NATO savas tālākās darbības efektīvai nodrošināšanai daudz lielākā mērogā jāattīsta kiberspējas. Tas nepieciešams, lai efektīvi cīnītos ar sāncenšiem, kuru mērķis ir graut aliansi. Tā Vašingtonā bāzētās domnīcas “Eiropas Politikas pētījumu centrs” (CEPA) rīkotajā diskusijā paziņojis ASV bruņoto spēku Eiropā un NATO apvienoto spēku komandieris ģenerālis Tods Volterss (Tod Wolters).
“Lai gūtu panākumus 21. gadsimta karadarbībā, mums jāturpināta attīstīt savas spējas un jābūtu gataviem tās pielietot dažādās jaunās, līdz šim mazāk izmantotās vidēs,” sacīja ģenerālis T. Volterss.
Trīs dienu ilgajā CEPA forumā “Atjaunojot transatlantisko aliansi konkurējošajā pasalē” piedalījās virkne Rietumu pasaules bruņoto spēku augstāko komandieru un politisko līderu, kuri sprieda, kā reaģēt uz izaicinājumiem, ko rada tādi revizionistiski pretinieki kā Krievija un Ķīna.
M. Blaščaks atzina, ka pēdējo gadu laikā gan Polija, gan citas NATO Ziemeļaustrumu flanga dalībvalstis saskaras ar Kremļa hibrīduzbrukumu skaita pieaugumu.
“NATO jaunajai stratēģiskajai koncepcijai ir jānosprauž ceļš krietni plašākam risinājumu klāstam attiecībā uz tiem draudiem un izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies,” sacīja M. Blaščaks.
Runājot par šāda veida hibrīdkara piemēriem, M. Blaščaks norādīja, ka Baltijas reģionā šāds haoss tiek vairots, apzināti nosūtot dažādas viltus preses relīzes vai amatpersonu vēstules no uzlauztiem un viltotiem valdības iestāžu e- pastiem. Ir pat konstatēti gadījumi, kad nepatiesas ziņas tiek iepludinātas populārāko mediju interneta platformās, tās iepriekš apzināti uzlaužot.
Tāpat dezinformācijas uzbrukumi tiek vērsti uz ASV un NATO centieniem stiprināt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošību.
Foruma laikā NATO pārstāvji pauda bažas arī par Krievijas elektroniskās karadarbības spēju pieaugumu, kas var apdraudēt sabiedroto komunikācijas spējas krīzes gadījumā.
CEPA pētnieks, atvaļinātais ASV Armijas komandieris Eiropā, ģenerālleitnants Bens Hodžs (Ben Hodges) foruma laikā uzsvēra, ka jebkura veida konflikts ar Krieviju nozīmēs, ka karaspēks darboties teritorijā, kur sakaru sistēmas tiks pakļautas pastāvīgiem uzbrukumiem.
Šobrīd NATO atjauno savu stratēģisko konceptu. Tā projektu un prioritātes plānots sagatavot līdz nākamajam alianses galotņu samitam 2022. gadā.
Stratēģiskā ietvara atjaunināšana sākta laikā, kad aktualizēts jautājums par kohēziju esošā drošības pakta ietvaros, jo ASV haotiskā evakuācija no Afganistānas likusi virknei NATO sabiedroto apšaubīt ASV kā partnera uzticamību iepriekš paustajām drošības garantijām.
Uzticības plaisu sabiedroto vidū vēl vairāk pastiprinājis nesenais ASV un Austrālijas kodolzemūdeņu pārdošanas darījums, kas pielika punktu iepriekš plānotajam zemūdeņu pirkšanas darījumam no Francijas.
Savā runā NATO spēku virspavēlnieks T. Volterss uzsvēra – lai tiktu galā ar jaunajiem draudiem, aliansei jāspēj saglabāt iekšējo vienotību.
“Transatlantiskā vienotība un solidaritāte ir ārkārtīgi svarīga, lai nodrošinātu aizsardzību un drošību visām NATO dalībvalstīm. Mums arī turpmāk jācenšas stiprināt saikni starp Eiropu un Ziemeļameriku, lai nodrošinātu nākotnei visai aliansei,” sacīja ģenerālis T. Volterss.
