Agresorvalsts Krievija, atriebjoties par lielajiem zaudējumiem Harkivas apgabala atbrīvošanas operācijā, turpina apšaudīt Ukrainas infrastruktūru ar raķetēm, tiesa tās personāla un tehnikas zaudējumi turpina palielināties.
Krievijas karaspēks līdz šim ir izšāvis uz Ukrainu vairāk nekā 3800 raķešu, ceturtdienas vakarā savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, noslēdzoties 204.kara dienai.
"Teroristvalsts ir pielietojusi pret mums jau vairāk nekā 3800 dažādu raķešu. Neviena raķete netuvinās Krieviju tās mērķim," paziņoja prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Ukraina netiks pakļauta, bet katra raķete tuvina Krieviju lielākai starptautiskai izolācijai, lielākai ekonomiskai degradācijai un vēl skaidrākam vēsturiskam nosodījumam.
Zelenskis arī parādīja, kādas sekas radījis Krievijas raķešu trieciens Krivijrihai, kas ir viņa dzimtā pilsēta.
Okupanti trešdien īstenoja raķešu triecienu Krivijrihai ar septiņām spānotajām raķetēm H-22 no stratēģiskās aviācijas lidmašīnām, trāpot pilsētas kritiskās un transporta infrastruktūras objektiem.
Dņipropetrovskas apgabala kara administrācijas vadītājs Valentīns Rezničenko pavēstīja, ka šajā triecienā nebija cietušo, bet vairākos Krivijrihas rajonos tika pārtraukta elektroapgāde un radās plūdu draudi. Pilsētā strādā avārijas dienesti un glābēji, likvidējot postījumu sekas.
Tikmēr Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 54 050 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Diennakts laikā iznīcināti 200 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējusi 2199 tankus, 4690 bruņutransportierus, 1302 lielgabalus, 312 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 168 zenītartilērijas iekārtas, 250 lidmašīnas, 216 helikopterus, 908 bezpilota lidaparātus, 233 spārnotās raķetes, 3550 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 121 specializētās tehnikas vienību.
Baltā nama administrācija ceturtdien apstiprināja jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 600 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu Ukrainas pretuzbrukumu Krievijas iebrucējiem.
Palīdzības sastāvā ir aprīkojums un pakalpojumi, kā arī apmācība, teikts Baltā nama paziņojumā. Tajā netika sniegtas sīkākas detaļas, tostarp par piegādājamo ieroču tipu.
Kopš 24.februārī sākās Krievijas pilna apjoma iebrukums Ukrainā, ASV ir sniegušas Kijivai militāru palīdzību vairāk nekā 15 miljardu dolāru vērtībā.
Par jauno militārās palīdzības paketi paziņots divas nedēļas pēc tam, kad Ukrainas armija sāka plašu pretuzbrukumu Krievijas spēkiem.
Baltā nama administrācija ceturtdien apstiprināja jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 600 miljonu ASV dolāru vērtībā, lai atbalstītu Ukrainas pretuzbrukumu Krievijas iebrucējiem.
Palīdzības sastāvā ir aprīkojums un pakalpojumi, kā arī apmācība, teikts Baltā nama paziņojumā. Tajā netika sniegtas sīkākas detaļas, tostarp par piegādājamo ieroču tipu.
Savukārt Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks atzinis, ka Ukrainas apgāde ar ieročiem ir "morāli pieņemama", jo tie ir vajadzīgi pašaizsardzībai.
Francisks to paziņoja preses konferencē, atgriežoties no starpreliģiju kongresa, kas divas dienas bija noticis Kazahstānas galvaspilsētā Nursultanā.
"Tas ir politisks lēmums, kas var būt morāls, morāli pieņemams, ja tas tiek pieņemts morāles apstākļos," sacīja pāvests, atbildot uz jautājumu, kā viņš vērtē Rietumu ieroču piegādes Ukrainai.
"Pašaizsardzība ir ne tikai likumīga, bet arī dzimtenes mīlestības izpausme. Tas, kurš neaizsargā sevi, kurš neaizsargā neko, to nemīl. Tie, kas aizsargā, [to] mīl," sacīja pāvests.
Francisks piebilda, ka lēmums par ieroču piegādēm var kļūt amorāls tad, ja tā "nolūks ir provocēt vēl vairāk kara, vai pārdot ieročus, vai atbrīvoties no nevajadzīgiem ieročiem".
Romas pāvests arī izteicās par iespējamām Ukrainas un Krievijas sarunām, paužot uzskatu, ka šāds dialogs ir grūts, bet "to nevajadzētu noraidīt".
"Es neizslēgtu dialogu ar jebkuru valsti, kas atrodas kara stāvoklī, pat ja tā ir agresors (..) Reizēm nākas risināt arī šādu dialogu. Nākas, lai kā to negribētu," sacīja pāvests.
Francisks iepriekš bija nācis klajā ar neviennozīmīgiem paziņojumiem par karu Ukrainā. Viņš bija apgalvojis, ka šis karš ir izprovocēts, bija kritizējis ieroču piegādes Ukrainai, kā arī apgalvojis, ka vismaz daļa atbildības par šo karu gulstas uz NATO.