Visvairāk es bažījos par to, kā veidosies attiecības ar jauniešiem, kuri pieteikušies Jaunsardzes kustībā. Tā savu startu jaunsargu instruktores amatā raksturo Jaunsardzes 2. novada nodaļas instruktore Inta Gaidele-Ivanova. Viņa aizgāja no darba Valsts robežsardzē un nu jau trīs gadus ir jaunsargu instruktore Daugavpilī.
Jebkuru tematu, ko apgūstam nodarbībās, cenšos izskaidrot ar piemēriem no dzīves. Ja jaunietis saprot, kā tas viņam var noderēt, viņš to arī atcerēsies – vai tā ir evakuācijas un ārkārtas gadījumu soma, vai arī izdzīvošanas skola. Tā jaunsargu instruktora darbu raksturo štāba virsseržants Normunds Pastars, kurš līdztekus Jaunsardzei turpina dienestu Zemessardzes 56. kaujas nodrošinājuma bataljonā Jēkabpilī.
Ministru kabinets apstiprinājis Aizsardzības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz bērnu un jauniešu, kuri apgūst valsts aizsardzības mācību un brīvprātīgi darbojas Jaunsardzē, izglītošanu valsts aizsardzībā. Turklāt tas jauniešiem neuzliek par pienākumu pēcāk uzsākt militāro karjeru. Likumprojekts gan vēl būs jāpieņem Saeimai.
Plānots, ka gada laikā valsts aizsardzības mācībā tiks izglītoti līdz 34 000 skolēni, turklāt bērniem, kuri savas reliģiskās pārliecības dēļ nevarēs apgūt kādu mācības satura daļu, instruktors mācību procesu pielāgos individuāli.
Šogad valsts aizsardzības jomā paveikti būtiski darbi visas sabiedrības iesaistīšanai valsts aizsardzībā, kā arī radīti priekšnosacījumu turpmākajai Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, tā, vērtējot paveikto 2019. gadā, uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.