Sestdien, 19. jūlijā, valsts aizsardzības dienestu dažādās Nacionālo bruņoto spēku vienībās visā Latvijā uzsāka 757 jaunieši. No tiem ap 100 jauniešiem ieradās Lūznavā, Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljonā. “Sargs.lv” sekoja līdzi jauniešu pirmajai dienai dienestā – no brīža, kad viņus pavadīja vecāki līdz formas tērpu piemērīšanai un vakara rutīnai kazarmās.
Lūznavas pakalnos sestdiena sākas neierasti agri. Mazliet pēc astoņiem rītā nelielajā ciemā jau vairs nav tikai miers un klusums – stāvlaukumā iebrauc automašīnas, aiz kurām nāk vecāki ar dēliem un meitu. Uz muguras – somas, dažam viena, citam – pat trīs. Visi atnākuši uz 11 mēnešu ilgo valsts aizsardzības dienestu.
Kad “Sargs.lv” ierodas Lūznavā pēc desmitiem, rosība jau rit pilnā sparā. Vietējā bataljona teritorijā valda organizēts, bet intensīvs haoss – puiši un viena meitene tiek sadalīti pa nodaļām, iepazīstas ar komandieriem, veic pirmās pārbaudes. Pie kazarmām netrūkst emocionāli brīži. Dažas mātes skumst ar asarām, citas smaida caur lepnumu. Tā ir pēdējā reize, kad jaunieši redz savus tuviniekus pirms jaunās dzīves nodaļas.
Atšķirībā no citām dienesta vietām Ādažos, Lielvārdē vai Alūksnē, Lūznavā 83 no 100 jauniešiem ir iesaukti obligātā kārtā. Tas ir redzams arī sejās – ne visiem šī diena šķiet gaidīts piedzīvojums. Tomēr – neviens neskumst. Kā saka Kaspars Sūrītis no Daugavpils, kurš pirms tam strādājis Zviedrijā: “Sākotnēji biju mazliet neapmierināts, ka mani plāni tiek nolikti tālā kastītē, bet tad sapratu - kas jādara, jādara.”
Kazarmās mūs sagaida svaigas krāsas smarža, jaunas dušas un modernas virtuves. Četru cilvēku istabās vēl tikai sākas iepazīšanās. Vairāki jaunieši sacenšas par otrā vai pirmā stāva gultasvietu, citi apmainās ar telefona numuriem.
Kā arī piebilst, ka nav izslēgta karjeras turpināšana armijā, ja dzīve iepatiksies. “Man patīk komandas darbs. Klasē biju vecākā – domāju, varu ja nepieciešams uzņemties līdera lomu. Visi mēs esam cilvēki – meitene vai puisis, kāda starpība,” viņa uzsver.
Gatis Vildners, kurš uzaudzis Lielbritānijā, bet tagad atgriezies Latvijā, stāsta, ka izvēlējies Lūznavu apzināti, jo šeit redzējis līdzīgas iespējas kā Lielbritānijas bruņoto spēku kadetos – struktūrā, kāda Latvijā atbilst Jaunsardzei.
“Plānoju pievienoties Lielbritānijas armijai, bet izlēmu par labu Latvijai. Es šeit instruktoriem uzticos, jo viņi zina, ko viņi dara. Šeit izskatījās līdzīgi vai pat labāk kā kadetos Lielbritānijā. Arī ģimene ieteica, ka Lūznavā būs forši. Turklāt neko nezaudēšu dienestā – tikai svaru,” iesmej Gatis, piebilstot: “Kļūšu stiprāks, labāk iemācīšos latviešu valodu.”
Pusdienās – karbonāde ar griķiem vai kartupeļu biezeni, vairāki salātu veidi, zupa, saldais un, protams, kompots. Ēdnīca, kas tika oficiāli atklāta tikai pagājušajā nedēļā, šobrīd izskatās kā no kataloga – plaša, tīra un ar pavisam jaunu aprīkojumu. Joprojām jūtama svaigu mēbeļu un nesen pabeigta remonta smarža. Darbinieces aiz letes sagaida ar smaidu un rūpēm.
Arī “Sargs.lv” komanda nobaudīja dienas piedāvājumu. Ēdiens atstāja iespaidu kā kārtīga lauku virtuve – vienkāršs, sātīgs un garšīgs, ar īstu sāta sajūtu vairākām stundām. “Par ēdienu laikam būs vismazāk jāuztraucas nākamos 11 mēnešus,” saka kāds no jauniešiem.
Pēc pusdienām jaunieši apgūst ekipējumu. Nodrošinātās “bravo” somas piedzīvo autopsiju – tiek izpētīti guļammaisi, “rolmati”, naži, ausu aizbāžņi jeb viss, kas nepieciešams izdzīvošanai vismaz trīs dienu garumā.
Tad seko pirmās dienas lielākais pārbaudījums. VALIC noliktavā, kur katram jāsaņem pilns ekipējuma komplekts, no sporta apaviem līdz ziemas formai, vairāki jaunieši nāk ārā nosvīduši, bet smaidīgi pēc ilgās apģērbu mērīšanas. VALIC darbinieki turpina bez apstājas – meklē izmērus, pārbauda zābaku ērtumu, salīdzina inventāra komplektus. Jānodrošina apģērbs aptuveni 100 jauniešiem.
Pirmā vada komandieris, kurš februārī absolvēja Nacionālo aizsardzības akadēmiju, atzīst, ka pirmie iespaidi par jauniešiem ir pozitīvi.
Skaidrojot tuvāko mēnešu plānu, viņš atklāj, ka vispirms tiks pārbaudītas individuālās prasmes – forma, ierindas mācība, ieroči. Tad sadarbība grupās, nodaļās, un pēc pamatapmācības – iespēja specializēties sakaros, netiešajā ugunī un citās jomās.
“Un, ja kāds izceļas – viņš var kļūt arī par grupas komandieri,” viņš piebilst.
Jau drīz pienāk arī pirmās dienas vakars - gultas klāšanas apmācība, neliels brīvais laiks un sagatavošanās nākamajai dienai.
Tas ir tikai sākums, pirmā diena no gandrīz 330 dienām. Vieniem – jauns pārbaudījums, citiem – pārliecība, ka atnākuši pareizajā vietā. Bet visiem šī ir diena, kuru atcerēsies vēl ilgi.
