Lai arī valsts aizsardzības mācība (VAM) Latvijas skolās kā obligāts mācību priekšmets tiks ieviests no 2024. gada, teju 100 skolās to kā izvēles priekšmetu skolēni var apgūt jau tagad. Jaunsardzes centra (JC) direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs atzīst, ka viens no nākamgad izvirzītajiem uzdevumiem – audzēt šo skolu skaitu, lai arvien vairāk skolēnu jau šobrīd varētu iepazīties ar VAM. Tāpat plānots piesaistīt jaunus jaunsargu instruktorus, kuri vienlaicīgi būs arī VAM pasniedzēji, kā arī palielināt jaunsargu skaitu. Darbojoties Jaunsardzē, jaunieši ne tikai apgūst militārās pamatiemaņas, jo līdzās patriotiskajai audzināšanai tā attīsta arī līderību un sociālās iemaņas darbam komandā un māca uzņemties iniciatīvu.
Covid ietekme uz jaunsargu skaitu
A. Mirbahs neslēpj, ka šis trauksmainais laiks bijis saspringts visiem, arī jaunsargiem. Iepriekš noteikto ierobežojumu un attālināto mācību dēļ kādu laiku nenotika klātienes nodarbības – ne jaunsargiem, ne valsts aizsardzības mācības skolēniem.
Tieši šī iemesla dēļ pēdējā gada laikā samazinājies jaunsargu skaits, jo nodarbības ārā, pārgājieni un citas aktivitātes svaigā gaisā bija tās, kas jauniešus Jaunsardzē visvairāk piesaista. Tagad, kad mācības skolās atkal atsākušās klātienē un vairs nav pulcēšanās ierobežojumu, arī Jaunsardzes centrs var organizēt pasākumus, tai skaitā nometnes. Jaunsardzes centra direktors uzstādījis mērķi – līdz šī mācību gada beigām jaunsargu skaitu palielināt vismaz līdz septiņiem tūkstošiem dalībnieku.
“Tāds ir uzstādījums. Lai jaunajā mācību gadā varam sasniegt vismaz astoņus tūkstošus, un mēs to sasniegsim,” viņš uzsver.
Saistībā ar nometņu ierobežotajiem organizēšanas pasākumiem aizejošajā gadā notikuši tikai vienas dienas pasākumi. Tas Jaunsardzes centram prasījis ļoti rūpīgu un ilgu plānošanu, lai varētu ievērot visus valstī noteiktos ierobežojumus. Pulkvežleitnants A. Mirbahs stāsta, ka šobrīd jau tiek plānotas nākamā gada aktivitātes un nometnes, jo pašreizējie noteikumi valstī to ļauj.
Gaida instruktoru papildinājumu
Jaunsardzes kodols ir instruktori, kuri jauniešiem ir kā piemērs un sniedz jaunas zināšanas un praktiskas iemaņas. Šobrīd Jaunsardzes centrs īpaši strādā pie tā, lai piesaistītu arvien jaunus speciālistus. Spēcīgs rekrutēšanas rīks ir sociālo tīklu platforma „Facebook”, kur iespējams sasniegt lielu auditoriju, taču tikpat svarīga ir arī reklāma, kas balstīta personīgajā pieredzē un ieteikumos, kad instruktors vai Jaunsardzes centra darbinieks par darba iespējām Jaunsardzes centrā stāsta citiem.
Lai virzītos pēc plāna par Jaunsardzes un valsts aizsardzības mācības attīstību, nākamajā gadā ir nepieciešami vismaz piecdesmit jauni instruktoru. Prognozēs jāiekļauj arī tie, kuri dažādu apstākļu dēļ instruktora darbu atstās, un tas nozīmē, ka nākamgad ir jārekrutē sešdesmit līdz septiņdesmit jaunsargu instruktori. Pulkvežleitnants A. Mirbahs saka, ka katrā reģionā vajadzētu būt vismaz desmit līdz divpadsmit instruktoriem.
Lai sasniegtu mērķi, jau tagad Jaunsardzes centrs uzsācis aktīvu kampaņu sadarbībā ar pašvaldībām, informējot par šīm iespējām. Informācija tiek ievietota arī novadu mājaslapās, kā sadarbības partneri uzrunāti reģionālie laikraksti, arī Kurzemē, kur šobrīd instruktoru trūkst visvairāk.
