CNN: ASV apsver iespēju uz Ukrainu nosūtīt papildu bruņojumu

Konfliktu zonas
Sargs.lv/CNN
Image
Ukrainas bruņoto spēku karavīrs ar prettanku sistēmu "Javelin"
Foto: REUTERS/ Scanpix

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apsver iespēju uz Ukrainu nosūtīt militāros padomniekus, papildu prettanku ieročus, kā arī domā par pretgaisa aizsardzības raķešu un helikopteru piegādēm, vēsta ASV raidsabiedrība CNN.

Šādu soli Vašingtona apsver laikā, kad Krievija savelk karaspēku ap Ukrainas robežām, savukārt ASV sabiedrotos Eiropā ir brīdinājusi par jauniem Krievijas iebrukuma riskiem Ukrainā.

CNN atsaucoties uz anonīmiem, taču ar šo lēmumu cieši saistītiem avotiem ziņo, ka jaunās ASV ieroču piegādes Ukrainai varētu ietvert “Javelin” prettanku raķetes, kā arī mīnmetējus.

Tāpat tiek izskatīta iespēja par pretgaisa aizsardzības ieroču piegādi, piemēram, pārnēsājamajām zenītraķetēm “Stinger”. Tāpat Pentagons izvērtē iespējas Ukrainas rīcībā nodot iepriekš Afganistānas bruņoto spēku vajadzībām iepirktos, bet tā arī nepiegādātos “Mi-17” helikopterus.

Tiesa par šo lēmumu Baltajā namā nav pilnīgas vienprātības. Dažas ASV prezidenta Džo Baidena administrācijas amatpersonas brīdina, ka raķešu “Stinger” un helikopteru nosūtīšana Ukrainai no Krievijas puses varētu tikt uztverta kā situācijas eskalācija. Tas pats attiecas arī uz ASV instruktoru kontingentu, lai arī ASV uz reģionu ir gatavas nosūtīt padomniekus, nav skaidrs, vai šie padomnieki tiks izvietoti Ukrainā.

Kā CNN atzina atvaļinātais pulkvežleitnants Sedriks Leitons (Cedric Leighton), prettanku raķetes “Javelin” ir visai efektīvas pret tādiem Krievijā ražotajiem tankiem kā T-80, kādus Krievija pašlaik izvieto gar Ukrainas robežām, tomēr eksperts piebilda – jebkāda tālāka ASV palīdzība Ukrainai varētu vēl vairāk nokaitēt jau tā springtās ASV attiecības ar Maskavu.

Savukārt Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, atbildot uz jautājumu par iespējamo papildus ASV militāro palīdzību Ukrainai, sacīja, ka Krievijai tas nav nekas jauns.

“Mums nevajadzētu izslēgt iespēju, ka uz Ukrainu tiek nosūtīti militārie padomnieki un ieroči, jo tas jau notiek. Tur jau atrodas gan militārie padomnieki, gan tiek piegādāti ieroči ne tikai no ASV, bet arī no citām NATO valstīm. Tas, protams, vēl vairāk pasliktina situāciju uz robežlīnijas,” sacīja Kremļa preses sekretārs, kārtējo reizi vainojot provokācijās Kijevu un taisnojoties, ka Krievija “nevienam neuzbruks”.

Izlūkošanas dienestu bažas

Saglabājoties bažām par iespējamu Krievijas uzbrukumu, ASV kopā ar saviem Eiropas sabiedrotajiem uzsākušas diskusijas par jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, ko varētu iedarbināt gadījumā, ja Krievija tomēr nolemtu iebrukt Ukrainā. Kā ziņo CNN avoti, šobrīd ASV likumdevēji strādā arī pie sankciju “juridiskās valodas”, lai tās varētu iestrādāt ASV Nacionālās aizsardzības autorizācijas aktā (National Defense Authorization Act).

Vēl vakar Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki (Jen Psaki) žurnālistiem paziņoja, ka ASV prezidenta administrācija ir nobažījusies par Krievijas spēku savilkšanu pie Ukrainas robežām. Tāpēc administrācijai ir “pēdējo nedēļu laikā šajā jautājumā ir izvērsusi plašu sadarbību ar Eiropas sabiedrotajiem, tostarp pašu Ukrainu.” Viņa arī piebilda, ka “ASV puse aizvadījusi diskusijas ar Krievijas pārstāvjiem, gan par Ukrainu gan ASV – Krievijas attiecībām kā tādām.”

Nesen sarunas ar Ukrainas bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Valēriju Zalužniju aizvadījis arī ASV Bruņoto spēku spēku štābu priekšnieks ģenerālis Marks Millijs.

CNN atzīst, ka šīs ASV un sabiedroto sarunas skaidri norāda, cik nopietni prezidenta Dž. Baidena administrācija un ASV Kongress izturas pret Krievijas iebrukuma draudiem Ukrainā, kura ir ASV stratēģiskā sabiedrotā Melnās jūras reģionā. Šoreiz gan ASV neplāno tapt pārsteigtai, kā tas bija 2014. gadā, kad Krieva okupēja Krimu, kā arī izraisīja karu Ukrainas Austrumos.

“Mūsu bažas ir tādas, ka Krievija varētu pastrādāt nopietnu kļūdu, mēģinot paveikt līdz galam to, ko tā uzsāka 2014. gadā, savelkot spēkus un pēcāk iebrūkot Ukrainas suverēnajā teritorijā, nepatiesi apgalvojot, ka tā tika izprovocēta,” aizvadītajā nedēļā paziņoja ASV Valsts sekretārs Entonijs Blinkens (Antony Blinken).

