Iekšlietu ministre: Mūsu uzdevums ir veidot sabiedrību, kurā ikviens jūtas drošs un pasargāts

Foto: Foto: Paula Čurkste/LETA

Līdzšinējā sadarbība ar aizsardzības nozari vērtējama kā pozitīva, tā intervijā “Sargs.lv” norāda iekšlietu ministre Marija Golubeva. Par to arī liecina abu ministriju un to pakļautībā esošo iestāžu ilgstošā sadarbība gan valsts un sabiedrība drošības nodrošināšanā, kopīgās personāla apmācībās, kā arī dabas kataklizmu novēršanā. Ministre īpaši atzīmē Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sadarbību, kas izveidojusies cieša un orientēta uz reālām vajadzībām – īpaši šogad mežu un purvu ugunsgrēku dzēšanā. Tāpat augstu vērtējams gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan arī tagad aizsardzības nozares sniegtais atbalsts pie Latvijas ārējās robežas. Tikmēr nozarēm lielāka vērība jāpievērš pret Rietumu vērtībām naidīgu valstu un organizāciju vērstiem uzbrukumiem informācijas telpā, kiberuzbrukumiem un dezinformāciju, izglītojot sabiedrību, jauniešus, kā arī nozarēs strādājošos.

Ministriju pakļautībā esošo iestāžu sadarbība

Pēc tam, kad Lietuva saskārās ar migrācijas krīzi, tapa skaidrs, ka ātrāk jāsakārto Latvijas Austrumu robeža. Ministre skaidro, ka Valsts robežsardzei ir izstrādāti rīcības plāni, kā reaģēt uz dažādiem situācijas attīstības scenārijiem. Sagatavoti arī vairāki likumu grozījumi, lai ātrāk virzītos uz priekšu ar robežas izbūvi. Tikmēr Zemessardze var sniegt atbalstu Valsts robežsardzei robežkontroles pagaidu atjaunošanā uz valsts iekšējām robežām, lai nepieļautu, ka personas un transportlīdzekļi šķērso valsts robežu ārpus šim nolūkam noteiktajām vietām vai citā nelikumīgā veidā, kā arī valsts ārējās robežas neaizskaramības nodrošināšanā valsts apdraudējuma gadījumā.

“Šo Zemessardzes atbalstu izmantojam un novērtējam. Liels paldies, ka tā palīdz un iesaistās preventīvā robežas stiprināšanā,” saka ministre.

Viņa arī akcentē, ka nepieciešams līdzsvarot nepieciešamību atbalstīt tos patvēruma meklētājus, kuri bēg no vardarbīgiem režīmiem un valsts drošības vajadzības.

“Dienestiem ir jāprot atšķirt patiesos patvēruma meklētājus no potenciāliem teroristiem un noziedzīgu organizāciju pārstāvjiem. Es uzticos, ka dienestos strādājošie profesionāļi šo uzdevumu ir spējīgi veikt,” uzsver M. Golubeva.

Tikmēr, ņemot vērā pārapbruņošanas procesu un robežsargu nodrošināšanu ar NATO standartiem atbilstošiem ieročiem, NBS nodrošinājuši arī specifiskas apmācības par atsevišķiem ieroču veidiem, kas iepriekš nav bijuši Valsts robežsardzes bruņojumā.

Runājot par sadarbību izglītības jomā, M. Golubeva atzīmē, ka vairākas Iekšlietu ministrijas un Valsts robežsardzes amatpersonas ieguvušas izglītību Baltijas Aizsardzības koledžā, tāpat katru gadu Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijas Jaunākā štāba virsnieka kursā tiek apmācītas viena līdz divas Valsts robežsardzes amatpersonas. Tikmēr Valsts robežsardzes koledžā Sakarnieku apmācības modelī ir atsevišķa sadaļa “Militārie sakari”, kur tiek pieaicināti NBS speciālisti. Regulāri notiek arī kopējas Valsts robežsardzes Speciālo operāciju dienesta “SIGMA” un NBS Speciālo uzdevumu vienības apmācība. Kopīga nozaru dalība ir arī bruņoto spēku ikgadējās militārajās mācībās “Namejs”, kā arī kopējās mācības un savstarpējā sadarbības testēšana Aviācijas meklēšanas un koordinācijas centra un Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra ietvaros.

Ik gadu tiek rīkotas arī kopīgas Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas mācības, kurās tiek izspēlēts scenārijs ar Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra iesaisti. Iekšlietu ministre atklāj – šogad mācības ieplānotas 2.-3.septembrī. Sadarbības kontekstā M. Golubeva arī min atsevišķu NBS pārstāvju apmācību, kuru veic Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas nodarbinātie. Pašvaldību civilās aizsardzības komisiju formātā regulāri notiek arī teorētiskās mācības par pasākumiem militāra apdraudējuma gadījumā, kuras vada Nacionālo bruņoto spēku un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji.

“Man šķiet, ka sadarbība ir veiksmīga un cieša, kas orientēta uz reālām vajadzībām gan NBS, gan VUGD. Īpaši vēlos uzsvērt sadarbību ugunsgrēku dzēšanā – tas ir aktuāli katru vasaru, bet jo īpaši šogad, kad laika apstākļi patiešām pārsniedz visus karstuma rekordus,” vērtē iekšlietu ministre.

