Polijas aizsardzības ministrs: NATO politiskā vienotība ir obligāta militāro uzdevumu izpildei

NATO I 17.06.2021
Sargs.lv Baltija drošība finanses NATO NATO kaujas grupa sadarbība

Foto: Polijas armijas tanks "PT-91" militāro mācību "Kristāla bulta 2021" laikā Ādažu poligonā. Foto: vrsž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Dalībvalstu politiskā vienotība ir neaizstājams nosacījums, lai NATO spētu sagatavoties un izpildīt savus militāros uzdevumus. Tā pēc nupat notikušā NATO samita intervijā “Sargs.lv” saka Polijas Nacionālās aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks (Mariusz Błaszczak). Viņš apstiprina – arī pārējo sabiedroto apņemšanās pildīt 2014. gadā doto solījumu par aizsardzības nozares stiprināšanu, tostarp vēlamajiem vismaz 2% no IKP aizsardzības budžetam, joprojām esot stingra.

Uz jautājumu vai alianses jaunā programma šai desmitgadei “NATO 2030” palīdzēs saglabāt NATO kā ietekmīgāko militāro aliansi pasaulē, Polijas aizsardzības ministrs atbild apstiprinoši. Viņaprāt, tajā iekļauto spēju stiprināšana veicinās NATO vienotības un spēka palielināšanos.

Polijas Nacionālās aizsardzības ministrs

Marjušs Blaščaks

“Jaunais NATO koncepts novedīs pie padziļinātākām politiskām konsultācijām aliansē, kā arī stiprinās transatlantisko saikni. Politiskā vienotība ir neaizstājams nosacījums, lai NATO spētu sagatavoties un izpildīt savus militāros uzdevumus."

Otrkārt, “NATO 2030” stratēģija nosaka turpmākās darbības, lai stiprinātu NATO atturēšanu un aizsardzību, tostarp īstenojot jaunas militāras koncepcijas. Turklāt jaunā programma fokusējas arī uz daudziem citiem svarīgiem izaicinājumiem, piemēram, dalībvalstu noturības un tehnoloģisku iespēju palielināšanu. Visi šie elementi ļaus uzlabot alianses politisko, militāro un tehnoloģisko spēku.

Viņaprāt, NATO jaunais virziens stiprinās arī NATO Austrumu flanga, ieskaitot Latviju un Poliju, drošību.

“Atturēšanas pasākumi, kas mūsu reģionā tiek īstenoti kopš 2014. gada, ir īpaši svarīgi Austrumeiropas drošībai. Tie ietver gan NATO kaujas grupu izvietošanu Baltijā un Polijā, gan arī NATO Reaģēšanas spēku stiprināšanu. “NATO 2030” apstiprina šīs militārās apņemšanās nepārtrauktību un vēl vairāk stiprinās drošību mūsu reģionā, arī hibrīddraudu scenārija gadījumā,” saka Polijas aizsardzības ministrs.

Uz jautājumu, vai NATO dalībvalstu vidū joprojām ir apņemšanās aizsardzībai veltīt vismaz 2% no IKP, M. Blaščaks atbild – sabiedroto nostāja pildīt 2014. gadā doto solījumu par aizsardzības nozares stiprināšanu, tostarp vēlamajiem 2% aizsardzības budžetam, joprojām ir stingra.

“Polija ir viena no vadošajām valstīm, kas atbilst šai vadlīnijai. Protams, mēs visi zinām, ka Covid-19 pandēmija radījusi grūtības daudzu valstu budžetos, tomēr sabiedrotie ir vienisprātis – drošības draudi un izaicinājumi pandēmijas laikā ir tikai pieauguši, bet drošības vide kļuvusi neparedzamāka. Tāpēc ticu, ka sabiedrotie tieksies uz vismaz šiem 2% aizsardzībai,” viņš pārliecināts.

Ministrs piebilst, ka Polija jau sākotnēji atbalstījusi aizsardzības izdevumu palielināšanu, ko paudusi arī citām NATO dalībvalstīm. Turklāt tuvāko gadu plānos ir līdz 2030. gadam Polijas aizsardzībai veltīt jau 2,5 % no IKP.

“Manu pozitīvo vērtējumu apstiprina arī statistikas dati. Saskaņā ar NATO ģenerālsekretāra teikto – 2020. gads iezīmēja jau septīto gadu pēc kārtas, kad Eiropas sabiedrotie un Kanāda palielinājuši aizsardzības izdevumus, laikā 2019. līdz 2020. gadam pieauguma palielinoties pat par 3,9%,” saka M. Blaščaks.

Turklāt desmit dalībvalstis jau tagad izpilda vēlamās izdevumu vadlīnijas par 2% no IKP aizsardzībai, salīdzinot vien ar trim sabiedrotajiem 2014. gadā. Laikā no 2014. līdz 2020. gadam Eiropas sabiedrotie un Kanāda aizsardzības budžeta kopējā summā ieguldījuši 190 miljardu ASV dolāru. “Tas patiešām ir iespaidīgs pieaugums,” rezumē Polijas aizsardzības ministrs.

Polijas aizsardzības ministrs: NATO politiskā vienotība ir obligāta militāro uzdevumu izpildei

Dalīties ar šīs lapas saturu!