Tikmēr Krievijas ārējais izlūkdienests (SVR) pirmdien vienā no saviem retajiem publiskajiem paziņojumiem noliedza ASV brīdinājumus, nosaucot tos par “absolūti nepatiesiem”.

Pēdējo nedēļu laikā ASV aktīvi dalījušās ar izlūkošanas informāciju ar saviem NATO sabiedrotajiem, kā arī Eiropas partneriem. Šī informācija satur ziņas par Ukrainas robežu tuvumā fiksēto Krievijas bruņoto spēku pārvietošanu, kas ASV ieskatā varētu liecināt par gatavošanos plašam iebrukumam. Kā atzīst CNN avoti, kas tikuši iepazīstināti ar ziņojumiem, tie kļuvuši daudz plašāki un arī daudz satraucošāki nekā iepriekš.

Tāpat mainījies arī oficiālās Kijevas tonis. Ja sākotnēji Ukrainas amatpersonas pat noraidīja ziņojumus par spēku savilkšanu, saucot to par informatīvā kara instrumentu, tad pēc kopīgajām sanāksmēm ar ASV pusi, Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs brigādes ģenerālis Kirilo Budanovs jau paziņojis, ka pilna mēroga Krievijas iebrukums gaidāms visai drīz - nākamā gada janvārī. Turklāt tas sakrītot arī ar ASV aplēsēm.

Kur ir kūpošais ierocis?

CNN aptaujātās amatpersonas atzīst – pagaidām Krievijas tālākie plāni ir neskaidri. “Mēs neredzam kūpošu ieroča stobru vai kādu citu svarīgu indikatoru, kas kaut ko varētu liecināt par V. Putina nodomiem,” sacīja viena no raidsabiedrības aptaujātajiem Aizsardzības nozares amatpersonām. Viņaprāt, Krievijas karaspēka savilkšana var būt tikai spēka demonstrācija, nevis gaidāmā iebrukuma priekšvēstnesis. Iespējams, šādi Krievija cenšas sēt paniku un apjukumu, lai piespiestu Rietumus piekāpties.

Tiesa ASV aizvien brīdina par iespējami sliktāko scenāriju – Maskavas īstenotu iebrukumu ar mērķi gāzt pastāvošo varu Kijevā. Šādi tiktu sasniegts V. Putina stratēģiskais mērķis  - apturēt Ukrainas virzību Rietumu virzienā, kā arī potenciālo valsts pievienošanos NATO.

“To nevar sasniegt atņemot Ukrainai kontroli pār vēl vienu mazu apgabalu Doņeckas reģionā. Ja reiz Putina mērķis ir iegūt kaut ko vairāk, tad to nav iespējams sasniegt ar šādiem maziem soļiem,” CNN sacīja kāds ASV Izlūkošanas dienestu darbinieks, kura identitāti raidsabiedrība neatklāj.

ASV amatpersonas Ukrainas pusei nodevušas pierādījumus par Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) iesaisti destabilizējošās darbībās Ukrainā, lai sētu neapmierinātību ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska administrācijas darbu. Tāpat norādīts, ka Ukrainas pierobežā šobrīd aktīvu darbību veic Krievijas bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) Speciālo uzdevumu vienības (Specnaz) kaujinieki un SVR aģenti.

Sankcijas pret “Nord Stream 2” un V. Putinu

Tikmēr ASV Demokrātu partijas likumdevēji nākuši klajā ar iniciatīvu veikt izmaiņas 2022. gada Nacionālās aizsardzības autorizācijas aktā, kas paredzētu jaunas soda sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Bobs Menendezs raidsabiedrībai CNN paziņoja, ka šis likumprojekts ļauj ieviest pilnīgi jaunas sankcijas pret Krievijas amatpersonām, tostarp Vladimiru Putinu, gadījumā, ja tiks piedzīvots Krievija iebrukums. Tāpat likuma grozījumi paredz noteikt jaunas sankcijas Krievijas gāzes vadam “Nord Stream 2”. Senāta Ārlietu komitejas Republikāņu partijas pārstāvji norādījuši, ka likumprojektā iekļautā juridiskā valoda saistībā ar Krievijas ģeopolitisko interešu virzīto “Nord Stream” projektu ir pozitīvs solis. Tā ļautu ASV automātiski iedarbināt pret gāzes cauruļvadu noteiktās sankcijas, gadījumā, ja Krievija uzbruktu Ukrainai. Turklāt šīm sankcijām vairs nebūtu vajadzīga ASV prezidenta administrācijas piekrišana.

CNN atgādina, ka Krievijas partneris projektā “Nord Stream” – Vācija nesen paziņoja, ka aptur otrā cauruļvada “Nord Stream 2” sertifikācijas procesu.

Tikmēr Ukrainas no ASV sagaida lielāku atbalstu, vēršoties pret Krievijas gāzes vada projektu. Kā raidsabiedrībai CNN norādīja kāds Ukrainas prezidenta padomnieks, jau šobrīd Krievija bloķē visa veida energopiegādes Ukrainas virzienā. Vienlaikus amatpersona norādījusi, ka arī ASV prezidenta administrācijas vidū ir cilvēki, kuri nevēlas, lai jaunajos likuma grozījumos tiktu ietverts “Nord Stream 2”.

“Kamēr Dž. Bidena administrācija brīdina Ukrainu par gaidāmo Krievijas iebrukumu, tās augstākās amatpersonas atrodas Kapitolijā, cenšoties nosargāt “Nord Stream 2” cauruļvadu no iekļaušanas Nacionālās aizsardzības autorizācijas aktā,” sacīja V. Zelenska padomnieks.

Dalies ar šo ziņu