Viņa arī atzīmē, ka Ādažos tiek būvēts kopīgs multifunkcionāls ugunsdzēsības depo, kurā atradīsies VUGD struktūrvienība (personāls un ugunsdzēsības transportlīdzekļi), kā arī NBS specializētā tehnika, kas primāri paredzēta meža un purva ugunsgrēku dzēšanai, lai nodrošinātu iespēju Ādažu iedzīvotājiem saņemt savlaicīgu palīdzību ugunsgrēka gadījumā, kā arī efektīvi reaģētu uz ugunsgrēkiem Ādažu militārajā bāzē un poligonā. Ministre uzsver – tas ir ļoti nozīmīgs sadarbības projekts.

Nepieciešams strādāt pie jauniešu un sabiedrības izglītošanas par draudiem digitālajā vidē un informācijas telpā

Valsts aizsardzības mācības (VAM) sertifikāts par apgūtu VAM sniedz priekšrocības jauniešiem, iestājoties ne tikai Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bet arī Valsts robežsardzes koledžā, Ugunsdzēsības un civilās aizsardzības koledžā, kā arī Valsts policijas koledžā. Vērtējot, cik lietderīgas ir Valsts aizsardzības mācībā iegūtās zināšanas, uzsākot studijas iekšlietu nozares mācību iestādēs, ministre norāda – lai arī būtiska VAM daļa nenoliedzami ir aizsardzība, mācību priekšmeta saturā liels uzsvars tiek likts uz tādām jomām kā Latvijas vēsture, pilsoniskā līdzdalība, medijpratība un kiberdrošība.

“Mēs redzam, ka arvien palielinās Rietumu vērtībām naidīgu valstu un organizāciju uzbrukumi informācijas telpā, kā arī kiberuzbrukumi. Cilvēku izglītošana par to ir nozīmīga komponente ne tikai VAM kontekstā, bet arī, integrējot šos jautājumus mācību saturā citos priekšmetos,” saka iekšlietu ministre.

Viņa arī piezīmē, ka liela daļa noziegumu mūsdienās ir tieši ar digitālo komponenti, piemēram, katru dienu ienāk ziņojumi par to, ka cilvēkiem telefona krāpnieki, uzdodoties par finanšu speciālistiem, izkrāpj samērā lielas naudas summas. Līdz ar to sabiedrības izglītošana par draudiem digitālajā telpā ir ļoti nozīmīgs temats.

Šajā kontekstā Iekšlietu ministrija, ciešā sadarbībā ar vairākām valsts iestādēm, tai skaitā ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju (CERT.LV), plāno Interpola “Worst of List” (saraksts, kurā iekļauti interneta domēni, kas, saskaņā ar definētiem kritērijiem, satur materiālus par seksuālu vardarbību pret bērniem) papildināšanu. Tāpat nozarēm ļoti daudz jāstrādā tā saucamās infodēmijas sakarā, izglītojot gan plašāku sabiedrību, gan abās nozarēs strādājošos.

Iekšlietu ministrijas galvenie uzdevumi visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanā

M. Golubeva norāda – katra ministrija ir izstrādājusi trauksmes gatavības plānu.

Pirmais virziens ir Iekšlietu ministrijas un padotības iestāžu plāns, kā iestāde rīkotos krīzes situācijā. Ministrijā ir arī skaidras kritiskās funkcijas, kas jānodrošina krīzes situācijā. Otrais – Valsts robežsardzes spēju stiprināšana. Ministre atklāj, ka pavisam drīz, septembrī, notiks mācības, kurās šis plāns tiks testēts. Valsts robežsardzei ir ļoti būtiska loma, jo bruņota konflikta gadījumā viņi pievienojas bruņotajiem spēkiem. Savukārt trešais virziens ir civilā aizsardzība. Tajā nozīmīgs faktors ir arī civilās aizsardzības operatīvās vadības centrs. Tāpat jāraugās uz rezervju veidošanu. Savukārt Valsts Policijai un VUGD – viņiem šajos plānos ir minēti noteikti uzdevumi, kas jāturpina pildīt arī militāra apdraudējuma gadījumā. Izstrādāti arī mehānismi, kā dienesti sadarbotos ar pašvaldības policiju.

“Galvenais – dienestos jau savlaicīgi jādefinē kritiskais personāls, kas jāizdara miera laikā. Tas ļoti noderēja Covid laikā, kad bija diskusija par kritiskajām profesijām, darbiniekiem. Katrai iestādei, kam ir šāds plāns, ir iespējas turpināt savu darbu arī krīzes situācijās,” norāda ministre.

Viņa gan atzīmē – viena lieta ir tas, kā paredzam kritiskās funkcijas, kas tiks nodrošinātas krīzes laikā, bet otra, kā gatavojamies un apzināmies vājos punktus. Te nozīmīgi runāt par sabiedrības vienotību, iecietību, pieņemšanu.

“Kā redzams pēc Krievijas aktivitātēm NATO dalībvalstu informācijas telpā, tur tiek izmantoti katras sabiedrības vājie punkti. Tās plaisas, kas ir ikvienā sabiedrībā, tiek padziļinātas un ekspluatētas, lai veidotu haosu, neskaidrību, neapmierinātību, neticību savai valstij un Eiropas vērtībām. Mūsu uzdevums ir veidot sabiedrību, kurā ikviens cilvēks jūtas droši un ir pasargāts no vardarbības. Tad arī šīs plaisas mazināsies un nebūs tik viegli izmantojamas pret mūsu valsts integritāti,” uzsver iekšlietu ministre.

Iekšlietu ministre: Mūsu uzdevums ir veidot sabiedrību, kurā ikviens jūtas drošs un pasargāts

Dalīties ar šīs lapas saturu!