Krievija pastāvīgi plāno jaunas ofensīvas, tā intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam “LRT” norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš arī atzīst, ka šogad jūlijā Viļņā gaidāmajā NATO samitā tiks pieņemti svarīgi lēmumi, turklāt uz šo svarīgo pasākumu ir aicināts arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Kādus lēmumus var sagaidīt no NATO samita šī gada jūlijā Viļņā?
Viļņas samits būs ļoti svarīgs samits, un es jau tagad vēlos pateikties Lietuvai par tik nozīmīga pasākuma rīkošanu.
Pēdējā gada laikā NATO ir ievērojami palielinājusi savu klātbūtni alianses austrumu daļā, arī Baltijas reģionā, izvietojot NATO kaujas grupas, papildu karaspēku un spēkus arī jūrā un gaisā.
Mēs to darām, protams, nevis lai provocētu konfliktu, bet lai novērstu konfliktu, lai novērstu uzbrukumu sabiedroto valstīm.
Papildus pastiprinātai klātbūtnei svarīgākais, ko mēs šobrīd darām. Viļņā vienosimies par jauniem plāniem un arī jaunu mūsu spēku modeli un aizsardzības izdevumu palielinājumu.
Vai jūs ticat, ka Viļņas samits būs vēsturisks notikums, izšķirošs punkts NATO?
Jā, Viļņas samits būs ļoti svarīgs samits.
Varšavā tikos un runāju ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu, tiekoties arī ar ASV prezidentu Džo Baidenu un Bukarestes devītnieka dalībvalstīm, kas ir austrumu flanga sabiedrotie, un esam jau sākuši veikt sagatavošanās darbus.
Uzskatu, ka Viļņas samits būs nozīmīgs, jo demonstrēs mūsu vienotību atbalsta sniegšanā Ukrainai un, cerams, arī vienosimies par jauniem soļiem un jauniem pasākumiem Ukrainas atbalstam ilgtermiņā un partnerības veidošanā ar NATO.
Nekādi lēmumi vēl nav pieņemti, bet es domāju, ka mums nevajadzētu uzskatīt divus procentus no IKP par griestiem, ko mēs tērējam aizsardzībai, mums vajadzētu uzskatīt šos divus procentus par minimālo summu, ko tai tērēt.
Vai Ukrainas prezidents V. Zelenskis piedalīsies NATO samitā Viļņā un kāda būs viņa klātbūtnes nozīme?
Jā, es uzaicināju prezidentu V. Zelenski apmeklēt NATO samitu Viļņā un uzskatu, ka tā būs spēcīga mūsu solidaritātes un atbalsta izpausme. Ceru, ka viņš varēs tur būt. Protams, tas būs atkarīgs no situācijas Ukrainā, galu galā tur šobrīd notiek pilna apmēra karš.
Iebrūkot Ukrainā, V. Putins pieļāva divas lielas stratēģiskas kļūdas. Pirmkārt, viņš pilnībā nenovērtēja ukraiņus, ukraiņu tautas drosmi un apņēmību, Ukrainas bruņotos spēkus un Ukrainas vadību.
Taču viņš arī nenovērtēja NATO sabiedroto un partneru apņēmību atbalstīt Ukrainu. Lietuva ir starp tām valstīm, kas sniedz nozīmīgu atbalstu Ukrainai. Lietuva, salīdzinot ar jūsu valsts IKP, patiešām ir starp galvenajiem sabiedrotajiem atbalsta ziņā Ukrainai.
Mēs to darām, lai nosūtītu vēstījumu V. Putinam, ka viņš neuzvarēs kaujas laukā. Viņam ir jāsēž un jāatzīst Ukraina par suverēnu, neatkarīgu nāciju un jāpamet Ukraina. Putins sāka karu, un Putins beigs karu, izvedot savu karaspēku.
Ko NATO izlūkdienesti saka par to, cik vērienīga būs šī jaunā Krievijas ofensīva?
Mēs jau redzam jaunas Krievijas ofensīvas operācijas, īpaši Bahmutas apkaimē – ar sīvām kaujām, smagiem upuriem. Krievija sūta savus karavīrus uz Ukrainas aizsardzības līnijām tā, kā neesam piedzīvojuši kopš Pirmā pasaules kara.
Vai jūs redzat atšķirības starp Krieviju un Baltkrieviju?
Krievija un Baltkrievija arvien vairāk integrējas, taču mēs neesam redzējuši abu valstu pilnvērtīgu apvienošanos.
Turklāt Baltkrievija ir bijusi platforma, lai atbalstītu Krievijas karu pret Ukrainu, un iebrukums tika uzsākts no Baltkrievijas. Baltkrievijas teritorija joprojām ir starta platforma Krievijas gaisa un raķešu triecieniem pret Ukrainu. Mēs redzam arvien lielāku integrāciju starp Krievijas un Baltkrievijas spēkiem.
Ja Ķīna sāks piegādāt ieročus Krievijai, kāda atbilde būtu nepieciešama?
Līdz šim mēs neesam redzējuši nevienu letālas palīdzības piegādi no Ķīnas uz Krieviju. Tomēr mēs esam novērojuši dažas pazīmes, ko viņi varētu apsvērt un, iespējams, plāno darīt.
NATO ir uzsvērusi, ka Ukrainai ir jāatgriežas pie starptautiski atzītām robežām. Vai tas nozīmē, ka Ukrainai ar varu jāatņem Krima?
Galu galā ir pilnīgi iespējams, ka šis karš beigsies pie sarunu galdu, un tad ukraiņiem būs jāizlemj gan par sarunu nosacījumiem, gan par to, ko viņi var pieņemt.
Tātad, ja mēs patiešām vēlamies sarunu ceļā panākt mierīgu risinājumu karam Ukrainā, tad labākais veids, kā to panākt, ir sniegt Ukrainai militāru atbalstu. Un tad ir jābūt Ukrainai, kas izlemj, kādi nosacījumi ir pieņemami.
