Krievijas aizsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir devis daudz mācību. Kara kontekstā bieži tiek runāts par pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmām, kas nepieciešamas efektīvai Latvijas teritorijas aizsardzībai. Arī Ukraina tieši šos ieročus pieprasa visvairāk. Pretgaisa aizsardzības sistēmas palīdz novērst ne tikai pretinieka aviācijas uzlidojumus, bet arī raķešu uzbrukumus, kas Krievijas – Ukrainas karā ir būtiska daļa no kopējās karadarbības. Masveidīgi lietojot šādus ieročus, agresorvalsts cerēja attālināti iznīcināt Ukrainas aizstāvju militāro un kritiski svarīgo infrastruktūru. Lai gan būtiski postījumi tika nodarīti, iebrucēju mērķi aizvien nav sasniegti, pateicoties Ukrainas pretgaisa aizsardzībai. Ko jaunu Krievijas iebrukums Ukrainā licis apdomāt, veidojot Latvijas pretgaisa aizsardzības sistēmu un ar kādiem izaicinājumiem rēķināties mūsu valsts aizstāvjiem, to portāls “Sargs.lv” vaicāja Gaisa spēku komandierim pulkvedim Viesturam Masulim.
Kā atzīst pulkvedis V. Masulis, Ukrainā izmantotā krievu taktika nav nekāds jaunums Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Krievija, izmantojot savu tehnoloģisko pārspēku, no tāluma apšaudot Ukrainas iedzīvotājus un kritisko infrastruktūru. Ar šādu iespējamo scenāriju jārēķinās arī NBS Gaisa spēkiem, tam laikus gatavojoties.
Pulkvedis Viesturs Masulis skaidroja, ka šāda Krievijas apzināta civilo objektu bojāšana Ukrainā atstāj ietekmi arī uz pašas Ukrainas militārajām spējām. Ilgstošas apšaudes mērķis, kuru rezultātā tiek maksimāli apgrūtināta mierīgo iedzīvotāju ikdiena, ir vērsta uz ukraiņu sabiedrības morāles salaušanu, mazinot vēlmi turpināt bruņoto pretošanos agresoram. Gaisa spēku komandieris uzsver, ka Krievijas mērķis ir likt ukraiņiem padoties, taču Ukrainas bruņoto spēku un arī sabiedrības sniegums liecina, ka šo mērķi krievi nesasniegs. Ukraiņi arvien vairāk saliedējas, lai kopīgiem spēkiem padzītu okupantu karaspēku no Ukrainas teritorijas.
Krievijas aizsāktais pilna mēroga karš Ukrainā arī citām valstīm sniedzis dažādas mācības, kurām citkārt miera laikā pievērsts mazāk uzmanības. Daudzu valstu iedzīvotāji, tostarp arī Latvijas pilsoņi, ir sapratuši pilnvērtīgas valsts aizsardzības nozīmi.
Vaicāts, par aktuālo Latvijas pretgaisa aizsardzības stiprināšanā, pulkvedis V. Masulis saka, ka kopumā līdzšinējā stratēģija ir bijusi atbilstoša, un to nav nepieciešams fundamentāli mainīt.
Līdz šim Ukrainu pretgaisa aizsardzības jomā ir atbalstījušas gan ASV, gan citas NATO dalībvalstis, sūtot dažādas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas. Sniegtais atbalsts nedaudz samazinājis kā ASV tā arī NATO pretgaisa aizsardzības spējas. Taču vienlaikus tas nozīmē, ka Ukrainas donorvalstīm pašām steigšus jāatjauno savas pretgaisa aizsardzības spējas ar jaunām ieroču sistēmām.
Pulkvedis V. Masulis skaidroja, ka Latvijas aizsardzības spējas pēdējo 10 gadu laikā ir ievērojami progresējušas. Tam seko arī pretgaisa aizsardzības sistēmas izveide. Šobrīd ir attīstīta gan komandvadības sistēma, gan radioelektroniskās novērošanas infrastruktūra, ļaujot laicīgi atklāt un novērot gan zemu, gan augstu lidojošus objektus.
Gaisa spēku komandieris atzina – kopš Krimas okupācijas un Krievijas pretlikumīgā pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā, aizsardzības nozare ir piedzīvojusi strauju attīstību. Pēdējo gadu laikā plaši ieguldījumi bijuši arī pretgaisa aizsardzībā, kas Latvijas sabiedrībai ļauj justies pasargātākai. Tomēr, kā pierāda Ukrainas piemērs, ar kvalitatīvām ieroču un vadības sistēmām var izrādīties par maz. Lai apturētu agresoru, nepieciešama vienota sabiedrības un bruņoto spēku sadarbība. Daudz par savu personīgo drošību turpmāk būs jādomā arī ierindas pilsoņiem.
Pulkvedis V. Masulis norāda - Krievu okupantu mērķtiecīgie uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, kas nodrošina sabiedrības izdzīvošanas funkcijas, piemēram, ūdens, elektrības un centralizētās siltumapgādes objektiem, pierāda, cik nepieciešams pilsoņiem pašiem sagatavoties šādām krīzēm, piemēram, sagādājot ar degvielu darbināmos ģeneratorus, lai izlīdzētos masveida elektrības atslēguma gadījumos.
