Krievijas īstenotā “ēnu karadarbība” pret NATO pēdējos gados ir kļuvusi par daudzslāņainu un arvien agresīvāku instrumentu, kas spēj ietekmēt gan Ukrainas militārās operācijas, gan NATO dalībvalstu drošību. Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) analītiķi norāda, ka krievijas elektroniskās karadarbības spējas ir sasniegušas līmeni, kurā navigācijas signālu manipulācija vairs nav tikai taktiska priekšrocība kaujas laukā, bet reāls un pieaugošs apdraudējums Baltijas reģionam.
Krievijas spēja novirzīt Ukrainas dronus kļuva redzama 19. maijā, kad NATO iznīcinātājs virs Igaunijas notrieca sprāgstvielām pildītu dronu. Ukraina nekavējoties skaidroja, ka droni tika vērti pret krieviju un tā parādīšanās Baltijā esot krievijas elektroniskās iejaukšanās sekas.
Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tihijs uzsvēra, ka Ukraina savos uzbrukumos izmanto tikai krievijas gaisa telpu, tāpēc drona novirzīšana uz Baltiju esot mākslīgi izraisīta. Līdzīgs gadījums notika Somijā, kur Helsinku reģionā iedzīvotāji tika aicināti palikt telpās, jo tika novēroti aizdomīgi droni, un arī šeit aizdomas krita uz krievijas GPS manipulācijām. Aī Latvijā tika fiksēti vairāki dronu ielidošanas gadījumi.
CEPA atgādina, ka krievija šīs metodes izmanto jau kopš 2022. gada, kad Ukrainas droni pirmo reizi sāka saskarties ar viltotiem navigācijas signāliem.
Krievijas elektroniskā karadarbība balstās vairākās metodēs, kuras CEPA detalizēti skaidro. "Spoofing" ir navigācijas signāla viltošana — ierīcei tiek nosūtīts viltots GPS signāls, kas liek tai “domāt”, ka tā atrodas citā vietā. "Jamming" ir signāla noslāpēšana — ierīce zaudē navigācijas spēju, jo GPS signāls tiek pārklāts ar troksni. Savukārt "meaconing" ir īpaši viltīga metode: tā izmanto īstus GNSS (globālā navigācijas satelītu sistēma) signālus, bet ar apzinātu aizkavi, radot kļūdainu pozīciju. "Meaconing" ir visgrūtāk atklāt, jo signāls izskatās autentisks, taču ierīce tiek maldināta par savu atrašanās vietu.
Krievija šīs metodes izmanto ne tikai pret droniem. Kopš 2019. gada krievijas satelīti vismaz trīs reizes ir traucējuši GPS signālus Eiropā. Katra epizode ilga mazāk nekā 10 sekundes, taču militārajā kontekstā tas ir pietiekami, lai radītu nopietnus riskus aviācijai, kuģniecībai un kritiskajai infrastruktūrai. Eksperti nav vienisprātis, vai šie traucējumi bijuši apzināti, taču krievijas spēja radīt plaša mēroga signālu traucējumus ir neapšaubāma.
Baltijas valstis cenšas izstrādāt aizsardzības mehānismus pret GPS manipulācijām, taču CEPA uzsver, ka NATO joprojām nav vienotas stratēģijas, kas ļautu efektīvi koordinēt aizsardzību pret elektronisko karadarbību. Ukraina tikmēr rīkojas proaktīvi — izmeklē krievijas signālu iejaukšanās mehānismus, izstrādā dronus, kas spēj darboties bez satelītu navigācijas, un cenšas mazināt ievainojamību pret elektronisko karadarbību. NATO dalībvalstīm šādas spējas vēl nav pietiekami attīstītas, un tas rada plaisu, ko krievija var izmantot.
CEPA secina, ka krievijas mērķis ir radīt nestabilitāti pierobežā, testēt NATO reakcijas ātrumu, radīt politisku spriedzi starp sabiedrotajiem un mazināt uzticību Ukrainas militārajām spējām. "Spoofing" un "jamming" ir lēti, efektīvi un grūti atklājami, tāpēc krievija tos izmantos arī turpmāk — īpaši, ja Ukraina turpinās veiksmīgi uzbrukt krievijas militārajiem objektiem. Jo veiksmīgāki būs Ukrainas uzbrukumi krievijā, jo agresīvāka kļūs Krievijas reakcija, un “spilovera efekts” Baltijas reģionā pieaugs, norāda pētījumu centrs.
CEPA brīdina, ka incidenti turpināsies. Baltijas valstīm un NATO kopumā būs jāizstrādā vienota elektroniskās karadarbības novēršanas stratēģija, ātras reaģēšanas protokoli, tehnoloģijas, kas spēj darboties bez satelītu navigācijas, un politiska vienotība, lai nepieciešamības gadījumā aktivizētu NATO 4. pantu, lai veiktu kopīgas konsultācijas par elektronisko karadarbību tās teritorijā, kas līdz šim nav veikts. Krievijas elektroniskā karadarbība vairs nav teorētisks drauds — tā ir realitāte, kas jau skar NATO gaisa telpu un kritisko infrastruktūru, un tās ignorēšana var radīt smagas sekas visam reģionam, uzsver "CEPA".
