Krievijas ārpolitikas stratēģijas galvenais mērķis paliek nemainīgs - atjaunot Krievijai statusu kā vienam no pasaules varas centriem. Tāpēc, lai stiprinātu savu starptautisko ietekmi, kas guvusi ievērojamu triecienu pēc agresorvalsts sāktā iebrukuma Ukrainā, Krievija meklē iespējas veidot pret Rietumiem vērstu valstu koalīciju, meklējot sabiedrotos Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Tā savā jaunākajā pārskatā par aizvadīto gadu norāda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
SAB ir zināms, ka vēl īsi pirms 24. februāra iebrukuma Krievijas institūcijas turpināja veidot plānus Krievijas ietekmes izvēršanai rietumu virzienā, galvenokārt meklējot nepolitiskus saskarsmes punktus un potenciālos sadarbības partnerus, nerēķinoties ar tik spēcīgu Rietumu nostāju pret iebrukumu Ukrainā. Šobrīd Krievija Rietumos ir zaudējusi savas pozīcijas arī to valstu vidū, kuras Krievija iepriekš uzskatīja par konstruktīviem partneriem.
Sankciju dēļ Krievija saskaras ar būtiskām problēmām un nespēju finansēt savu ietekmes aģentu un prokrievisko aktīvistu darbību ārvalstīs, tostarp uzturēt tautiešu politikas īstenotāju projektus Latvijā un citās Baltijas valstīs, norāda SAB.
Rietumvalstis arī aktīvi vērsušās pret desmitgadēm veidotajiem Krievijas ietekmes instrumentiem, piemēram, ierobežojot Krievijas propagandas kanālu darbību.
Drošības iestāde secinājusi, ka Krievijas vēstniecības sociālo tīklu konti Latvijā ir kļuvuši par nozīmīgu Krievijas oficiālās propagandas un dezinformācijas kanālu valstī, kur tā pieejama koncentrēti un vienuviet.
Krievijas vēstniecības Latvijā sociālajos tīklos – īpaši “Telegram” kontā – tiek īstenota agrāk neierasta prakse pārpublicēt no citiem avotiem nievājošus viedokļu rakstus par Latviju, norobežojoties no tiešas atbildības par saturu, tomēr vienlaikus to propagandējot.
Iebrukums Ukrainā arī apliecinājis, ka Krievijas spējas īstenot tā dēvēto hibrīdkaru ir vājākas, nekā iepriekš domāts, atzīst SAB. Neskatoties uz Krievijas varas vertikāles augsto centralizāciju, tās militārās struktūras un par ietekmes kampaņām atbildīgās institūcijas īsteno vāji koordinētas un pat pretrunīgas aktivitātes.
Jauno Krievijas ārpolitisko skatījumu atspoguļo 2022. gadā formulētā ārpolitikas koncepcija. Tajā Krievija nolēmusi pilnībā novērsties no Rietumiem un tā vietā koncentrēties uz Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm. Šādi Krievija cer pārvarēt negatīvās sekas tās ekonomikai un starptautiskajai lomai, ko rada arvien pieaugošā attālināšanās no Rietumvalstīm, norāda SAB esošā informācija.
Pašlaik Krievija paļaujas uz Ķīnu un Indiju kā potenciālajiem noieta tirgiem Krievijas precēm un produktiem, īpaši enerģētikas nozarē.
SAB vērtējumā šādas Krievijas aktivitātes var vainagoties panākumiem, ņemot vērā šo reģionu valstu zemo izpratni par Krievijas radītajiem draudiem un uzņēmību pret Krievijas izplatītajiem propagandas vēstījumiem. Tas rada Krievijai pateicīgu vidi, lai diskreditētu Rietumus un izplatītu propagandu par Rietumvalstu it kā neokoloniālo politiku pret citiem pasaules reģioniem, tādējādi manipulatīvi novēršot uzmanību no Krievijas agresijas pret tās kaimiņvalstīm.
Raitu Krievijas ārpolitikas virziena maiņu galvenokārt kavēs Krievijas novājinātās diplomātiskās pozīcijas, kā arī citu valstu piesardzība tiešā veidā atbalstīt Krieviju, baidoties no iespējamām Rietumu sankcijām.
SAB novērojumi liecina, ka Krievijas institūcijas un to koordinētās ietekmes organizācijas jau mēģina pielāgot aktivitātes, lai darbotos pašreizējo sankciju apstākļos, taču pagaidām bez vērā ņemamām sekmēm.
Krievijas skatījumu uz Rietumiem šobrīd raksturo Kremļa pieņēmums, ka ilgtermiņā Rietumvalstu sabiedrības nespēs izturēt konfrontācijas izraisītās ekonomiskās problēmas un Rietumvalstis būs spiestas mazināt sankcijas pret Krieviju.
SAB ziņojums norāda, ka Krievija enerģētiku ir padarījusi par ieroci, kas ļauj nodarīt tiešus ekonomiskus zaudējumus Eiropas valstīm. Taču negatīvas sekas ir arī pašai Krievijai, kas tādā veidā zaudē Eiropas tirgu, tomēr V. Putina režīms ir gatavs ciest ekonomiskus zaudējumus ģeopolitisko mērķu vārdā.
SAB arī secina, ka pastāv augsta iespējamība par Krievijas lēmumu pilnībā apturēt jebkādas energoresursu piegādes Eiropas valstīm, lai tās sodītu par atbalstu Ukrainai. Šāds scenārijs visticamākais būs situācijā, kad Eiropas valstu energoresursu rezerves būs zemas un pastāvēs liels vietējais pieprasījums. Tad Krievijas enerģētikas šantāžai pret Eiropas valstīm būtu potenciāli lielākais efekts.
