NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atklājot NATO - Ukrainas kontaktgrupas sanāksmi Briselē uzsvēra, ka ir svarīgi, lai NATO valstis Ukrainai sniegtu vēl lielāku atbalstu. Šī brīža galvenā prioritāte ir nodrošināt turpmāku jau nosūtīto ieroču izmantošanu – apkalpes nodrošināšanu, munīciju un remonta iespējas.
Nākamnedēļ apritēs pirmais gads kopš kara Ukrainā, kad 24. februāra rītā Krievija izvērsa pilna mēroga neizprovocētu karu. NATO galvenajā mītnē Briselē šodien notiek NATO aizsardzības ministru un Ukrainas aizsardzības kontaktgrupas sanāksme, kuras laikā tiks apspriesta šī brīža situācija Ukrainā un potenciālās ieroču piegādes.
"Mēs neredzam nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka prezidents V. Putins gatavojas mieram. Mēs redzam pretējo - viņš gatavojas vēl lielākam karam un jauniem uzbrukumiem. Tāpēc ir vēl svarīgāk, lai NATO sabiedrotie un partneri sniegtu lielāku atbalstu Ukrainai," skaidroja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka ne mazāk svarīga ir nepieciešamība nodrošināt vairāk munīcijas un arī to, kā nepieciešams palielināt ražošanu un stiprināt mūsu aizsardzības rūpniecību, lai spētu nodrošināt Ukrainai nepieciešamo munīciju un arī papildināt mūsu pašu krājumus.
Plašas diskusijas sabiedrībā un medijos ir izraisījusi potenciālā iznīcinātāju piegāde Ukrainai. NATO ģenerālsekretārs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, skaidroja, ka šobrīd prioritāte ir nodrošināt turpmāku esošo ieroču izmantošanu – apkalpes nodrošināšanu, munīciju un remonta iespējas.
Aizsardzības ministru sanāksmē valstis vienosies par jaunām ilgtermiņa pamatnostādnēm aizsardzības plānošanai, lai vēl vairāk stiprinātu atturēšanas un aizsardzības spējas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi pasaulē, kas kļūst arvien konkurētspējīgāka un bīstamāka.
Sabiedrotie sāks apspriest arī jauno solījumu ieguldījumiem aizsardzības jomā.
Tāpat uzmanība tiks pievērsta arī kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, jo īpaši zemūdens infrastruktūras aizsardzībai. Šie zemūdens kabeļi un cauruļvadi ir neaizsargāti, un ir svarīgi, lai mēs vairāk koordinētu savus centienus aizsargāt kritisko infrastruktūru, atzina J. Stoltenbergs.
Un tagad, pēdējo nedēļu un mēnešu laikā, sabiedrotie ir vienojušies vēl vairāk pastiprināt savu darbību, kad runa ir par smagajiem ieročiem, bruņojumu, kājnieku kaujas mašīnām, kā arī galvenajiem kaujas tankiem. Atbalsta veids ir mainījies, un tā ir daļa no notiekošajām konsultācijām starp sabiedrotajiem NATO un Ukrainas atbalsta grupā.
"Ukrainai ir nepieciešams saņemtu ieročus, kas tai vajadzīgi, lai varētu atgūt teritoriju, atbrīvot zemes, uzvarēt šajā karā un gūt virsroku kā suverēna neatkarīga valsts," uzsvēra J. Stoltenbergs.