L. Ostins pauž ASV apņemšanos vienmēr iestāties par Latvijas brīvību un pret Krievijas agresiju

Latvijā
Sargs.lv
ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins un Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks
Foto: ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins un Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks/Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Amerikas Savienotās Valstis paliek nelokāmas to apņēmībā iestāties par Baltijas valstu, tostarp Latvijas, brīvību, tām paliekot vienotām cīņā par demokrātiju un drošību. Tā preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku sacīja ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins, piebilstot – lai nodrošinātu drošību NATO Austrumu flangā, būtiski palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā pret Krieviju, un to apņēmušās darīt gan ASV, gan Latvija, gan daudzas citas valstis. Tikmēr A. Pabriks atzīmēja – agresors nav tikai Krievija, bet arī Baltkrievija, un tas ir tikai laika jautājums, kad tā tiks apvienota ar Krieviju. Tāpēc svarīgi, ka ASV sniegtais militārais un finansiālais atbalsts Latvijai ne tikai turpinās, bet arī palielinās, tiesa, uz abu valstu izveidotās sadarbības noteikumiem un pamata.

ASV aizsardzības sekretārs vizītē Latvijā uzturējās no 9. līdz 10. augustam. Tās laikā L. Ostins tikās ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, lai apstiprinātu Amerikas Savienoto Valstu apņemšanos aizstāvēt visus NATO sabiedrotos, uzturot pastāvīgu militāro klātbūtni Latvijā un Baltijas reģionā.

Amatpersonas šodien pārrunājušas virkni būtisku jautājumu, pamatā paužot lielu nosodījumu par Krievijas izraisīto karu pret Ukrainu, kurā katru dienu tiek nogalināti ne tikai karavīri, bet arī civiliedzīvotāju, iznīcināta infrastruktūra. Amatpersonas apsprieda Krievijas neizprovocētās agresijas Ukrainā ietekmi ne tikai uz Ukrainu, bet reģionu kopumā un kādu atbalstu abas valstis var sniegt Ukrainai cīņā pret agresorvalsti. Vienlaikus viņi pauda apņemšanos arī turpmāk sniegt militāro atbalstu, lai Ukraina varētu arī turpmāk sevi aizstāvēt.

Image
ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins un Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks preses konferencē
ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins un Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks preses konferencē/Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Vaicāts, ko Savienotās Valstis var darīt, lai sniegtu lielāku atbalstu Ukrainai, ASV aizsardzības sekretārs norādīja – starp ASV un Ukrainu notiek regulāra saziņa, pārrunājot gan to, kā Ukrainā notiekošās kaujas attīstās, gan arī to, kāds militārais atbalsts tai nepieciešams konkrētajā mirklī un nākotnē. Viņš gan atgādināja, ka ASV nav vienīgās, kuras palīdz Ukrainai -  to dara ļoti daudzas gan NATO, gan citas valstis. Sākumā tās bija 40 valstis, tagad tās ir ap 50, un visas šīs valstis ir regulārā saziņā un infomāčijas apritē, kāds atbalsts nepieciešams Ukrainai. Tikmēr nestabilā drošības situācija, ko rada Ķīna, izdarot militārās provokācijas pret Taivānu, neietekmēs ASV spējas un palīdzības kapacitāti.

“ASV sniegušas patiesi lielu atbalstu Ukrainai, bet esam tikai viena no valstīm, kas to dara. Esam vairāki desmiti valstu, kuras strādā kopā, lai rastu jaunus risinājumus un veidus atbalsta nodrošināšanai. Esam apņēmušies palīdzēt Ukrainai, nodrošinot tai ekipējumu un spējas, lai Ukraina turpinātu cīnīties. Kā jau esam vairākkārt sacījuši – ASV to darīs, tik ilgi, cik nepieciešams, un to apņēmušās arī citas valstis,” sacīja ASV amatpersona.

Tikmēr Latvijas aizsardzības ministrs A. Pabriks atgādināja, ka agresijā pret Ukrainu iesaistīta arī Baltkrievija, kuru Latvija jau ilgu laiku neuzskata par neatkarīgu valsti – Baltkrievija tiks apvienota ar Krieviju, kad tas tai būs izdevīgāk. Līdz ar to arī Baltkrievija ir jāuztver kā drauds, tikmēr Krievijas un Baltkrievijas robeža uztverama kā viena.

“Kamēr runājam, Aleksandra Lukašenko režīms veic hibrīduzbrukumus pret Baltijas valstu robežām ar Baltkrieviju - tāpat kā pērn. Lai arī ne ar tādu pašu intensitāti, bet tā atkal var palielināties. [..] Šajā kontekstā man jāuzsver – Krievijas izraisītais karš Ukrainā var beigties tikai ar vienu rezultātu, kas ir Ukrainas uzvara. Un, ja mēs nepalīdzēsim Ukrainai iegūt šo uzvaru, tad agrāk vai vēlāk kara risks var atnāk arī pie mūsu valsts robežas. Ukraina izcīna mūsu karu, kamēr, diemžēl, Krievija cīnās kopā ar Baltkrieviju. Līdz ar to mums ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts – ekonomiskais, politiskais, diplomātiskais, sociālais un militārais,” sacīja A. Pabriks.

