Rēzeknē pie pieminekļa “Vienoti Latvijai” izskanēja vārdi, kas pirmo reizi šeit rakstīja jaunu lappusi Latvijas militārajā vēsturē – gandrīz simt valsts aizsardzības dienesta karavīri deva savu karavīra zvērestu, kuri dienestu uzsāka 19. jūlijā Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona sastāvā.
Jau no paša rīta Rēzeknē valdīja īpaša noskaņa. Viss sākās ar svētbrīdi Vissvētākās Jēzus Sirds Romas katoļu katedrālē, bet pēc tam radi un draugi nepacietīgi pulcējās Latgales vēstniecībā GORS, lai saviem jauniešiem pasniegtu bataljona uzšuves. Tā nebija tikai formas detaļa – tas bija brīdis, kad vecāku rokas, lepnuma un asaru pilnas acis savienoja mājas ar dienestu.
Pēc šī mirkļa, Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestra pavadībā, jaunie karavīri devās cauri Rēzeknes ielām uz pieminekli "Vienoti Latvijai" jeb Māras pieminekli. Gājiens bija svinīgs, bet tajā pašā laikā vienkāršs – vienoti soļi, skatieni uz priekšu un pilsētas cilvēku uzmanība no malas. Pie pieminekļa viņi sadalījās vados un skaidri, vienā ritmā teica karavīra zvērestu. Daži to izsauca skaļi, ar gandrīz kareivīgu pārliecību, citi klusāk, ar savaldīgu cieņu, taču visus vienoja vieni un tie paši vārdi – apņemšanās būt Latvijai.
“Katrs no jums teica – gods kalpot Latvijai,” ceremonijā sacīja Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs. “Mēs katrs kalpojam savā profesijā, saviem tuviniekiem, bet visi kopā rūpējamies par vienu – par Latviju. Redzot, kā vecāki lika uzšuves uz jūsu pleciem, redzēju gan asaras, gan prieku. Kopā mēs esam spēks, tikai tā mēs veidosim savus bruņotos spēkus un attīstīsim savu valsti.”
Zemessardzes 3. Latgales brigādes komandieris pulkvedis Gunārs Vizulis atzina, ka dienesta sākumā bijušas bažas, kā saliedēsies karavīri no dažādiem Latvijas reģioniem un ar dažādu motivāciju, jo lielākā daļa jaunieši tika iesaukti.
"Bet vairāk nekā mēnesis ir parādījis, ka viņi jau ir viens kolektīvs. Viņi saprot savu lomu, viņiem ir atbildības sajūta, un šodien to apliecināja ar zvērestu. Kā komandieris esmu gandarīts – mums ir ļoti labs materiāls, ar ko strādāt. Man ir pilna pārliecība, ka pēc 11 mēnešiem daudzi izvēlēsies turpināt kā profesionālā dienesta karavīri,” intervijā ar "Sargs.lv" norādīja brigādes komandieris.
Gatis Vildners, kurš Latvijā atgriezies no dzīves Anglijā, neslēpa, ka pirmais mēnesis bijis smags. “Sākumā bija ļoti grūti – jāpierod pie disciplīnas, jāsaprot, kas jādara. Latvijā arī bija karstums, tāds, kādu nebiju pieredzējis Anglijā. Sākumā bija grūti stāvēt karstumā, bet pamazām pieradu. Arī valodas jautājums bija izaicinājums – nācās mācīties katru dienu. Bet tagad jūtos ļoti labi. Man patīk maršēt, patīk soļot, patīk būt ar instruktoriem, kas māca tiešām vērtīgas lietas. Viss, ko šeit māca, dzīvē noderēs,” viņš ar smaidu stāsta.
Arī viņa tēvs Ojārs Vildners atzīst, ka jūtas ļoti lepns par savu dēlu. “Es esmu pagodināts. Viņā jau no mazām dienām bija patriotisms un interese par armiju. Kā uzzināja, ka var pieteikties, tā uzreiz arī izdarīja. Lai arī šobrīd esam ārpus Latvijas, viņš nekad neaizmirst savu dzimteni. Man kā tēvam tas ir liels gods – redzēt, ka viņš kalpo Latvijai,” atzina tēvs.
Ceremonijas noslēgumā karavīri kopā ar vadību un ģimenēm fotografējās pie pieminekļa. Asaras, cieši apskāvieni un lepni smaidi padarīja šo brīdi par neaizmirstamu.
Šis bija turpinājums ceļam, kas sākās jūlijā Lūznavā, kad pirmie VAD karavīri uzsāka apmācības. Tagad viņi devuši zvērestu, bet priekšā vēl gandrīz gads mācību, pārbaudījumu un rūdījuma, kas viņus veidos par Latvijas aizstāvjiem.
