Agresorvalsts krievijas dezinformācijas operācijas Ziemeļvalstu reģionā pēdējos gados ir piedzīvojušas acīmredzamu evolūciju. Lai gan mērķis paliek nemainīgs — mazināt uzticēšanos institūcijām, šķelt sabiedrību un mazināt atbalstu Ukrainai —, krievijas metodes, rīki un vēstījumu izplatīšanas kanāli ir būtiski mainījušies, raksta Polijas aizsardzības nozares medijs “Defence 24”.
Medijs atsaucas uz Norvēģijas Policijas drošības dienesta brīdinājumu par to, ka krievijas izlūkdienestu un sabotāžas draudi Norvēģijā un Arktikā 2026. gadā būtiski pieaugs. Galvenā uzmanība tiks pievērsta NATO sabiedroto militārajiem objektiem, mācībām, Norvēģijas atbalstam Ukrainai, kā arī operācijām Tālajos Ziemeļos un Arktikā. Kā uzskata dienests, Ziemeļvalstu reģions ir kļuvis par vienu no galvenajiem krievijas hibrīdkara placdarmiem, un uzbrukumu mērogs un daudzveidība sistemātiski pieaug.
Spilgtākais piemērs bija saistīts ar viltus ziņu par kāda Dānijas F-16 iznīcinātāja pilota nāvi Ukrainā.
Kad “Microsoft Copilot” lietotnē dāņu valodā tika vaicāts, vai dānis gājis bojā uzbrukumā lidojumu skolai Krivijrihā, mākslīgā intelekta asistents atbildēja apstiprinoši, kā vienīgo avotu norādot krievijas portāla „Pravda” dāņu versiju. Cits asistents — “ChatGPT” — sniedza līdzsvarotāku atbildi, norādot uz pretrunīgām ziņām, taču pats fakts, ka čatboti atkārto Kremļa naratīvus, ir satraucošs.
Kiberuzbrukumi un sabotāža: no dezinformācijas līdz fiziskiem traucējumiem
Agresorvalsts krievijas hibrīdoperācijas Ziemeļvalstu reģionā sniedzas tālu aiz dezinformācijas izplatīšanas robežām. Tās arvien biežāk izpaužas kā tieši kiberuzbrukumi un fiziska sabotāža, kas rada reālas sekas kritiskajai infrastruktūrai un iedzīvotāju drošībai.
2024. gadā ar krieviju saistīti hakeri veica postošu kiberuzbrukumu Dānijas ūdens attīrīšanas iekārtai, iegūstot piekļuvi vadības sistēmai un palielinot ūdens spiedienu. Tas izraisīja cauruļu plīsumus un atstāja iedzīvotājus bez ūdens padeves. Bijušais Dānijas aizsardzības ministrs Tūrelss Lunds Poulsens šajā uzbrukumā oficiāli apsūdzēja krieviju.
Tikai 2026. gadā vien Dānijā tika reģistrēti 247 hakeru uzbrukumi, kas ir augstākais rādītājs starp Ziemeļvalstīm. Lielākā daļa bija DDoS uzbrukumi valsts institūciju un kritiskās infrastruktūras uzņēmumu tīmekļa vietnēm, taču ir bijuši arī veiksmīgi ielaušanās gadījumi iekārtu vadības sistēmās. 2025. gada aprīlī nepiederošas personas digitāli piekļuva zivju audzētavas aizsprostam Brēmangerā, Norvēģijā, pārņemot vadības paneli uz četrām stundām un palielinot ūdens plūsmu. Norvēģijas policija šo incidentu saistīja ar krievijas hakeru grupējumiem.
Šie uzbrukumi demonstrē, ka krievija ne tikai izplata dezinformāciju, bet arī aktīvi pārbauda Ziemeļvalstu kritiskās infrastruktūras noturību, izmantojot hibrīdmetodes, lai fiziski traucētu valstu funkcionēšanu.
“Alternatīvie mediji” kā propagandas pārneses kanāls
Jauna kvalitāte krievijas dezinformācijas operācijās ir vietējo, pret valsts iekārtu noskaņoto tā saukto “alternatīvo mediju” izmantošana Kremļa naratīvu izplatīšanai. 2026. gada janvārī publicētajā izmeklēšanā atklāts, ka divi Norvēģijas portāli — “Steigan.no” un “Derimot.no” — sistemātiski izplata krievijas propagandu, katru mēnesi sasniedzot vairāk nekā 200 000 lasītāju.
“Steigan.no”, ko vada bijušais maoistu līderis Pols Steigans, ik mēnesi piesaista gandrīz 165 000 apmeklējumu. Norvēģijas dezinformācijas pētnieki jau ilgstoši šo vietni apzīmē kā krievijas propagandas un sazvērestības teoriju izplatītāju.
Spilgtākā iezīme ir tā, ka šis portāls izmanto krievijas valsts oficiālo terminoloģiju, saucot agresiju pret Ukrainu par „speciālo militāro operāciju” un raksturojot to kā centienus „atbrīvot brāļu tautu no nacistu inficētās militārās diktatūras”. “Steigan.no” regulāri kā “uzticamus avotus” citē Rietumvalstu sankcijām pakļautos krievijas valsts medijus, piemēram, “Sputnik”, “RT” un “RIA Novosti”. Šāds „avotu atmazgāšanas” piemērs piešķir Norvēģijas balsi krievijas naratīviem, tādējādi atvieglojot Eiropas Savienības sankciju apiešanu.
