Amerikas Savienotās Valstis paliek nelokāmas to apņēmībā iestāties par Baltijas valstu, tostarp Latvijas, brīvību, tām paliekot vienotām cīņā par demokrātiju un drošību. Tā preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku sacīja ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins, piebilstot – lai nodrošinātu drošību NATO Austrumu flangā, būtiski palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā pret Krieviju, un to apņēmušās darīt gan ASV, gan Latvija, gan daudzas citas valstis. Tikmēr A. Pabriks atzīmēja – agresors nav tikai Krievija, bet arī Baltkrievija, un tas ir tikai laika jautājums, kad tā tiks apvienota ar Krieviju. Tāpēc svarīgi, ka ASV sniegtais militārais un finansiālais atbalsts Latvijai ne tikai turpinās, bet arī palielinās, tiesa, uz abu valstu izveidotās sadarbības noteikumiem un pamata.
ASV aizsardzības sekretārs vizītē Latvijā uzturējās no 9. līdz 10. augustam. Tās laikā L. Ostins tikās ar Latvijas valsts augstākajām amatpersonām, lai apstiprinātu Amerikas Savienoto Valstu apņemšanos aizstāvēt visus NATO sabiedrotos, uzturot pastāvīgu militāro klātbūtni Latvijā un Baltijas reģionā.
Amatpersonas šodien pārrunājušas virkni būtisku jautājumu, pamatā paužot lielu nosodījumu par Krievijas izraisīto karu pret Ukrainu, kurā katru dienu tiek nogalināti ne tikai karavīri, bet arī civiliedzīvotāju, iznīcināta infrastruktūra. Amatpersonas apsprieda Krievijas neizprovocētās agresijas Ukrainā ietekmi ne tikai uz Ukrainu, bet reģionu kopumā un kādu atbalstu abas valstis var sniegt Ukrainai cīņā pret agresorvalsti. Vienlaikus viņi pauda apņemšanos arī turpmāk sniegt militāro atbalstu, lai Ukraina varētu arī turpmāk sevi aizstāvēt.
Vaicāts, ko Savienotās Valstis var darīt, lai sniegtu lielāku atbalstu Ukrainai, ASV aizsardzības sekretārs norādīja – starp ASV un Ukrainu notiek regulāra saziņa, pārrunājot gan to, kā Ukrainā notiekošās kaujas attīstās, gan arī to, kāds militārais atbalsts tai nepieciešams konkrētajā mirklī un nākotnē. Viņš gan atgādināja, ka ASV nav vienīgās, kuras palīdz Ukrainai - to dara ļoti daudzas gan NATO, gan citas valstis. Sākumā tās bija 40 valstis, tagad tās ir ap 50, un visas šīs valstis ir regulārā saziņā un infomāčijas apritē, kāds atbalsts nepieciešams Ukrainai. Tikmēr nestabilā drošības situācija, ko rada Ķīna, izdarot militārās provokācijas pret Taivānu, neietekmēs ASV spējas un palīdzības kapacitāti.
“ASV sniegušas patiesi lielu atbalstu Ukrainai, bet esam tikai viena no valstīm, kas to dara. Esam vairāki desmiti valstu, kuras strādā kopā, lai rastu jaunus risinājumus un veidus atbalsta nodrošināšanai. Esam apņēmušies palīdzēt Ukrainai, nodrošinot tai ekipējumu un spējas, lai Ukraina turpinātu cīnīties. Kā jau esam vairākkārt sacījuši – ASV to darīs, tik ilgi, cik nepieciešams, un to apņēmušās arī citas valstis,” sacīja ASV amatpersona.
Tikmēr Latvijas aizsardzības ministrs A. Pabriks atgādināja, ka agresijā pret Ukrainu iesaistīta arī Baltkrievija, kuru Latvija jau ilgu laiku neuzskata par neatkarīgu valsti – Baltkrievija tiks apvienota ar Krieviju, kad tas tai būs izdevīgāk. Līdz ar to arī Baltkrievija ir jāuztver kā drauds, tikmēr Krievijas un Baltkrievijas robeža uztverama kā viena.
Savukārt L. Ostins atzīmēja – lai arī Krievija Ukrainā ir savilkusi lielāko daļu savu spējīgāko vienību un ekipējuma, tā vienlaikus arī zaudējusi lielu daļu savu karavīru. Līdz ar to Krievijas armija ir mazāk spējīga nekā kara sākumā. Tomēr L. Ostins atzina – agresorvalstij joprojām ir spējas gan jūras, gan gaisa spēkos. Līdz ar to Krievija tiek uzraudzīta ik mirkli tās iespējamās kustībās pret citām valstīm.
Ministri šodien pārrunāja arī valstu ciešāku sadarbību NATO, kā arī ASV atbalstu Latvijai un Baltijas valstīm.
ASV aizsardzības nozares amatpersona atgādināja, ka NATO Madrides samitā alianses līderi Krievijas agresiju atzina par lielāko un tiešāko sabiedroto drošības draudu Eiropas mieram un stabilitātei.
Tikmēr Latvijas aizsardzības ministrs A. Pabriks, atbildot, kādu papildu atbalstu Latvija ir pieprasījusi Amerikas Savienotajām Valstīm, viņš, pirmkārt, uzsvēra, ka ASV ne tikai izvietojusi savus karavīrus Latvijā, bet arī ik gadu tai sniedz noteiktu militāro un finansiālo atbalstu, tādējādi parādot, ka ASV valdības nostāja ir vienota sapratnē par to, ka palīdzība Latvijai ir nepieciešama. Tiesa, tajā liela loma ir sadarbībai, un šo piemēru vajadzētu ņemt daudzām citām Eiropas valstīm. ASV vienmēr ir bijušas tuvas Latvijai, bet sadarbības potenciāls nav sasniedzis savu augstāko punktu.
L. Ostinam komentējot, kādas ir būtiskākās gūtās atziņas no Krievijas izraisīta kara Ukrainā, viņš atzīmē – sabiedrība ir sapratusi, ar cik lielu nopietnību valstis uztver starptautisko likumu kārtību un cik būtiski tie ir. Ļoti ātri tapa redzams, kā NATO apvienojas, atbildot uz neprovocēto Krievijas agresiju Ukrainā. “Tas ir būtiski ne tikai NATO sabiedrotajiem, bet visai pasaulei. NATO ir aizsardzības alianse, kas fokusējas uz suverēno NATO dalībvalstu aizsargāšanu,” sacīja ASV aizsardzības sekretārs.