Kanāda ir vienota ar Latvijas sabiedrotajiem, stājoties pretī jebkādai agresijai reģionā, tā preses konferencē pēc tikšanās ar Latvijas aizsardzības ministru Arti Pabriku uzsvēra Kanādas nacionālās aizsardzības ministre Anita Ananda. Abu valstu aizsardzības resoru vadītāji pauda lielas bažas ne vien par Krievijas agresiju pret Ukrainu un radītajiem draudiem Austrumeiropā, bet arī Krievijas bruņoto spēku savilkšanu Baltkrievijā. Balstoties uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Kanāda arīdzan apsver iespēju palielināt savu bruņoto spēku klātbūtni Latvijā. Vienlaikus, kā norādīja A. Pabriks, norit sarunas ar sabiedrotajiem, tostarp ASV un Lielbritāniju, par papildus aizsardzības atbalstu Latvijai.
Kanādas nacionālās aizsardzības ministre A. Ananda uzsvēra – Latvijā atrodas lielākais Kanādas ārzemēs izvietotais militārais kontingents, kur dienesta pienākumus kopš 2017. gada pilda vairāk nekā 500 Kanādas karavīru.
Aizsardzības ministre arīdzan izteica lielas bažas par Krievijas agresiju pret Ukrainu, kas arī pārrunāts sarunās ar Latvijas aizsardzības ministru. Šo bažu dēļ Kanāda arī pieņēma lēmumu par operācijas palielināšanu un paplašināšanu Ukrainā, apmācot Ukarinas bruņoto spēku karavīrus.
Tāpat amatpersona norādīja, ka Kanāda ir gatava jebkādiem iespējamajiem scenārijiem, kā arī turpinās strādāt ar NATO sabiedrotajiem un partneriem, lai aizsargātu Ukrainas teritoriālo integritāti no aizsardzības pozīcijas.
Viņa arī atgādināja, ka Kanāda bija pirmā G7 (red. piez.: G7 ir ekonomiski attīstītāko lielvalstu apvienība) valsts, kas atbalstīja Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, kā arī viena no pirmajām valstīm, kas atbalstīja Latvijas pievienošanos NATO. Tāpat Kanāda ir vadošā valsts NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā.
“Mūsu ieguldījums Latvijas labā būtiski palielina reģiona drošību. Šeit, no taustāmas perspektīvas raugoties, esam finansējuši daudznacionālā štāba izveidi, ieguldot 17 miljonu Kanādas dolāru. [..] Ieguldītais reprezentē fundamentālu atbildību par saistībām, ko esam uzņēmušies saistībā ar Centrāleiropas un Austrumeiropas drošību un jo īpaši ilgstošo apņemšanos NATO austrumu flangā,” uzsvēra A. Ananda.
Ministre arī informēja, ka ar A. Pabriku apspriestas turpmākās Kanādas saistības ar reģionu, par ko tiks informēts arī Kanādas valdība.
Tāpat amatpersonas pārrunāja pašreizējo situāciju Baltkrievijā, kura abu valstu aizsardzības resoru līderi arī dala kopīgas bažas. Balstoties uz tām A. Ananda un A. Pabriks ir vienisprātis, ka NATO spēku klātbūtnei Latvijā un Baltijas reģionā jāpaliek tikpat spēcīgai.
“Mēs ļoti nopietni uztveram NATO Austrumu flanga aizsardzības nodrošināšanu un esam apņēmušies reģionu aizsargāt no aizsardzības pozīcijām, kas ir princips pēc kura operējam no NATO perspektīvas, ko arī turpināsim darīt, arī attiecībā uz Krievijas klātbūtni Baltkrievijā,” sacīja A. Anandu.
Tikmēr A. Pabriks atzīmēja – raugoties no militārā viedokļa, Baltkrievija vairs nav neatkarīga valsts.
Viņš arī atzīmēja, ka drīzumā Ukrainai tiks piegādātas arī raķešu sistēmas “Stinger”. Tikmēr, kas attiecas uz pašu pretgaisa aizsardzību un līdzīgām spējām, viņš garantē, ka sūtījums Ukrainai nekādā veidā neietekmē Latvijas un Nacionālo bruņoto spēku spējas nodrošināt valsts drošību.
Vienlaikus A. Pabriks informēja, ka viņš ir pastāvīgi iesaistīts sarunās ar sabiedrotajām valstīm, pirmkārt, ar ASV par to, lai šobrīd nevis gaidītu kādu sevišķu krīzi, bet iegūtu iespēju saņemt lielāku militāro palīdzību no ASV. Militārais atbalsts iekļauj lielākus finansiālos resursus.
“Bez finansiālā atbalsta mēs, protams, vēlētos pēc iespējas ātrāk iegūt papildus ekipējumu mūsu bruņotajiem spēkiem, tostarp no Amerikas Savienotajām Valstīm. Mums arī ir regulāras sarunas gan ar ASV amatpersonām, gan Balto namu, gan Pentagonu, gan Kongresu, gan Senātu par to, lai arī Latvijā būtu kādas patstāvīgas ASV vienības. Līdzīgas sarunas bijušas arī ar kolēģiem Lielbritānijā un vēl citām valstīm. Mēs turpinām šo darbu un ceram, kas tas vainagosies panākumiem,” informēja aizsardzības ministrs A. Pabriks, izsakot pateicību par līdzšinējo sniegto atbalstu.