Savukārt L. Ostins atzīmēja – lai arī Krievija Ukrainā ir savilkusi lielāko daļu savu spējīgāko vienību un ekipējuma, tā vienlaikus arī zaudējusi lielu daļu savu karavīru. Līdz ar to Krievijas armija ir mazāk spējīga nekā kara sākumā. Tomēr L. Ostins atzina – agresorvalstij joprojām ir spējas gan jūras, gan gaisa spēkos. Līdz ar to Krievija tiek uzraudzīta ik mirkli tās iespējamās kustībās pret citām valstīm.

Ministri šodien pārrunāja arī valstu ciešāku sadarbību NATO, kā arī ASV atbalstu Latvijai un Baltijas valstīm.

“Savienotās valstis paliek nelokāmas to saistībās, iestājoties par Baltijas sabiedroto suverenitāti un brīvību. Mēs paliekam vienoti ar jums cīņā par brīvību, demokrātiju un drošību,” sacīja ASV aizsardzības sekretārs L. Ostins.

ASV aizsardzības nozares amatpersona atgādināja, ka NATO Madrides samitā alianses līderi Krievijas agresiju atzina par lielāko un tiešāko sabiedroto drošības draudu Eiropas mieram un stabilitātei.

“Krievijas vadītājs Vladimirs Putins domāja, ka ar savu agresiju spēj sašķelt aliansi, bet tā vietā viņš sasniedza pretējo – NATO ir stiprāka un vienotāka kā jebkad agrāk,” sacīja L. Ostins, piebilstot, ka ASV prezidents vakar ratificēja Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO. “Mudinām sabiedrotos ratificēt abu valstu uzņemšanu aliansē iespējami ātrāk. NATO stiprina savas atturēšanas spējas, izvieto tās kaujas grupas alianses Austrumu flangā līdz brigādes līmenim, tostarp arī ASV – mēs saglabāsim savu vienību klātbūtni rotācijas veidā Baltijas reģionā, tostarp Latvijā. Būšu gan tiešs – mēs nemeklējam konfrontāciju un neradām draudus Krievijai. Mūsu rīcība balstās uz NATO 5.pantu – uzbrukums vienai alianses dalībvalstij, ir uzbrukums visām,” uzsvēra ASV aizsardzības sekretārs.

Tikmēr Latvijas aizsardzības ministrs A. Pabriks, atbildot, kādu papildu atbalstu Latvija ir pieprasījusi Amerikas Savienotajām Valstīm, viņš, pirmkārt, uzsvēra, ka ASV ne tikai izvietojusi savus karavīrus Latvijā, bet arī ik gadu tai sniedz noteiktu militāro un finansiālo atbalstu, tādējādi parādot, ka ASV valdības nostāja ir vienota sapratnē par to, ka palīdzība Latvijai ir nepieciešama. Tiesa, tajā liela loma ir sadarbībai, un šo piemēru vajadzētu ņemt daudzām citām Eiropas valstīm. ASV vienmēr ir bijušas tuvas Latvijai, bet sadarbības potenciāls nav sasniedzis savu augstāko punktu.

“Latvija ir maza valsts, kas ir Eiropas Savienības (ES) un NATO ārējā robeža. [..] Tamdēļ es vēlētos Latvijā redzēt lielāku ASV klātbūtni, vairāk vizīšu, vairāk kopīgu vingrinājumu, jo, ja vēlies atturēt potenciālu karu, mums tas ir nepieciešams. Es arīdzan ļoti novērtētu, ja ASV finansiālais atbalsts būtu lielāks, jo Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešams jauns militārais aprīkojums. Šajā ziņā mūsu prioritātes ir ļoti skaidras – tās ir raķešu artilērijas sistēmas, kas sevi ir ļoti veiksmīgi pierādījušas Ukrainā, kā arī gaisa un krasta aizsardzības sistēmas,” sacīja A. Pabriks.

L. Ostinam komentējot, kādas ir būtiskākās gūtās atziņas no Krievijas izraisīta kara Ukrainā, viņš atzīmē – sabiedrība ir sapratusi, ar cik lielu nopietnību valstis uztver starptautisko likumu kārtību un cik būtiski tie ir. Ļoti ātri tapa redzams, kā NATO apvienojas, atbildot uz neprovocēto Krievijas agresiju Ukrainā. “Tas ir būtiski ne tikai NATO sabiedrotajiem, bet visai pasaulei. NATO ir aizsardzības alianse, kas fokusējas uz suverēno NATO dalībvalstu aizsargāšanu,” sacīja ASV aizsardzības sekretārs.

Dalies ar šo ziņu