Atbildot ASV bažām par spēku savilkšanu Ukrainas tuvumā,Krievija draud ar NATO satelītu iznīcināšanu

Ārvalstīs
Sargs.lv/Daily Mail
Image
Vladimirs Putins
Foto: AP/Scanpix

Atbildot uz ASV bažām par Krievijas militāro spēku savilkšanu Ukrainas robežu tuvumā Krievija brīdinājusi, ka tā ar savu jauno pretsatelītu raķešu sistēmu var iznīcināt visus NATO satelītus, padarot Rietumu GPS vadītās raķetes rīcībnespējīgas, raksta Lielbritānijas izdevums “Daily Mail”. Krievijas Valsts televīzija informējusi, ka Maskavas rīcībā esošās pretsatelītu raķetes var iznīcināt 32 NATO satelītus, padarot “aklus visus NATO spēkus –  lidmašīnas, kuģus, nemaz nerunājot par sauszemes spēkiem”.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Krievija izmēģināja savu pretsatelīta raķeti, ar to saspridzinot novecojušu padomju satelītu, tādējādi izraisot ASV un NATO sabiedroto neizpratni par šādu soli. Kā uzsver Krievijas kontrolētais Pirmais TV kanāls, šis bijis brīdinājuma šāviens Rietumiem.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 15. novembrī ASV nosodīja Krieviju par tās veikto “bīstamo un bezatbildīgo” kosmosa raķetes izmēģinājumu, uzspridzinot vienu no saviem satelītiem un radot atlūzu mākoni, no kura bija spiesta izvairīties Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apkalpe. ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens to komentēja kā Krievijas Federācija pārdroši veiktu postošu pretsatelītu raķetes izmēģinājumu, par ko iepriekš nav informēta Vašingtonu. Arī “NASA” vadītājs Bils Nelsons bija šokā par šādu “bezatbildīgo un destabilizējošo rīcību”, sakot – ir neiedomājami, ka Krievija ar savu ilgo un leģendāro vēsturi cilvēku kosmosa lidojumos tagad sāk apdraud ne vien amerikāņu un starptautisko partneru astronautus, bet arī pati savus kosmonautus.

Turklāt šāds raķešu izmēģinājums notiek laikā, kad Krievija uz robežu ar Ukrainu ir nosūtījusi vairāk nekā 94 000 karavīru, radot pamatotas pasaules valstu bažas par jaunu potenciālu iebrukumu.

Image
Krievija
“Maxar Technologies” 2021. gada 1. novembrī uzņemtajā satelītattēlā redzama liela sauszemes spēku izvietošana Smoļenskas apgabalā, Krievijā, netālu no robežas ar Ukrainu
“Maxar Technologies” 2021. gada 1. novembrī uzņemtajā satelītattēlā redzama liela Krievijas sauszemes spēku izvietošana Smoļenskas apgabalā, netālu no robežas ar Ukrainu

Arī Baltais nams pirmdien paziņoja, ka tam ir “nopietnas bažas” par Maskavas militārās tehnikas, tostarp tanku un raķešu bateriju, masveida savilkšanu Ukrainas pierobežā. Kā norādīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki, ASV ir nobažījusies par Krievijas militārajām aktivitātēm un skarbo retoriku pret Ukrainu, aicinot Maskavu spriedzi mazināt.

Tikmēr Krievijas Ārējais izlūkdienests (SVR) apsūdzējis Vašingtonu “histērijas” celšanā, noraidot jebkādus apgalvojumus par it kā plānoto iebrukumu Ukrainā.

“Amerikāņi zīmē biedējošu bildi ar Krievijas tanku ordām, kuras gatavas sadragāt Ukrainas pilsētas, sakot, ka to rīcībā ir “ticama informācija” par šādiem Krievijas nodomiem,” teikts SVR retajā paziņojumā Krievijas presei.

