Jaunsardzes centra vadītājs: Uzskats, ka valsts aizsardzības mācība militarizē jauniešus, ir maldīgs

Jaunsardze
Sargs.lv
Valsts aizsardzības mācības audzēkņi vasaras nometnē
Foto: Valsts aizsardzības mācības audzēkņi vasaras nometnē/Jaunsardzes centrs

Lai jau tagad sāktu īstenot valsts aizsardzības mācību (VAM), skolām vien jāpiesakās un jāpielāgo mācību process. Pārējo – gan instruktorus un viņu atalgojumu, gan materiāltehniskos līdzekļus nodrošina Jaunsardzes centrs, tā intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs. Viņš arī norāda, ka  jauniešiem vislabāk VAM nodarbībās patīk tieši praktiskās nodarbības, kas ir šīs mācības pamatā. Tikmēr stereotips, ka jābūt īpaši fiziski sagatavotam, lai dotos uz VAM nometnēm vai kļūtu par jaunsargu, ir maldīgs. Līdzīgi arī priekšstats, ka valsts aizsardzības mācība militarizē jauniešus, ir nepareizs.

2018. gadā Saeima lēma, ka no 2024. gada septembra valsts aizsardzības mācība vidusskolās būs obligāts priekšmets, līdzīgi kā latviešu valoda vai matemātika. Savukārt šobrīd valsts aizsardzības mācību kā izvēles priekšmetu īsteno jau 97 mācību iestādes.

Jaunsardzes centra direktors norāda –  lai palielinātu to skolu skaitu, kas jau šobrīd īsteno valsts aizsardzības mācību un lai šis process noritētu raiti arī tad, kad tas būs obligāts no 2024. gada, būtiskas ir divas lietas. Pirmkārt, mācību iestādēm pašām jāpiesakās īstenot VAM, jo šobrīd tas ir kā izvēles priekšmets.

“Lai ieviestu valsts aizsardzības mācību, izglītības iestādēm teju nekas nav jādara. Jaunsargu instruktorus apmaksā Jaunsardzes centrs no Aizsardzības ministrijas budžeta, tapāt kā visus materiāltehniskos līdzekļus. Vienīgais, kas mācību iestādēm jāizdara – jāpielāgo mācību process valsts aizsardzības mācības prasībām. Proti, šis priekšmets ir diezgan specifisks līdz ar to mēs lūdzam, lai skolas tam atvēl vienu dienu mēnesī. Līdz ar to mācību iestādēm jāpārkārto citu nodarbību norise. Ja 97 skolas jau šobrīd to ir spējušas izdarīt, domāju ka spēs arī pārējās,” sacīja Jaunsardzes centra direktors.

Otrkārt, kad skolas ir pieteikušās, Jaunsardzes centram ir jānodrošina instruktors, kas pasniegs VAM.

“2024. gadā, kad valsts aizsardzības mācība būs obligāta visās vidējās izglītības mācību iestādēs, tā aptvers aptuveni 32 līdz 34 tūkstošiem jauniešu, tāpat arī tiek saglabātas Jaunsardzes interešu izglītības nodarbības pamatskolā no 5.-9. klasei, kas aptver aptuveni 8 000 jaunsargu. Tas nozīmē, ka mūsu uzstādījums ir ambiciozs – jāapmāca vairāk nekā 40 000 jauniešu. Lai to izdarītu, mums nepieciešami vismaz 270 instruktoru. Pašreiz nokomplektēta vairāk nekā puse. Līdz ar to aicinām ikvienu Latvijas pilsoni kļūt par jaunsargu instruktoru,” aicina pulkvežleitnants A. Mirbahs.

Lai kvalificētos šai pozīcijai, kā atzīmē Jaunsardzes centra vadītājs, jābūt tikai vēlmei. Pārējo nodrošinās centrs, finansējot gan pedagoģisko izglītību, ja tāda nav iegūta, gan arī papildu kvalifikācijas kursus gan Nacionālajos bruņotajos spēkos, gan Jaunsardzes centrā. Potenciālajam instruktoram jābūt samērīgi veselīgai attieksmei pret savu fizisko un mentālo sagatavotību.

Jaunieši valsts aizsardzības mācības priekšmetā attīsta trīs zināšanu blokus – patriotismu, zināšanas par rīcību krīzes situācijā un prasmes, kā pielietot iegūtās zināšanas praksē. Līdz ar to bieži sastopamais stereotips, ka ar valsts aizsardzības mācību tiek militarizēta sabiedrība, ir maldīgs. Pulkvežleitnants A. Mirbahs uzsver – primāri VAM tiek mācītas iemaņas, kas nepieciešamas ikdienas dzīvei.

“Manuprāt, zināšanas kā sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, ir nepieciešamas katram Latvijas iedzīvotājam. Tāpat arī orientēšanās, lai, piemēram, kad esi aizgājis sēņot, varētu atrast ceļu atpakaļ uz savu auto. Protams, VAM ir arī šīs darbības ar ieročiem, bet arī te varu nomierināt – mācību laikā šausim tikai ar pneimatiskajiem ieročiem jeb tautas valodā saucamajām gaisenēm. Tomēr, ja gadījumā kāds jebkādu apsvērumu dēļ nevēlēsies apgūt kādu no VAM tematiem, ir sagatavoti vairāki rezerves varianti. Tos jaunietis apgūs, kamēr pārējie mācās šaušanu, un ar to nodarbības beigās iepazīstinās arī pārējos klases biedrus,” skaidroja Jaunsardzes centra direktors.

Maldīgs ir arī uzskats, ka jābūt īpaši labi fiziski sagatavotam, lai iestātos Jaunsardzē vai dotos uz valsts aizsardzības mācības nometnēm. Pulkvežleitnants norāda – tāpēc ir Jaunsardze un valsts aizsardzības nometnes, kurās bērni un jaunieši šo fizisko sagatavotību trenē.

Viņš arīdzan stāsta, ka atsauksmes par VAM no skolēniem, kuri to jau mācās, pagaidām ir labas. Jauniešiem vislabāk patīk tieši praktiskās nodarbības, kas ir šīs mācības pamatā. Tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa audzēkņu ir arī Jaunsardzē, līdz ar to viņu optimisms ir liels arī valsts aizsardzības mācības kontekstā. Tāpat VAM līdz 2024. gadam ir izvēles priekšmets, līdz ar to loģiski, ka jaunieši, kuri izvēlējušies apgūt valsts aizsardzības mācību, to dara tāpēc, ka tas visticamāk viņiem patīk. Reālāks vērtējums par jauniešu optimismu un apmierinātību varētu būs 2025., 2026. gadā.

"Sargs.lv" jau vēstīja – lai piesaistītu vairāk jaunsargu instruktoru, tagad arī Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs dienošie var kļūt par valsts aizsardzības mācības priekšmeta pasniedzējiem.

Dalies ar šo ziņu