Polija saskata pieaugošu risku, ka Krievija varētu rīkot provokācijas NATO austrumu flangā, paziņoja Polijas ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs pulkvedis Pavels Šota. Arī Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda, ka Krievija īstermiņā var īstenot hibrīduzbrukumus, tomēr Krievijas plaša mēroga konvencionālam uzbrukumam Baltijas valstīs patlaban ir ļoti zema iespējamība.
"Mēs redzam notikumus Ukrainā un to, ka karā Krievijai šobrīd neklājas labi," viņš teica laikrakstam "Rzeczpospolita". "Tas rada bažas, ka Maskava varētu vēl vairāk saasināt situāciju," Šota piebilda.
Viņš sacīja, ka ierobežots uzbrukums Baltijas valstīm varētu izpausties kā tā sauktie "mazie zaļie cilvēciņi", kā tika dēvēti Krievijas karavīri bez atpazīšanas zīmēm, kuri 2014. gadā pārņēma kontroli pār Ukrainas Krimas pussalu.
Arī Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis pagājušajā nedēļā brīdināja par iespējamām Krievijas operācijām, kurās tiek slēpts to patiesais veicējs vai mērķis. "Mums ir jāpaziņo [Krievijas diktatoram Vladimiram] Putinam, ka mēs zinām, ko viņš plāno, un ka mūs nepiemānīs, un ka tas būtu pilnīgi nepieņemami, un mēs aizstāvēsim katru NATO teritorijas centimetru," viņš sacīja ASV raidorganizācijai CBS.
Putins un citas amatpersonas Maskavā vairākkārt ir teikušas, ka Krievijai nav nodoma uzbrukt NATO teritorijai. Tomēr vairāku NATO valstu izlūkdienesti un armijas ir paudušas bažas par iespējamu eskalāciju, lai gan izteiktajiem brīdinājumiem nav vienotas laika un mēroga prognozes.
Latvijas specdienesta vērtējumā pastāv iespējamība, ka Krievija īstermiņā var īstenot hibrīduzbrukumus un provokācijas pret Baltijas valstīm, lai tādējādi palielinātu psiholoģisko spiedienu uz NATO valstīm, to amatpersonām un sabiedrībām.
SAB skatījumā ir ļoti zema iespējamība, ka šādas Krievijas provokācijas varētu būt efektīvas un piespiestu NATO mainīt tās politiku atbalstam Ukrainai.
Taču Krievijas režīmam ir raksturīgs ļoti slēgts un autokrātisks lēmumu pieņemšanas process, kurā amatpersonas saņem selektīvi atlasītu un nekritisku informāciju, kas būtiski veicina Krievijas režīma pārrēķināšanās riskus, tostarp pieņemot lēmumus par aktivitātēm pret NATO, norāda SAB.
Biroja vērtējumā ir iespējams, ka Krievijas pastiprinātais spiediens pret NATO lielā mērā saistāms ar tās pašreizējo nespēju gūt militārus panākumus karā Ukrainā, kā arī pieaugošo iekšpolitisko un ekonomisko spiedienu uz Vladimira Putina režīmu.
Neskatoties uz iespējamiem hibrīduzbrukumiem, SAB uzsver, ka Krievijas plaša mēroga konvencionālam uzbrukumam Baltijas valstīs šobrīd ir ļoti zema iespējamība. Krievijai šobrīd nav spēju šādu uzbrukumu īstenot, jo lielākā daļa tās militāro resursu ir fokusēti uz fronti Ukrainā, norāda SAB.
