Latgaļi nevēlas dzīvot Krievijā, bet būt Latvijas pilsoņi. Turklāt tieši Latgalē tiek sagatavoti, iespējams, paši kaujasspējīgākie valsts aizsardzības dienesta karavīri Latvijā. Tā pēc sešarpus gadiem, noslēdzot savu dienestu Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandiera amatā, intervijā portālam “Sargs.lv” saka aizejošais brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Vizulis.
Pulkvedis G. Vizulis ir viens no visilgāk amatu pildījušajiem Zemessardzes brigāžu komandieriem Latvijā. Viņš savas dienesta gaitas Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandiera amatā uzsāka 2019. gadā, kad viņu šim amatam virzīja iepriekšējais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Tagad - pēc vairāk nekā sešu gadu ilga dienesta brigādes komandiera amatā, pulkvedis G. Vizulis turpinās virzīties pa karjeras kāpnēm, dodoties studēt augstākā komandējošā sastāva kursā Baltijas Aizsardzības koledžā.
Kā atzīst pulkvedis G. Vizulis, viņš uz brigādes komandiera amatu gājis mērķtiecīgi – jaunībā iestājies obligātajā militārajā dienestā, kam sekoja studijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un citās augstākajās militārajās mācību iestādēs.
Teju līdz ar dienesta sākšanu Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandiera amatā sākās Covid -19 pandēmija, kuras dēļ Latgales zemessargiem nācās nodrošināt valsts ārējo robežu slēgšanu. Pēcāk nācās atbalstīt Valsts robežsardzi, cīnoties ar Baltkrievijas hibrīdo uzbrukumu, bet līdz ar Krievijas agresijas sākumu pret Ukrainu – savā atbildības rajonā vadīt Baltijas aizsardzības līnijas izbūvi.
Brigādes komandieris neslēpj – dienests Latgalē bijis piepildīts ar īpašu atbildību, jo tieši šis Latvijas reģions atrodas vistuvāk abām agresorvalstīm – Krievijai un Baltkrievijai. Tieši tāpēc šeit dienošie karavīri un zemessargi skaidri apzinās, ka kopā ar robežsargiem viņi būs pirmie, kam jāspēj apturēt un sakaut iebrucējs. Šīs spējas īpaši pilnveidotas dažāda mēroga valsts aizsardzības mācībās, iesaistot gan Latvijā izvietotos NATO karavīrus, gan slīpējot sadarbību, ar citiem dienestiem.
Savs poligons un atjaunota infrastruktūra
Vieni no vērienīgākajiem darbiem G. Vizuļa ieskatā bijuši projekti Latgales zemessargiem domātās infrastruktūras sakārtošanā. Lielākais izaicinājums bija treniņu bāzes – poligona “Meža Mackeviči” izbūve. Komandieris atzīst – šis projekts bija ārkārtīgi sarežģīts. Galvenie izaicinājumi bija saistīti ar poligonam nepieciešamo teritoriju pārņemšanu no privātajiem īpašniekiem un valsts.
Viņš ar gandarījumu stāsta, ka laika gaitā izdevies izveidot divas modernas šautuves, no kurām viena – slēgtā šautuve izmantojama kā diennakts gaišajā, tā arī tumšajā laikā. Tagad tiek būvēta arī trešā šautuve. Pērn tika pabeigta tilta par Līksnas upi būvniecība, kas būtiski atvieglo nokļūšanu poligonā.
Līdztekus poligona izveidei, liela uzmanība pievērsta Latgales brigādē ietilpstošo Zemessardzes bataljonu infrastruktūras attīstībai. Pie jaunas infrastruktūras ticis Aizkrauklē izvietotais 55. bataljons. Tāpat tiek attīstīta infrastruktūra 56. bataljona teritorijā, kā arī pabeigta būvniecība 35. bataljona bāzē Preiļos. Būvdarbi un bataljona teritorijas paplašināšana notikusi arī Zemessardzes 32. bataljona teritorijā Rēzeknē, kur izvietota infrastruktūra bruņutransportieru “Patria” parkam. Pie jauna tehnikas angāra tikuši Daugavpilī izvietotā 34. bataljona zemessargi. Tāpat šī bataljona bāzē tiek gatavota infrastruktūra valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīru uzņemšanai. Savukārt Zemessardzes 36. bataljonā, kur pērn dienestu uzsāka pirmie VAD karavīri Latgalē, notiek bāzes inženierkomunikāciju un žoga izbūve.
