ASV demonstrē izsvērtu piesardzību, lai neeskalētu situāciju kodolieroču jautājumā

Ārvalstīs
Sargs.lv/RBK
Baidens
Foto: EPA/Scanpix

Vašingtona šobrīd ir tā, kas sarunās ar sabiedrotajiem un partneriem Rietumu pasaulē brīdina par “sarkanajām līnijām”, kuras nedrīkst pārkāpt, lai Krievijas karš Ukrainā nepāraugtu par globālu konfliktu starp Krieviju un NATO. Tieši šī iemesla dēļ nav pieļaujama ASV un citu NATO valstu karavīru sūtīšana uz Ukrainu, kā arī lieguma zonas noteikšana virs Ukrainas. Tikmēr militāro palīdzību Ukrainai ASV aicina piegādā nevis zem NATO karoga, bet divpusējo attiecību kontekstā. Šie un vēl citi soļi liecina, ka ASV demonstrē izsvērtu piesardzību, lai neeskalētu situāciju kodolieroču jautājumā.

Krievijas Ārlietu ministrija plāno uz pārrunām saukt ASV vēstnieku Krievijā Džonu Salivanu, lai iesniegtu viņam protesta notu par ASV prezidenta Dž. Baidena nesenajiem publiskajiem izteikumiem, kuros viņš Krievijas līderi V. Putinu žurnālistu kameru priekšā raksturoja kā “kara noziedznieku” un “asiņainu diktatoru”. Krievija jau tūlīt pēc tam brīdināja, ka šis gadījums nepaliks bez atbildes, norādot, ka Dž. Baidena paziņojumu dēļ Krievijas un ASV attiecības tagad, iespējams, ir nonākušas pie diplomātisko attiecību saraušanas robežas.

Tikmēr ārpolitikas eksperti norāda – maz ticams, ka apstākļos, kad Krievija jau ceturto nedēļu turpina karot Ukrainā, ASV prezidents varētu mainīt savu nostāju un atvainoties par šiem izteikumiem. Tāpēc paredzams, ka varētu sekot ASV un Krievijas attiecību turpmāka pasliktināšanās.

Taču Dž. Baidena administrācijai nav nekādu ilūziju par Krievijas autoritatīvo līderi un režīmu kā tādu. Vašingtonā ir vienota izpratne, ka arī turpmāk no Krievijas ir sagaidāmas dažādas provokācijas un uzbrukumi, uz ko uzmanību ir vērsis arī pats Dž. Baidens.

Pirmkārt, viņš norāda, ka no Krievijas ir sagaidāmas asimetriskas atbildes uz ASV un citu Rietumvalstu ieviestajām sankcijām, tajā skaitā ir iespējami dažādi kiberuzbrukumi. Viņš vēlreiz apliecina, ka ASV nav bioloģisko laboratoriju Eiropā, taču šo tēmu Krievija plaši propagandē, iespējams, gatavojot ieganstu, lai pati varētu pielietot bioloģiskos vai ķīmiskos ieročus Ukrainā.

Vienlaikus Amerikas Savienotās Valstis ir definējamas kā saprāta balss Rietumos, kur Krievijas kara Ukrainā dēļ nereti emocijas prevalē pār racionālu pieeju. Vašingtona ir tā, kas sarunās ar sabiedrotajiem un partneriem Rietumu pasaulē, kā arī publiskajā komunikācijā ar demokrātiskajām sabiedrībām brīdina par “sarkanajām līnijām”, kuras nedrīkst pārkāpt, lai karš Ukrainā nepāraugtu par globālu konfliktu starp Krieviju un NATO.

Tieši šī iemesla dēļ nav pieļaujama ASV karavīru karošana Ukrainā, kā arī NATO spēku sūtīšana uz Ukrainu. Tāpat arī nav pieļaujama lidojuma lieguma zonas noteikšana virs Ukrainas, savukārt militārā palīdzība Ukrainai būtu jāpiegādā nevis zem NATO karoga, bet divpusējo attiecību kontekstā.

ASV arī uzskata, ka Ukrainai galvenokārt ir jāpiegādā aizsardzības, nevis uzbrukuma apbruņojums. Tas viss liecina, ka ASV demonstrē izsvērtu piesardzību, lai neeskalētu situāciju kodolieroču jautājumā. Tāpat arī tiek norādīts, ka šobrīd nav aktuāls jautājums par Ukrainas iespējamo dalību NATO.

Dalies ar šo ziņu