Krievija vismaz daļēji cenšas atjaunot samazināto izlūku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās, un, iespējams, pieaugs ceļojošo izlūku aktivitātes, savā pagājušā gada darbības pārskatā secinājis viens no Latvijas specdienestiem - Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Pērn Krievijas izlūkošanas un drošības dienesti turpināja agresīvu darbu pret Rietumvalstīm, tajā skaitā pret Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Krievijas izlūkošanas un drošības dienestu galvenais uzdevums ir informācijas iegūšana un ietekmes operāciju īstenošana, lai panāktu Rietumvalstu politisko uzstādījumu maiņu Krievijai izdevīgā virzienā vai īstenotu un atbalstītu pasākumus, kas vājinātu pret Krieviju negatīvi noskaņotu valstu politiskās elites.
Militārā palīdzība un piegādes Ukrainai bija un arī turpmāk būs Krievijas izlūkošanas prioritāšu augšgalā.
Krievijas izlūkdienesti aizvadītajā gadā aktīvi strādāja pie tā, lai sekotu līdzi Rietumvalstu lēmumiem par sankciju piemērošanu Krievijai - lēmumu pieņemšanas procesam, apsteidzošām prognozēm par sankciju jomām un subjektiem, ieviešanas procedūrām, kā arī sankciju ietekmei uz pašu Eiropas valstu ekonomiku, enerģētiku un sabiedrības noskaņojumu. Izlūkdienestiem ir noteikta loma arī sankciju apiešanas shēmu veidošanā, secinājis SAB.
Nozīmīgs Krievijas izlūkošanas mehānisms un darbības platforma ārvalstīs līdz šim ir Krievijas diplomātisko pārstāvniecību piesegā izvietotās izlūkošanas un drošības dienestu rezidentūras.
Lai arī izlūkdienestu operatīvā kapacitāte uz laiku tika samazināta, tā kopumā nav mainījusi Krievijas specdienestu pieaugošos centienus īstenot operācijas Rietumvalstīs, secinājis Latvijas specdienests. Tas norāda, ka, saskaņā ar novērojumiem, Krievija vismaz daļēji cenšas atjaunot samazināto izlūku skaitu diplomātiskajās pārstāvniecībās, un tās arī turpmāk būs svarīgs piesegs Krievijas izlūku darbam. Tomēr vienlaikus varot gaidīt arī cita veida izlūkošanas operāciju pieaugumu, variējot piesegu veidus un metodes.
SAB secinājis, ka turpinās pieaugt no Krievijas teritorijas īstenotās aktivitātes, tostarp vēl lielāku uzmanību pievēršot Rietumvalstu pārstāvjiem, kuri ceļo uz Krieviju. Arī Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ceļo uz Krieviju, piemēram, darba dēļ vai apciemojot radiniekus, jārēķinās ar reālu iespēju nonākt Krievijas dienestu redzeslokā.
Piemēram, 2022. gada oktobrī Norvēģijas amatpersonas paziņoja, ka vairākkārt konstatēti Krievijas pilsoņu īstenoti nelegāli dronu lidojumi stratēģiski nozīmīgās vietās, un tās uzskata, ka aiz šiem lidojumiem stāv ārvalstu izlūkdienesti.
Aizvadītajā gadā medijos ir publiskoti gadījumi, kad Eiropā konstatētas tā dēvētās Krievijas nelegāļu aktivitātes. Nelegāļi ir izlūkdienestu virsnieki, kas ar svešu identitāti un visbiežāk bez redzamas saiknes ar Krieviju ilgstošam darbam izvietoti ārvalstīs. Piemēram, 2022. gada aprīlī Nīderlande uz Brazīliju deportēja cilvēku, kas uzdevās par Brazīlijas pilsoni un vēlējās stažēties Starptautiskajā tiesā Hāgā, bet faktiski bija ar viltus identitāti nodrošināts Krievijas izlūks.
Tāpat 2022. gada decembrī Slovēnijā tika arestēti divi Argentīnas "pilsoņi", kas tiek apsūdzēti par spiegošanu Krievijas militārā izlūkdienesta labā, un viņu identitāte ir viltota.
Kremlis ir ieinteresēts mazināt Rietumu pasaules vienotību, it īpaši neļaujot vienoties par kopējām ekonomiskajām sankcijām Krievijai un bruņojuma piegādēm Ukrainai. Tāpat Krievijas interesēs ir veicināt iekšējo spriedzi Rietumvalstīs, veicināt sabiedrības neapmierinātību ar to valdību darbu vai ekonomisko situāciju, pieļaujot, ka iekšpolitikas problēmas pašu mājās varētu samazināt atsevišķu Eiropas valstu politisko fokusu uz Krievijas īstenoto karu Ukrainā, norādījis SAB.
Kremlim ir svarīgi Rietumu acīs diskreditēt Ukrainu, tādējādi lēmumu pieņēmēju un sabiedrības acīs radot šaubas par atbalsta sniegšanu Kijivai, teikts specdienesta sagatavotajā pārskatā.