Krievija pie Ukrainas robežām ir sapulcējusi vairāk nekā 92 000 karavīru, un tā gatavojas militāram uzbrukumam līdz janvāra beigām vai februāra sākumam, tā izdevumam “Military Times” sacījis Ukrainas aizsardzības izlūkošanas aģentūras vadītājs brigādes ģenerālis Kirilo Budanovs (Kyrylo Budanov). Viņš norāda – uzbrukums varētu ietvert gan gaisa uzlidojumus, gan artilērijas un bruņutehnikas triecienus, kam var sekot gaisa desanta uzbrukumi valsts austrumos, Odesā un Mariupolē, kā arī mazāka mēroga iebrukums caur kaimiņos esošo Baltkrieviju.
Arī šoruden notikušās Krievijas vērienīgās militārās mācības "Zapad 21" pierādīja, ka Krievija vienlaicīgi spēj izsēdināt līdz pat 3500 gaisa desanta un speciālo operāciju karavīru. Ja Krievija pašlaik gatavojas jaunam uzbrukumam, tad tas noteikti būtu daudz postošāks nekā 2014. gadā pieredzētais iebrukums Ukrainā, kurā tika nogalināti aptuveni 14 000 ukraiņu, uzskata ģenerālis K. Budanovs.
Arī Ukrainas jaunais aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs (Oleksii Reznikov) sarunā ar izdevumu “Washington Post” pagājušajā piektdienā sacīja, ka pašlaik nav īsti skaidrs, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nolēmis veikt vēl vienu uzbrukumu.
“Bargi laikapstākļi nav problēma ne mums, ne krieviem,” par cīņu aukstajā laikā saka Budanovs. Tomēr pirms jebkura konvencionāla uzbrukuma vispirms seko virkne psiholoģisku operāciju, kas jau pašlaik tiek veiktas, lai destabilizētu situāciju Ukrainā un mazinātu tās spēju cīnīties, viņš norāda. “Viņi vēlas veicināt nemierus Ukrainā, izmantojot protestus un sanāksmes, kas parāda, ka cilvēki ir pret esošo valdību.” Šie centieni ietver gan daudzviet notiekošos protestu pret Covid-19 vakcināciju, no kuriem daudzus organizējusi Krievija, mēģinot satricināt situāciju arī citās Ukrainas tautsaimniecības jomās – ekonomikā un energoapgādē.
Tāpat ģenerālis Budanovs norāda, ka Krievija cenšas “kurināt” pret valdību vērstu noskaņojumu arī saistībā ar tā dēvētās "Vāgnergeitas" incidentu - strīdu, kurā iesaistīti aptuveni 30 Krievijas privātās militārās kompānijas algotņi, kas atbildīgi par uzbrukumiem Ukrainā. Vāgnera grupas dalībniekus, kuri devās uz Baltkrieviju, bija paredzēts atgādāt atpakaļ uz Ukrainu, lai tos aizturētu, bet tā vietā ar Baltkrievijas VDK palīdzību viņi tika nosūtīti uz Krieviju, sacīja Budanovs.
Viņš turpina – Krievijas veiktās psiholoģiskās operācijas tiek izmantotas galvenokārt, lai parādītu, ka “Ukrainas varas iestādes ir nodevušas cilvēkus”, turklāt pašlaik notiekošais robežkonflikts starp Poliju un Baltkrieviju ir daļa no šiem centieniem.
Krievijas vēstniecība šo situāciju nav komentējusi, un arī Pentagons sestdien atteicās komentēt K. Budanova vērtējumu par Krievijas iespējamā uzbrukuma laiku un raksturu, tā vietā norādot uz komentāriem, ko iepriekš izteicis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, ka – ASV turpina no Krievijas puses turpina saskatīt “satraucošu uzvedību”.
“Mēs nezinām, uz ko tieši Putina kungs gatavojas, bet šīm darbībām noteikti ir jāpievērš ASV uzmanība. Es mudinātu Krieviju būt paredzamākai attiecībā uz to, ko tā gatavojas darīt, lai izpildītu Minskas vienošanos,” sacīja ASV aizsardzības ministrs, norādot – ASV atbalsts Ukrainas suverenitātes teritoriālajai integritātei joprojām ir nemainīgs.
Jau ziņots, ka L. Ostins pagājušajā nedēļā tikās ar Ukrainas aizsardzības ministru O. Rezņikovu, apstiprinot, ka ASV "turpinās virzīt kopīgo prioritāti pret Krievijas agresiju un padziļināt sadarbību ar Ukrainu tādās jomās kā Melnās jūras reģiona drošība, kiberaizsardzība un izlūkdatu apmaiņa”.
Papildus jau apsolītajai un piegādātajai palīdzībai no ASV, tostarp “Mark VI” patruļkuģiem, “Javelin” prettanku raķetēm un radaru sistēmām “AN/TPQ-53” Ukrainai papildus būtu nepieciešamas vēl dažādas pretgaisa, raķešu un dronu aizsardzības sistēmas, kā arī elektronisko sakaru slāpēšanas ierīces. “Arī pretgaisa aizsardzības raķešu “Patriot” baterijas, artilērijas un mīnmetēju sistēmas ir Ukrainas vēlmju sarakstā,” teica Budanovs.
Kā laikrakstam “Military Times” iepriekš norādījuši Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji, radaru sistēmas “AN/TPQ-53” tikušas izmantotas lieliski. Pēc Budanova teiktā, arī “Javelin” sistēmas jau ir izmantotas arī pret Krievijas spēkiem. Tām, kā arī Turcijā ražotajiem bezpilota lidaparātiem, kas izmantoti pret Krievijas separātistu artilērijas karaspēku, ir arī ievērojams psiholoģiskās atturēšanas efekts, liekot krieviem divreiz pārdomāt, vai uzbrukt. Taču ģenerālis K. Budanovs neslēpj – Ukrainai ir nepieciešama lielākas mēroga palīdzība no ASV.
“Domāju, ka mums ar šobrīd esošo nepietiek, mums vajag vairāk. Nevienai valstij, izņemot Ukrainu, nav atklāta kara ar Krieviju, un šis karš ilgst jau septiņus gadus. Tāpēc esam pārliecināti, ka ASV vajadzētu mums dot visu, ko mēs iepriekš nesaņēmām. Un tieši tagad, jo ir īstais. Pēc tam var būt jau par vēlu,” par pašreizējo un apsolīto palīdzību Ukrainai no ASV puses teica Ukrainas aizsardzības izlūkošanas aģentūras vadītājs brigādes ģenerālis Kirilo Budanovs.
