tālāku sniedzamību. Arī Kanāda paziņoja, ka palielinās savu klātbūtni Latvijā. Vācija demonstrē, ka uzņemas daudz lielāku atbildību par drošību reģionā, jo tagad ir pārstāvēta ne tikai Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, bet darbojas arī Polijā,” viņš norādīja.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka vairāki Eiropas valstu izlūkdienesti pēdējo nedēļu laikā brīdinājuši NATO austrumu flanga valstis par pieaugošiem krievijas provokāciju riskiem.
Arī Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB) paziņojis, ka krievija īstermiņā ir spējīga veikt dažāda tipa hibrīduzbrukumus, taču tai pašlaik nav resursu plaša mēroga konvencionālam uzbrukumam Baltijas valstu virzienā.
Pilnu interviju ar aizsardzības ministru R. Melni skaties: https://www.youtube.com/watch?v=j0VOWohTXtY
