Eksperts: Krievijas atturēšanai no potenciāla uzbrukuma kaujas gatavība jāuztur kā Aukstā kara laikā

NBS
LETA
Image
Zapad
Ekrānšāviņš no diskusijas video

Krievijas atturēšanai no potenciālā uzbrukuma Baltijai, kaujas gatavība visās trijās Baltijas valstīs jāuztur kā Aukstā kara laikā, šodien Latvijas Aizsardzības ministrijas organizētajā tiešsaistes diskusijā "Mācības "Zapad 2021" - kam gatavojas uzbrukt Krievija?", norādīja bijušais Sauszemes spēku komandieris atvaļināts pulkvedis Igors Rajevs.

Diskusijas laikā viņš pauda pārliecību, ka Latvijai vajadzētu labāk saskaņot savas darbības ar partneriem un vairāk pašiem rīkot savas mācības. Tāpat būtu jāceļ vienību kaujasspējas un kaujas gatavība, kā arī jāveido pietiekamas munīcijas un degvielas rezerves. Kamēr Krievijas politika nemainīsies attiecībā uz Baltiju, tikmēr "mums kaujas gatavība jāuztur kā Aukstā kara laikā, kad kaujas mašīnas ir uzpildītas un ekipāžas apmācītas. Diemžēl tāda ir reālā situācija," piebilda Rajevs.

Arī atvaļinātais kapteinis un militārajiem jautājumiem veltītā bloga "Vara bungas" autors Mārtiņš Vērdiņš piekrita iepriekš teiktajam, ka Latvijai ir nepieciešams valsts aizsardzībā darīt daudz vairāk un tās attīstībai būtu jāatvēl finansējums, kas ir lielāks par patlaban noteiktajiem 2% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat nepieciešams ne tikai nodrošināt apkalpes, tostarp, rezerves apkalpes kaujas tehnikai, bet arī palielināt mobilizācijas rezerves.

Runājot no politiskā aspekta, politologs un bloga "Latvijas drošība" autors Andis Kudors norādīja, ka starptautiskajā jomā Latvijas diplomātiem ir jāturpina jau līdz šim veiktais darbs rietumu varas centros, piemēram, Vašingtonā. Latvijai rietumos jāturpina lobēt savas aizsardzības intereses un iespējamam pretiniekiem jādod vēstījums "pat nemēģiniet" uzbrukt". Arī pēc 2014.gadā notikušās Krimas aneksijas NATO līguma 5.panta biežā atkārtošana dažādos formātos ir nākusi tikai par labu.

"Vajag tādu veselīgu tonusu uzturēt. Lai ir atturēšanas politika. Jāturpina sevi uzturēt tonusā, nevajag gaidīt, ka tikai sabiedrotie te mūsu vietā risinās. Ja esam tonusā un savas spējas pieaudzējam, tad viss kārtībā. Uzturam tonusu un neļaujam iemigt sadarbības partneriem," piebilda Kudors.

Jau ziņots, ka Krievijas un Baltkrievijas bruņotie spēki no šā gada 10. līdz 16.septembrim kopumā 14 poligonos Krievijā un Baltkrievijā aizvadīja stratēģiskā līmeņa militārās mācības "Zapad 2021". Krievija apgalvoja, ka tajās piedalījās aptuveni 200 000 karavīru un bija iesaistītas 80 lidmašīnas un helikopteri, 15 kuģi, kā arī 300 tanki.

Lai gan Krievija uzsvērusi, ka mācībām bijis aizsardzības raksturs, virkne Rietumeiropas ekspertu norādījuši, ka šīs mācības nav bijušas atklātas, vairojot neuzticību pušu starpā, kā arī ņemot vērā saspringto politisko gaisotni Krievijas, Baltkrievijas un Rietumu valstu vidū.

Militārās mācības "Zapad 2021" sakrita ar laiku, kad Krievija turpina militāro agresiju Ukrainā, bet tās sabiedrotā - Baltkrievija - uzsākusi hibrīduzbrukumu pret Latviju, Lietuvu un Poliju, sūtot simtiem Tuvo Austrumu valstu migrantu pāri Rietumu robežām.

Dalies ar šo ziņu