Politologs:Gaidāmajā NATO ārkārtas samitā aktuāls var būt jautājums arī par Suvalku koridora drošību

Kārlis Daukšts ir pārliecināts, ka gaidāmajā NATO galotņu ārkārtas sanāksmē galvenais sarunas temats būs Ukrainas jautājums un NATO palīdzība tai, taču tikpat aktuāli būs arī jautājumi par NATO iekšējo solidaritāti palīdzības organizēšanā, jo ir atsevišķas sabiedroto valstis, kas šobrīd kļuvušas par nozīmīgu placdarmu NATO struktūrā.

Tāda ir, piemēram, Polija. Ne velti ASV prezidents Dž. Baidens pēc NATO ārkārtas tikšanās dosies uz Poliju, lai ar tās prezidentu A. Dudu apspriestu starptautisko reakciju un Polijas lomu attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Pirms divām nedēļām Polijā viesojās arī ASV viceprezidente Kamala Harisa, kura norādīja – par spīti pārpratumiem ar iznīcinātājiem ASV un Polija ir vienotas savā nostājā, kā vislabāk palīdzēt Ukrainai un tās tautai, kas cieš no Krievijas okupantu kara.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka ASV pastāv uz vairākām “sarkanajām līnijām”, ko, palīdzot Ukrainai, NATO nedrīkst pārkāpt. Tieši šī iemesla dēļ nav pieļaujama ASV un citu NATO valstu karavīru nosūtīšana uz Ukrainu karot, tāpat arī nav pieļaujama lidojuma lieguma zonas noteikšana virs Ukrainas, savukārt militārā palīdzība Ukrainai būtu jāpiegādā nevis zem NATO karoga, bet divpusējo attiecību kontekstā.

Tā kā Ukrainas armijai šobrīd nav daudz manevra iespēju pretuzbrukumiem, tai nepieciešamas jaunas aizsardzības ieroču munīcijas rezerves. Politologs uzskata, ka NATO ārkārtas sanāksmē varētu tikt lemts par sabiedroto valstu pastiprinātu atbalstu Ukrainai arī šajā jomā, jo abām pusēm ir jāatrisina dažādi loģistikas izaicinājumi.

Politologs K. Daukšts norāda, ka Polijas loma šobrīd kļūst īpaši aktuāla arī Baltijas valstīm. Atsevišķi Krievijas “militārie speciālisti” publiskajā telpā ar jaunu sparu aktīvi runā par Suvalku koridora izmantošanu, lai to nogrieztu no Baltkrievijas un savienotu ar Kaļiņingradas apgabalu, tādējādi izolējot Baltijas flangu.

Eksperts gan piebilst, ka dažādi Baltijas “nogriešanas” no pārējās Eiropas scenāriji Krievijas retorikā nav nekas jauns, taču situācija šobrīd ir mainījusies, jo Baltkrievija faktiski ir pilnīgi pakļauta Krievijas stratēģisko interešu realizācijai, kas šo problemātiku tikai saasina.

“Sargs.lv” jau ziņoja, ka NATO ģenerālsekretārs J. Stoltenbergs ir sasaucis sabiedroto valstu vadītāju ārkārtas sanāksmi, kas notiks 2022. gada 24. martā NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā. Paredzēts, ka uz to ieradīsies arī ASV prezidents Džo Baidens, kurš tiksies ar pārējiem NATO valstu vadītājiem.