Jaunsardzes centrs iecerējis pārplānot jaunsargu nodarbību programmu, tās padarot atraktīvākas

Pēdējā gada laikā gan pandēmijas ietekmē, gan arī līdz ar valsts aizsardzības mācības grupu skaita palielināšanos, būtiski nepalielinoties instruktoru skaitam, samazinājies jaunsargu skaits no aptuveni 7200, kāds tas bija 2020. mācību gada beigās, līdz aptuveni 6500 jaunsargiem. Šobrīd gan notiek aktīva jaunsargu instruktoru piesaiste, līdz ar to, kā prognozē Jaunsardzes centra direktors, šī gada laikā jaunsargu skaits varētu sasniegt 8000.

“Tā kā jau šobrīd esam rekrutējuši dažus jaunsargu instruktorus, tad jau februāra beigās, marta sākumā varēsim komplektēt jaunas jaunsargu grupas. Protams, jaunsargu skaita kāpināšana atkarīga arī no tā, kā turpmāk veiksies ar jaunsargu instruktoru rekrutēšanu, kā arī jāņem vērā, cik skolas pievienosies, lai ieviestu valsts aizsardzības mācību. Tomēr esmu diezgan pārliecināts, ka šī gada laikā sasniegsim 8000 jaunsargu skaitu. Protams, arī pie nosacījuma, ka vīrusa ierobežojošie pasākumi būs par labu āra nodarbību organizēšanai, jo arī ierobežojumi, aizliedzot āra aktivitātes, būtiski ietekmēja jaunsargu skaita samazināšanos. Galu galā Jansardzē būtiskākās ir tieši ārtelpu nodarbības,” skaidro pulkvežleitnants A. Mirbahs.

Image

Viņš arī stāsta, ka līdz ar 2024. gadu, kad valsts aizsardzības mācība būs obligāta visās vidusskolās, tiks ieviestas izmaiņas arī Jaunsardzes interešu izglītības nodarbību norisē. Ja tagad par jaunsargu var kļūt ikviens Latvijas iedzīvotājs no 10 līdz 21 gadu vecumam, tad sākot ar 2024. gadu, jaunsargu nodarbībām varēs pieteikties no 5. līdz 9. klašu audzēkņi.

Image

Jāatzīmē, ka Jaunsardzes centrs jau tagad ir sācis darbu pie nodarbību satura pārplānošanas, cenšoties tās radīt tik interesantas, cik vien iespējams. Nodarbību satura pārplānošanu gan neveic tikai Jaunsardzes centra darbinieki vien. Iesaistīties uzaicinātas 100 sadarbības partneri, tostarp nevalstiskās organizācijas, valsts institūcijas, privātpersonas. Uz centra aicinājumu šobrīd atsaukušās aptuveni 30 partneri.

“Raudzīsimies kā varam nodarbībās integrēt viņu piedāvātos tematus un risinājumus. Ceram, ka mums šādi patiesi izdodies līdz ar jaunsargu grupu samazināšanos celt Jaunsardzes interešu izglītības nodarbību programmas kvalitāti,” viņš saka.

Tāpat, sākot ar 2024. gadu Jaunsardzes nodarbības un valsts aizsardzības mācību jeb tur apgūto varēs sasaistīt. Proti Jaunsardzes centra ideja ir tāda – jaunsargi 5. un 6. klasē apgūst pirmā līmeņa zināšanas, 7. un 8. klasē otrā līmeņa, savukārt 9. klasē iegūst trešo līmeni. Pulkvežleitnants A. Mirbahs skaidro – 3. līmenī Jaunsardzes nodarbībās tiek sagatavoti jaunsargu instruktoru palīgi jeb līderi – jaunieši, kuri varētu vidusskolā, apgūstot valsts aizsardzības mācību, palīdzēt jaunsargu instruktoram jeb VAM pasniedzējam. Tas gan nenozīmē, ka jaunietim, kurš absolvējis jaunsargu 3. līmeni, nebūs jāapgūst visi VAM programmā iekļautie temati. Tas nozīmē, ka nodarbībās, piemēram, šaušanā, kur jaunsargu instruktors vienlaicīgi var apmācīt piecus audzēkņus (red.piez.: VAM vienā grupā ir vidēji 15 jauniešu), pārējos desmit jauniešus, kuri nevar iesaistīties šaušanā, “aizmugures nodarbībā” par VAM nodarbību plānā iekļautu citu tematu apmāca šis instruktora palīgs, kurš absolvējis 3. līmeni un Jaunsardzes nodarbībās jau apguvis šo “aizmugures nodarbību” tematu.

Image

Savukārt tiem jauniešiem, kuri Jaunsardzē absolvējuši visus trīs līmeņus, kā arī apguvuši visus četrus VAM posumus – valsts aizsardzības mācījušies 10. un 11. klasē, kā arī apmeklējuši divas VAM vasaras nometnes, kā arī bijuši kā jaunsargu instruktoru palīgi VAM nodarbībās, viņiem, kā atzīmē Jaunsardzes centra direktors, pietrūkst ļoti maz, lai viņu zināšanu līmenis būtu vienāds ar jaunākā instruktora līmeni. Līdz ar to Jaunsardzes centrs apsver idejas, kā šie jaunieši varētu kļūt ekvivalenti ar jaunāko instruktoru.

Tajā pašā laikā Jaunsardzes centra direktors A. Mirbahs atgādina – valsts aizsardzības mācības primārais un svarīgākais mērķis ir sagatavot Latvijai lojālus pilsoņus. Līdz ar to netiek apsvērtas idejas, piemēram, par obligātām valsts aizsardzības mācības vasaras nometnēm vai arī VAM audzēkņu obligātu ieskaitīšanu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē.

Viņš atzīmē – gan Izglītības likums, gan Eiropas Savienības (ES) regulas nosaka, ka jaunietim vasara ir svēta un pie tās nedrīkst “ķerties klāt”, ja vien jaunietis pats nevēlas piedalīties šajos interešu izglītības pasākumos, tostarp valsts aizsardzības mācības nometnēs.

Image

Viņš pieļauj, ja valsts aizsardzības nometnes vai arī jauniešus pēc tām ieskaitītu NBS rezerves karavīru lokā, iespējams, jauniešu vēlme un prieks par dalību VAM pazustu. Vienlaikus, ja valsts aizsardzības mācība tiks izveidota par obligātu bruņoto spēku rekrutēšanas pasākumu, tad līdz ar to arī pazustu VAM galvenais un primārais mērķis.

“Tas, kurš vēlēsies kļūt par bruņoto spēku karavīru, zemessargu, rezerves karavīru, viņš par to kļūs neatkarīgi no tā, vai piedalīsies nometnēs, vai nē. Tāpat mēs uz nometnēm mēģinām izvēlēties jauniešus, kuriem nevis ir labākās sekmes valsts aizsardzības mācībā, bet gan tos, kuri būs nākotnes līderi. Tam esam izstrādājuši speciālus atlases kritērijus. Pēc šiem kritērijiem izvēlamies, kuri dosies uz VAM nometnēm, jo skaits, kuri grib piedalīties nometnē, ir lielāks, nekā varam nodrošināt. Citādi tas atkal būtu pret mūsu filozofiju,” norāda Jaunsardzes centra direktors.