Iespējams, vislabāk sagatavotie karavīri Latvijā
Līdztekus esošajiem kājnieku bataljoniem, kuru sastāvā bija zemessargi, 2018. gadā Latgales brigādes sastāvā tika atjaunots 36. kaujas atbalsta bataljons. Šī Latgales brigādē bija pirmā vienība, kas tika nokomplektēta no profesionālā dienesta karavīriem. Šīs vienības karavīri sevi jau labi pierādījuši starptautiskajās operācijās Kosovā. Pērn 36. kaujas atbalsta bataljons kā pirmais Latgalē sāka uzņemt VAD karavīrus.
Īpaši gandarīts pulkvedis G. Vizulis ir par VAD karavīru sniegumu. Lai gan sākumā viņu mākušas šaubas par jauniešu motivāciju dienestam, jo to vairums bataljonā nonāca no atlases pēc nejaušības principa, laikam ejot jaunieši sevi pierādījuši kā augsti motivēti un uz rezultātu sasniegšanu orientēti karavīri.
Vienlaikus pulkvedis G. Vizulis atzīst – pēdējo gadu demogrāfijas tendences un valstī vērojamā iekšējā migrācija sagādā izaicinājumus VAD karavīru piesaistē.
Vaicāts – kā vērtējama šobrīd dienestā esošo VAD karavīru sagatavotība, aizejošais 3.Latgales brigādes komandieris ar lepnumu saka – iespējams, tā ir pati labākā Latvijā. Tam par iemeslu ir augstā apmācību instruktoru sagatavotība. To apliecina ne tikai instruktoru spēja izveidot apmācību sistēmu salīdzinoši nesen atjaunotā vienībā, bet arī to profesionalitāte, kas gūta starptautiskajās operācijās.
Robežas nocietināšana un sadarbība ar Valsts robežsardzi
Zemessardzes 3. Latgales brigādes zemessargi pulkveža G. Vizuļa vadībā aizvadītos gados bijuši pirmie, kuri atbildējuši uz valsts apdraudējumu austrumu pierobežā. Vēl 2020. gadā Latgales zemessargi kā pirmie steidza palīgā Valsts robežsardzes kolēģiem, lai aizsargātu robežu pret nelegālo migrantu plūsmu no Baltkrievijas. Kā stāsta pulkvedis G. Vizulis, šī sadarbība bija auglīga ne tikai robežsargiem, bet arī Latgales zemessargiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Viņš skaidro - pirms hibrīdkara robežai pieguļošā teritorija bija tikai un vienīgi Valsts robežsardzes pārziņā, tāpēc zemessargi nevarēja plānot savas mācības tiešā robežas tuvumā. Līdz ar atbalsta sniegšanu Robežsardzei, izdevies daudz labāk iepazīt savu atbildības rajonu, burtiski ar kājām izstaigājot katru pierobežas taku. Baltkrievijas nelikumīgā valdošā režīma vadītais hibrīdais uzbrukums Latvijai Zemessardzes 3. Latgales brigādei licis arī praksē pārbaudīt savu vienību mobilizācijas spēju – gan piesaistot personālu, gan materiāltehniskos līdzekļus. Īpaši nozīmīga pieredze gūta sakaru līdzekļu un bezpilota līdzekļu izmantošanā tiešā agresorvalstu – Baltkrievijas un Krievijas robežas tuvumā.
Tomēr aizejošā Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandiera teiktajā neiztiek arī bez kritiskām piezīmēm. Viņš atzīst, lai arī Baltkrievijas sāktais un Krievijas atbalstītais hibrīdais karš pret Latviju rit jau vairākus gadus, Valsts robežsardzei aizvien nav izdevies piesaistīt pietiekami lielus personāla resursus, lai valsts ārējās robežas aizsardzībā iztiktu bez Zemessardzes atbalsta.
