Lai arī Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes sniegtais atbalsts Valsts robežsardzei austrumu robežas uzraudzībā šobrīd ir pārtraukts, iepriekšējo mēnešu sadarbība vērtējama kā pozitīva, “Sargs.lv” norāda robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts. Iepriekš sadarbība vairāk bijusi dažādu mācību ietvaros, taču kopīgu patruļu veikšana uz Latvijas robežām devusi iespēju daudz ko atstrādāt un attīstīt jau pavisam citā citā līmenī.
Nacionālie bruņotie spēki, tai skaitā Zemessardze, no šodienas vairs neplāno turpināt kopā ar robežsargiem piedalīties patruļās uz valsts austrumu robežas, informē aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņaprāt, pašlaik situācija nav tik sarežģīta, lai zemessargi turpinātu sniegt atbalstu Valsts robežsardzei austrumu robežas uzraudzībā, turklāt jāņem vērā, ka zemessargi nav profesionālā dienesta karavīri un viņiem ikdienā jāpelna iztika savās civilajās profesijās. Vienlaicīgi ministrs apstiprināja - ja nākotnē situācija pasliktināsies, tad Nacionālie bruņotie spēki atkal varētu iesaistīties.
Latvijas Austrumu robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kas vienlaicīgi ir arī Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, ir jāstiprina, aprīkojot to ar modernākajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Tas ir ne tikai drošības, bet arī valsts prestiža jautājums. Par to, tiekoties vienā no Latvijas Austrumu robežas tālākajiem punktiem – Opoļu robežapsardzības nodaļā Ludzas novadā, vienisprātis ir gan Aizsardzības, Satiksmes un Iekšlietu ministri, gan Valsts robežsardzes vadība.
Armija pēc 9.jūlija vairs neplāno turpināt kopā ar robežsargiem piedalīties patruļās uz valsts austrumu robežas, aģentūrai LETA pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība aiz Latvijas austrumu robežas ir ļoti plaša, aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) uzskata, ka Latvijai jālūdz Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras "Frontex" palīdzība valsts austrumu robežas uzraudzībā, aģentūrai LETA atzina ministrs.