Jau ziņots, ka ASV prezidents Džo Baidens apsvēris iespēju Ukrainas bruņoto spēku atbalstam uz Ukrainu nosūtīt prettanku raķetes “Javelin” un arī Krievijā ražotos helikopterus “Mi-17”, kas reiz tikuši pirkti Afganistānas misijai. Tāpat plānots uz Ukrainu nosūtīt arī militāros padomniekus. Iepriekš izskanējusi informācija, ka ASV Ukrainai apsolījusi arī “Mark VI” patruļkuģus un radaru sistēmas “AN/TPQ-53”.

Tieši prettanku raķetes “Javelin” varētu izrādīties būtiskas, lai apturētu Krievijas “T-80” tankus, kuri arī bija starp to militāro tehniku, kas nesen nosūtīta uz Ukrainas pierobežu.

Tikmēr citas ASV administrācijas amatpersonas norādījušas, ka šādas vērienīgas militārās palīdzības nosūtīšana uz Ukrainu Maskavai varētu šķist kā tīša provokācija. Krievija jau iepriekš paudusi satraukumu par Lielbritānijas un ASV militāro atbalstu Kijevai ar karaspēku un aprīkojumu, tostarp karakuģiem.

Komentējot Krievijas nesen izmēģināto pretsatelīta raķeti, Krievijas kontrolētā Pirmā TV kanāla moderators Dmitrijs Kiseļovs, saukts arī par Putina "ruporu" un "galveno propagandistu", apgalvoja – satelīta trieciens bija apzināts brīdinājums Rietumiem nepārkāpt Kremļa sarkanās līnijas attiecībā uz Ukrainu.

Viņš sacīja, ka attiecību pasliktināšanās gadījumā Krievija varētu iznīcināt 32 GPS satelītus, kas ir būtiski NATO militārajām operācijām, tostarp raķešu triecienu noteikšanai.

"Mēs kosmosa orbītā notriecām veco padomju satelītu “Tselina-D”, noslēdzot Krievijas pretsatelīta sistēmas testus, kuru precizitāti Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu salīdzināja ar juveliera darbu. Tas nozīmē – ja NATO šķērsos mūsu sarkano līniju, tā riskē zaudēt visus savus 32 GPS satelītus uzreiz,” viņš sacīja.

Saskaņā ar Maskavā bāzētā Stratēģijas un tehnoloģiju analīzes centra datiem “Nudol” pretsatelīta raķešu sistēma, ko laikraksts “Izvestia” nodēvējis par “Star Warrior” (tulkojumā – zvaigžņu karotājs), laikā no 2014. līdz 2020. gadam tikusi testēta vismaz deviņas reizes, taču 15. novembrī pirmo reizi tika iznīcināts īsts satelīts.

Video ir redzami kadri no testiem, un ir pamats domāt, ka tajos redzama jaunā presatelīta raķešu tehnoloģija, kas pagājušajā nedēļā tika palaista no Pleseckas militārā kosmodroma. Kādā citā video, savukārt, redzama izmēģinājuma palaišana no Sary-Shagan izmēģinājumu poligona Kazahstānā šī gada aprīlī un septembrī.

Krievijas aizsardzības ministrs S. Šoigu toreiz apstiprināja "sekmīgu jaunās sistēmas pārbaudi - tā ar augstu precizitāti trāpījusi vecam satelītam, taču atlūzu fragmenti neapdraudot kosmosa aktivitātes”. Tikmēr Kremļa propagandas žurnālists Kiseļovs saviem skatītājiem teica, ka “Krievijai nav vajadzīgi konflikti, bet gan ir vajadzīgas drošības garantijas.”

“Lai izslēgtu provokāciju iespējamību, kas var pāraugt pilna mēroga militārā konfrontācijā, mēs turpināsim skaidri un konsekventi novilkt savas sarkanās līnijas, kuras neviens nedrīkst pārkāpt,” viņš teica no TV ekrāna.

