Pabriks: ES, domājot par kopējo drošību, jāsāk ar atbalstu Eiropas valstīm ārējās robežas izbūvei

Nozares politika
Sargs.lv
Image
bilde
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Ja Eiropas Savienība (ES) vēlas nopietni uzņemties rūpes par Eiropas drošību, tai jāsāk ar Eiropas valstu ārējās robežas izbūves finansēšanu Latvijā, Lietuvā un Polijā, kuras šobrīd ir pakļautas Baltkrievijas īstenotajam hibrīduzbrukumam, tā Varšavas drošības forma paneļdiskusijā par Eiropas Savienības pašreizējo un turpmāko lomu drošības un aizsardzības stiprināšanā sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš arīdzan atzīmēja – ES dalībvalstis joprojām atsakās saskatīt draudus, kas nāk no Austrumiem, lai gan Eiropas Savienības interesēs būtu stiprināt attiecībās ārpus ES un NATO, tostarp Ukrainu.

Ministrs uzsvēra, ka Eiropa arvien vairāk saskaras ar izaicinājumiem no tādām valstīm kā Krievija, Ķīna, kā arī starptautisko organizāciju noliegumu, zaudējot spējas rast risinājumus kā pašu spēkiem aizsargāt savu kontinentu. Tāpat Eiropas Savienība neizprot situācijas nopietnību, kas pašreiz norisinās uz Latvijas, Lietuvas un Polijas ārējām robežām ar Baltkrieviju, kur nākas saskarties ar reāliem Lukašenko režīma īstenotiem hibrīduzbrukumiem.

“Uz mūsu robežām migranti tiek izmantoti kā ierocis, un tie ir reāli draudi. Tikmēr, runājot par drošības situāciju Briselē, komisija joprojām nav gatava dot pat niecīgu finansējumu, lai stiprinātu un izveidotu kontrolējamas robežas, kas ir Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas. Tā vietā tiek runāts par finansējuma sniegšanu migrantu vai bēgļu nometnēm. Manuprāt, šāda veida domāšana nav tikai lēna, bet arī virās nepareizajos virzienos, nesaskatot, ka tie ir reāli drošības draudi visai Eiropai. Es šobrīd neredzu, ka ir pietiekamas izpratnes par to, kādu centu mēs varam maksāt, ja pie mūsu robežām draudi kļūs lielāki,” norādīja Pabriks.

Viņš arī atzina, ka ES dalībvalstis, īpaši Vācija, atsakās ieraudzīt un atzīt galvenos draudus Eiropas drošībai, kas nāk no Austrumiem, atsakoties pārdot bruņojumu Ukrainai. Lai arī Ukraina nav nedz Eiropas Savienības, nedz NATO dalībvalsts, tā, karojot ar Krieviju savas valsts austrumos, attur uzbrukumu NATO un ES dalībvalstīm.

“Šī valsts ir mūsu sabiedrotā, neesot aliansē. Jau dekādes tiek diskutēts vai var, vai nevar un pat nevajag pārdot bruņojumu Ukrainai, lai tā sevi aizstāvētu. Mēs runājam par lielām vērtībām un perspektīvām, kamēr ukraiņi reāli mirst, aizstāvot Eiropu. Ja Ukrainas nebūtu, tad, iespējams, uzbruktu mūsu robežām,” sacīja aizsardzības ministrs.

Viņš arī uzsvēra nepieciešamību sadarboties ar Lielbritāniju un tās lomu Eiropas drošība, neskatoties uz to, ka tā vairs nav savienības dalībvalsts. Ministrs arī atzīmēja nepieciešamību stiprināt attiecības ar valstīm ārpus ES un NATO, piemēram, Ukrainu, kurai ir ļoti būtiska loma reģiona drošībā.

Tāpat Eiropas Savienībai vajadzētu sekot ASV, Lielbritānijai, Austrālijai un Jaunzēlandei, paplašinot sadarbību arī Klusajā okeānā. “Mūsu drošība kontinentā lielā mērā ir atkarīga no mūsu atbildības citos reģionos. Un tas reģions šobrīd ir Klusais okeāns,” viņš teica.

Ne mazāk būtiski, protams, ir visus draudus Eiropai uztvert nopietni, tomēr jāņem vērā, ka draudi Vidusjūrā ir citādākas dabas, kuriem nepieciešami citādāki resursi, nekā Austrumeiropā vai Ziemeļeiropā. Eiropas Savienībai vajadzētu kalpot kā ideju veicinātajam, bet tam nepieciešami resursi, un daudzām valstīm to nav.

“Eiropas Savienībai nepieciešams mainīt domāšanas veidu, īpaši Rietumeiropā. Mēs sagaidām, ka Vācija būs gatava reāli vadīt, cik tas attiecas uz drošību un aizsardzību. Vēlamies, lai Eiropas Savienība ir stipra globāli tādā izpratnē, ka tādas valstis kā ASV nāk lūgt pēc mūsu spēju atbalsta. Problēma ir tā, ka tas vienmēr notiek otrādi. Mums ir jābūt atbildīgiem pret saviem sabiedrotajiem,” uzsvēra ministrs.

Dalies ar šo ziņu