“Derimot.no” darbojas pēc līdzīga principa, un abas platformas kalpo kā dezinformācijas konveijers: tās pārņem Kremļa naratīvus, ietērpj tos pret politisko eliti noskaņotā norvēģu valodā, citē krievijas propagandu kā faktus un pievieno emociālu āķi, kas lasītājus mudina tālāk dalīties ar saturu. Tas pierāda, ka krievijai Ziemeļvalstīs vairs nav nepieciešams veidot savus medijus — tā veiksmīgi infiltrējas un izmanto jau esošās vietējās platformas, kurām uzticas noteikta sabiedrības daļa.
Krievvalodīgās kopienas troļļošana un mērķētā ietekmēšana
Kā vēsta “Defence 24”, krievijas dezinformācijas operācijas ir kļuvušas precīzākas un labāk pielāgotas vietējiem apstākļiem. Kembridžas Universitātes izdevniecības (Cambridge University Press) 2026. gada jūlijā publicētajā pētījumā analizēta troļļošanas kampaņa, kas 2024. gadā bija vērsta pret kādu krievvalodīgo “Facebook” grupu Somijā.
Pētnieki identificēja divas stratēģijas — “agresīvo” un “smalko” troļļošanu —, kas izraisīja emociālu reakciju un mudināja lietotājus pavairot propagandas naratīvus, pastiprinot sociālo spriedzi. Par galveno ievainojamības punktu kļuva pārliecība, ka krievvalodīgajai auditorijai Somijā “nav māju”. Troļļi izmantoja vietējo mediju saturu un sociālkultūras spriedzi, padarot savus vēstījumus ticamākus.
Lai gan daļa lietotāju pakļāvās provokācijai, citi tai pretojās, atjaunojot grupas kohēziju. Pētījumā uzsvērta mikro līmeņa analīzes svarīgā loma auditorijas ievainojamību izpratnē un ieteikts atpazīt mērķa grupu “sāpju punktus”, iekļaujot tos publiskajā diskursā kā daudzkultūru sabiedrības locekļus. Tas parāda, ka krievijas dezinformācija Ziemeļvalstu reģionā vairs nav masveida, neselektīva kampaņa, bet gan precīzs rīks, kas izmanto vietējo spriedzi un konkrētu sociālo grupu ievainojamību.
Pret NATO vērstie naratīvi un priekšvēlēšanu kampaņas
Līdz ar Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO, krievijas dezinformācijas naratīvi Ziemeļvalstu reģionā ir pārvirzīti uz alianses graušanu un iespaida radīšanu, ka Ziemeļvalstis tiek ierautas iespējamā konfliktā ar krieviju.
Pastāvīgi tiek atkārtoti vēstījumi, apsūdzot Ziemeļvalstis un Baltijas valstis “nacismā”. Šis naratīvs gadiem ilgi tika vērsts pret Somiju un pastiprinājās 2025. gadā caur organizētām juridiskām darbībām, pieminekļu iznīcināšanu, politiskiem paziņojumiem un atklātiem draudiem. 2026. gada jūnijā krievijas grupējums “Mūsu uzvara” autobusu pieturās krievijā izvietoja plakātus, apsūdzot Zviedrijas nacionālos varoņus Astridu Lindgrēnu, Ingvaru Kampradu un Ingmaru Bergmanu nacismā. Zviedrijas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka šī kampaņa ir krievijas grupējuma darbs.
Tikpat nozīmīgas ir ar vēlēšanām saistītās dezinformācijas operācijas. Agresorvalsts krievijas dezinformācijas pieaugums NATO austrumu flangā var būt saistīts ar gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Latvijā un Igaunijā. krievija apsūdz Baltijas valstis, ka tās atļauj Ukrainai izmantot savu gaisa telpu dronu uzbrukumiem krievijas naftas infrastruktūrai.
Izlūkdienesti uzsver — krievija gadiem ilgi draudējusi ar šķietamu krievvalodīgo iedzīvotāju izraidīšanu, ko Kremlis pasniedz kā “deportācijas”. Reaģējot uz to, Ziemeļvalstu un Baltijas valstu ārlietu ministri 2026. gada maijā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, stingri noraidot krievijas dezinformācijas kampaņu.
Hibrīdkarš un sabotāžas operācijas Baltijas jūrā
Agresorvalsts krievijas aktivitātes Ziemeļvalstu reģionā ietver arī plašas operācijas jūrā un gaisa telpā. Zviedrijā, Igaunijā un Somijā ir fiksēti vērienīgi GPS signāla traucēšanas un viltošanas (spoofing) gadījumi, kas dažkārt izraisījuši traucējumus civilajā aviācijā.
Agresorvalsts krievijas kara kuģi un civilie kuģi pastāvīgi veic jūras dibena un kritiskās infrastruktūras izlūkošanu Dānijā, Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā. Laikposmā no 2024. līdz 2026. gadam Eiropā identificēti 144 aizdomīgi dronu novērojumi. Visticamāk, krievija izmantoja ēnu flotes kuģus, lai palaistu dronus virs NATO teritorijas, traucējot civilo aviāciju, novērojot militāros objektus un pārbaudot pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību. Dānija apstiprināja nenoskaidrotas izcelsmes dronu klātbūtni tās gaisa telpā 2025. gada septembrī un oktobrī.
Savukārt kopš 2022. gada Baltijas jūrā notikuši vairāki kabeļu un gāzes vadu tīšas bojāšanas gadījumi, tostarp sprādziens uz gāzes vada “Balticconnector”, kas savieno Somijas un Igaunijas gāzes apgādes sistēmas. Tāpat 2022. gada janvārī tika pārrauts optiskās šķiedras kabelis, kas savieno Svalbāru ar Norvēģiju.
Šīs darbības demonstrē, ka krievija sistemātiski pārbauda Ziemeļvalstu kritiskās infrastruktūras noturību, izmantojot plašu hibrīdmetožu klāstu, lai identificētu vājās vietas un destabilizētu reģionu.
