NATO ārkārtas samitā vienojas par vēl četru NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveidi

Foto: NATO dalībvalstu vadītāji alianses ārkārtas samitā/Foto: NATO

Pielāgojoties jaunajai drošības realitātei, kad arvien lielākus draudus rada Krievija, NATO dalībvalstu līderi vienojās par četru jaunu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošanu - Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā, papildinot jau esošās četras, kas atrodas visās Baltijas valstīs un Polijā, šodien preses konferencē pēc NATO valstu un valdību vadītāju ārkārtas samita informēja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš arī norādīja, ka tiks stiprināta Austrumu flanga gaisa un jūras drošība, reģionā izvietojot vairāk iznīcinātāju, zemūdeņu un kaujas kuģu. Alianses līderi arī bija vienisprātis par atbalsta palielināšanu Ukrainai, tai palīdzot gan kiberdrošības jomā, gan arī ar aprīkojumu, kas palīdzēs Ukrainai aizsargāties pret bioloģiskiem, ķīmiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem.

24. martā NATO valstu un valdību vadītāji tikās Briselē ārkārtas samitā, lai pārrunātu lielākos draudus šīs paaudzes laikā, ko radījis Krievijas diktators Vladimirs Putins, uzsākot un jau mēnesi turpinot karu Ukrainā.

Ārkārtas samitā uzrunu kolēģiem attālinātā video konferences formātā sacīja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, pateicoties aliansei par atbalstu, ko dalībvalstis sniedz, taču uzsverot nepieciešamību pēc lielāka NATO militārā atbalsta karā pret Krieviju. NATO dalībvalstu līderi vienojās, ka valstis arī turpmāk sniegs Ukrainai nepieciešamo atbalstu, tāpat amatpersonas vienojās par alianses atturēšanas un aizsardzības stiprināšanu NATO iekšienē.

NATO dalībvalstu līderi šodien atbalstīja četru jaunu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izvietošanu - Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā, kas pievienosies jau esošajām četrām kaujas grupām, kas atrodas Baltijas valstīs un Polijā.

Tāpat Eiropas drošība stiprināta, daudzviet izvietojot ap 100 000 ASV karavīru, kas atbalsta NATO dalībvalstu centienus stiprināt aliansi. Ģenerālsekretārs arī atzīmēja – arī Kanāda ir būtiski palielinājusi savu klātbūtni Eiropā, un Austrumu flangā pašlaik atrodas 40 000 liels karaspēks, kas ir tiešā NATO pakļautībā, ko atbalsta gaisa un jūras spēki, tostarp piecas trieciengrupas no Tālajiem ziemeļiem līdz Vidusjūrai.

NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka alianses līderi šodien arīdzan vienojās par alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu ilgtermiņā, pielāgojoties jaunajai drošības realitātei.

“Alianses austrumu daļā uz sauszemes mums būs ievērojami vairāk spēku, kuri ir augstākā gatavībā, ar vairāk aprīkojuma un ekipējuma. Gaisa aizsardzību nodrošinās vairāk iznīcinātāju, stiprināsim arī mūsu pretgaisa un pretraķešu aizsardzību. Savukārt jūrā pastāvīgi uzturēsies NATO jūras spēku trieciengrupas, zemūdenes un ievērojams skaits kaujas kuģu. Mēs arī stiprināsim savu kiberaizsardzību un uzlabosim mūsu militārās mācības, koncentrējoties uz kolektīvo aizsardzību un savietojamību,” informēja J. Stoltenbergs, piebilstot, ka par detaļām alianse lems nākamajā samitā, kas notiks šī gada jūnijā Madridē.

Sabiedroto valstu līderi arī vienojās par turpmāku atbalstu Ukrainai, palīdzot tai nodrošināt tās pamattiesības uz pašaizsardzību.

Viņš teica, ka sabiedrotie apgādā un apgādās Ukrainu ar ievērojamām militārām piegādēm, tostarp prettanku un pretgaisa aizsardzības sistēmām un bezpilota lidaparātiem, kas ir izrādījušies ļoti efektīvi. Tāpat arī sniegta ievērojama finansiālā un humānā palīdzība.

“Šodien vienojāmies darīt vairāk – palīdzēt kiberdrošības jomā, kā arī ar aprīkojumu, kas palīdzēs Ukrainai aizsargāties pret bioloģiskiem, ķīmiskiem, radioloģiskiem un kodoldraudiem. Tas varētu ietvert šo vielu atpazīšanas iekārtas, kā arī aizsardzības un medicīniskos piederumus un apmācību dekontaminācijai (red. piez.: priekšmeta vai telpas atbrīvošana no kaitīgām bioloģiskām, ķīmiskajām vai radioaktīvām vielām) un krīžu pārvarēšanā. Mēs esam apņēmības pilni darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainu,” informēja NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka atzinīgi vērtē sabiedroto iniciatīvu, izsakot jau konkrētus palīdzības piedāvājumus.

Vienlaikus, kā atzīmēja J. Stoltenbergs, alianse ir atbildīga, lai konflikts netiktu saasināts, kas būtu vēl bīstamāk un postošāk. Sabiedrotie bija vienisprātis, ka aliansei jāpalielina atbalsts arī citiem partneriem, kurus apdraud Krievijas agresija, tostarp Gruzijai un Bosnijai un Hercegovinai.

“Strādājot kopā un ar Eiropas Savienību (ES), mums ir jāpalīdz viņiem saglabāt suverenitāti un stiprināt noturību,” viņš teica.

NATO dalībvalstu līderi arīdzan runāja par Pekinas lomu šajā drošības krīzē. Sabiedrotie šodien aicināja Ķīnu atturēties no Krievijas kara centienu atbalstīšanas.

“Ķīna nedrīkst sniegt ekonomisku vai militāru atbalstu Krievijas iebrukumam. Tā vietā Pekinai vajadzētu izmantot savu ievērojamo ietekmi uz Krieviju un mudināt to uz tūlītēju, miermīlīgu risinājumu,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

Šodienas sanāksmē vadītāji arī atkārtoti apliecināja alianses stingro apņemšanos īstenot NATO atvērto durvju politiku saskaņā ar Vašingtonas līguma 10. pantu. “NATO paplašināšanās ir bijusi vēsturiska veiksme,” viņš teica.

“Mēnesi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO drošības vide ir būtiski mainījusies, un mēs par to atbildam. Tomēr drošība nenāk par velti, un, lai darītu vairāk, ir arī jāmaksā vairāk. Līdz ar to NATO valstu vadītāji vienojās palielināt pūles, lai izpildītu aizsardzības investīciju solījumu, kas dots 2014. gadā. Sabiedrotie iesniegs papildu plānus, kā savlaicīgi izpildīt šo solījumu līdz Madrides samitam jūnijā,” sacīja alianses vadītājs, norādot, ka atzinīgi vērtē šodien sabiedroto izteikto vēlmi palielināt aizsardzībai paredzētos izdevumus.

Viņš atgādināja – šajā bīstamajā laikā transatlantiskā vienotība un solidaritāte ir īpaši svarīga. Eiropa un Ziemeļamerika ir un arī turpmāk būs spēcīgas kopā NATO.

Tāpat NATO sabiedrotie šī ārkārtas samitā vienojās pagarināt esošā ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga mandātu vēl par vienu gadu – līdz 2023. gada 30. septembrim.

NATO ārkārtas samitā vienojas par vēl četru NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveidi

Dalīties ar šīs lapas saturu!