Vienlaikus abu dienestu sadarbība ir vērtējama kā pozitīva. Baltijas aizsardzības līnijas izbūves ietvaros Zemessardzes 3.Latgales brigādes inženieri veikuši vairāku Valsts robežsardzes infrastruktūras objektu nostiprināšanu pret militāru uzbrukumu. Tāpat sadarbībā ar Valsts robežsardzes koledžu uzsākta kadetu militārā apmācība, lai krīzes brīdī dienesti spētu strādāt kā viens veselums.
Runājot par robežas stiprināšanu, pulkvedis G. Vizulis stāsta, ka aizvadītais gads galvenokārt bija saistīts ar robežas nostiprināšanai nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu sagādāšanu. Dažāda veida šķēršļi šobrīd pierobežā koncentrēti nepieciešamajā daudzumā. Pateicoties pretmobilitātes likumam, uzsākta arī valsts aizsardzībai nepieciešamo teritoriju pārņemšana. Līdz ko tā būs pabeigta, sāksies šķēršļu joslu uzstādīšana.
Vaicāts par galvenajiem izaicinājumiem Baltijas aizsardzības līnijas izbūvē, pulkvedis G. Vizulis atzīst – tie saistīti gan ar kvalificētu kaujas inženieru, gan atbilstošas tehnikas trūkumu. Šīs problēmas ir apzinātas un tiek risinātas, tikmēr kā pagaidu risinājums tiek izmantots privātuzņēmumu atbalsts robežas būvniecībā. Pērnā Baltijas aizsardzības līnijas šķēršļu izbūvei Zemessardzes 3.Latgales brigāde arī aktīvi sadarbojās ar Latvijā izvietoto NATO daudznacionālās brigādes kaujas inženieriem.
Latgaļi nevēlas dzīvot Krievijā
Vaicāts par kopējo drošības stāvokli pierobežā, pulkvedis G. Vizulis atzīst – agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas radītais draudu līmenis ir nemainīgi augsts, tomēr Nacionālie Bruņotie spēki, NATO sabiedrotie Latvijā un citi iesaistītie dienesti, jo īpaši Valsts robežsardze, uz tiem ir gatavi reaģēt.
Vienlaikus viņu priecē pierobežas vietējo iedzīvotāju attieksme pret valsts aizsardzības stiprināšanu, kas ik gadu kļūst pozitīvāka.
Viņš arī pauž uzskatu, ka Latgales iedzīvotāji vēlas dzīvot neatkarīgā Latvijas Republikā nevis kur citur.
Pulkvedis G. Vizulis izsaka pateicību zemessargiem, karavīriem, civilajiem darbiniekiem un sabiedrībai par sniegto atbalstu un ciešo sadarbību, uzsverot brigādes spēju pielāgoties mainīgajiem ģeopolitiskajiem apstākļiem un, sadarbojoties ar pašvaldībām un Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām, aktīvi iesaistīties visaptverošās valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanā.
Viņu amatā piektdien, 9. janvārī nomainīja pulkvežleitnants P. Suveizda, kurš dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos sācis 1994. gadā Aizsardzības spēku mācību centrā. Jaunais Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris dienesta gaitas turpinājis Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljonā, Sauszemes spēku 1. kājnieku bataljonā, Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā un Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centrā.
Bruņotajos spēkos pulkvežleitnants P.Suveizda dienējis vairākās struktūrās ieņemot dažādus amatus, komandējis Zemessardzes Studentu bataljonu un pildījis Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta operāciju vadības pārvaldes priekšnieka amatu.
Kopš 2023. gada pulkvežleitnants P. Suveizda dienestu turpinājis kā štāba virsnieks NATO Sauszemes spēku pavēlniecības štābā Turcijā.
Militāro izglītību P.Suveizda ieguvis Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Baltijas Aizsardzības koledžā. Vairākkārt piedalījies starptautiskajās misijās Bosnijā Hercogovinā un Afganistānā.