Jau ziņots, ka 2020. gada novembrī Krievija veica arī jaunākās paaudzes starpkontinentālās hiperskaņas spārnotās raķetes “Zircon” izmēģinājumu. Pēc tam arī sekoja kārtējais jaunās pretsatelīta raķetes izmēģinājums un, kā zināms, šī raķete ir spējīga iznīcināt Rietumvalstu satelītus, kas riņķo zemajā zemes orbītā.

Maskavas brīdinājumi un draudi Rietumiem pastiprinājās šīs nedēļas sākumā, pēc tam, kad ASV it kā dalījušās ar saviem Eiropas sabiedrotajiem ar kartēm, kurās redzams, kā Krievijas karaspēka un artilērijas savilkšana pie Ukrainas ļautu Putinam dot rīkojumu ātram iebrukumam.

Saskaņā ar ASV medija “Bloomberg” pausto, izlūkdienestiem ir versijas par iespējamiem trīs veidu uzbrukuma scenārijiem – krievu karaspēks Ukrainu var ieņemt gan no Krimas, gan Krievijas robežas, gan Baltkrievijas puses ar aptuveni 100 bataljonu taktiskajām grupām, kurās būtu vismaz līdz 100 000 karavīru. Turklāt ikviens uzbrukuma veids, visticamāk, tiktu atbalstīts arī no gaisa.

Tāpat izskanējusi informācija, ka Maskava jau izsaukusi desmitiem tūkstošu rezervistu, tādējādi veicot lielāko mobilizēšanu kopš padomju laikiem. Kā uzskata atsevišķi eksperti, tieši rezervistu uzdevums būtu uzraudzīt Krievijas bataljonu ieņemto Ukrainas teritoriju.

Maskava ikvienu no šiem ziņojumiem noraidījusi, nosaucot tos par nepatiesiem. Tā uzsver – šāda veida dezinformācija ir paredzēta, lai slēptu pašas Ukrainas agresīvos plānus.

Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs sacīja, ka karaspēka pārvietošanās Krievijas iekšienē nevienu neuztrauc, tieši Ukrainu padarot par agresoru.

"Militāro provokāciju skaits Ukrainā ir pieaudzis, un šīs provokācijas tiek veiktas, izmantojot NATO valstu sūtītos ieročus Ukrainas armijai. Mēs situāciju vērojam ar nopietnām bažām,” viņš sacījis žurnālistiem konferences zvana laikā, ziņo “Associated Press”. Tikmēr ASV amatpersonas norādījušas – Krievijas uzvedībā ir saskatāmas pazīstamas un jau iepriekš pieredzētas pazīmes.

Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrija pavēlējusi bruņotajiem spēkiem netālu no galvaspilsētas Kijevas rīkot gaisa desanta militārās mācības. Mācībās tika imitēta gaisa desanta karaspēka un bruņutransportieru nolaišanās, lai uzbruktu potenciālajam ienaidniekam. Tāpat pagājušajā nedēļā arī Ukrainas Jūras spēku karavīri piedalījās jūras mācībās pie Krievijas okupētās Krimas robežām.

Kā, pagājušajā nedēļā viesojoties Vašingtonā, ASV kolēģiem sacīja Ukrainas jaunais aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, Putins turpina "spēlēt šahu" ar Rietumiem, bet joprojām neesot skaidri viņa patiesie nodomi. To atzina arī atzina ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins.

Tikmēr ASV politiķi jau ņēmuši vērā Krievijas pēdējā laika provokācijas, tām paredzot konsekvences arī jaunākajā aizsardzības likumdošanā. Kā izteicies ASV Senāta ārējo attiecību priekšsēdētājs Bobs Menendess, gadījumā, ja Krievija vērsīs agresiju pret Ukrainu, rosinātajos grozījumos aicināts noteikt "būtiskas jaunas sankcijas pret Kremļa augstajām amatpersonām, tostarp Putinu.”

Dalies ar šo ziņu