Jaunsardzes centra direktors novērojis, ka pēc mērķtiecīgām informatīvajām kampaņām atsaucība vienmēr pieaug. Tāpat, lai piesaistītu aizvien vairāk jaunsargu instruktoru, nākotnē arī plānots palielināt atalgojumu, kas pašlaik neesot konkurētspējīgs ne ar pedagoga, ne profesionālā militārā dienesta karavīra atlīdzību.
Vaicājot, kādai personībai cilvēkam ir jābūt, lai viņš varētu kļūt par Jaunsardzes instruktoru, A. Mirbahs norāda – ja kandidātam ir veselīga attieksme pret fiziskajām aktivitātēm un laba psiholoģiskā noturība, tad ar to sākumā pat pietiek.
Valsts aizsardzības mācība skolās
Viens no lielākajiem šī brīža izaicinājumiem Jaunsardzes centram ir Latvijas izglītības iestādēs jaunieviestā valsts aizsardzības mācības (VAM). Jau ziņots, ka pašlaik tā 97 skolās tiek organizēta kā izvēles priekšmets, taču no 2024. gada Latvijas vidusskolu klasēs būs obligāts priekšmets.
Vērtējot līdz šim sasniegto, pulkvežleitnants A. Mirbahs ir gandarīts, jo Jaunsardzes centra jauniešu un pedagogu vidū organizētās aptaujas rezultāti gan par VAM vasaras nometnēm, gan mācību procesu kopumā bijuši ļoti pozitīvi.
Šobrīd viens no galvenajiem Jaunsardzes centra uzdevumiem sadarbībā ar Latvijas pašvaldībām ir saprast, kāds izskatīsies skolu tīkls 2024./2025. mācību gadā, lai varētu labāk izplānot valsts aizsardzības mācības norisi, balstoties uz skolu un apmācāmo jauniešu skaitu.
Tā kā pedagogs ir vistuvākā profesija jaunsargu instruktoram, tad pulkvežleitnants A. Mirbahs novērojis, ka daudzi skolotāji papildus savam pamatpriekšmetam izvēlas kļūt arī par jaunsargu instruktoru, lai nākotnē varētu pasniegt arī valsts aizsardzības mācību. Tāpēc 2022. gadā Jaunsardzes centrs informatīvo kampaņu primāri fokusēs uz esošajiem pedagogiem.
Vienlaikus viņš atzīst, ka Jaunsardzes centrs, tāpat kā jebkurš darba devējs, šobrīd nav atrauts no kopējās darba tirgus situācijas Latvijā. Nākas konkurēt gan ar mācību iestādēm, gan savā ziņā arī ar nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Taču šī konkurence esot abpusēja, jo esošais profesionālā dienesta karavīrs var izlemt kļūt par jaunsargu instruktoru un otrādi.
VAM vasaras nometnes jauniešu vidū arvien pieprasītākas
Par spīti Covid ierobežojumiem 2021. gadā Jaunsardzes centrs tomēr realizēja vienu no divām nu jau tradicionālajām vasaras nometnēm tiem jauniešiem, kuri savās skolās apgūst valsts aizsardzības mācību. Lai izvairītos no saslimšanas, nometnes organizēšanā ievērota ļoti liela piesardzība. Otra nometne tomēr nenotika, taču Jaunsardzes centra direktors cer, ka nākamajā gadā viss atkal notiks, kā ierasts.
“Sagaidu, ka līdz 2022. gada vasarai viss būs norimies, varēsim piesaistīt jaunus jaunsargus, kuriem organizēt rekrutēšanas nometnes, tādējādi palielinot jaunsargu skaitu. Tāpat ceru, ka varēs notikt arī VAM nometnes, jo tās ir kā “ķirsītis” visam valsts aizsardzības mācības īstenošanas procesam,” saka pulkvežleitnants A. Mirbahs.
Ja līdz šim VAM nometnes organizēja galvenokārt tikai Jaunsardzes centra vadības personāls, tad nākamgad organizēšanas procesu plānots dalīt arī ar novada pārvaldēm.
Nākamajā gadā plānota arī informatīva kampaņa skolām, aicinot tās ieviest VAM kā izvēles priekšmetu jau tagad. Šis tiks paveikts kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību, visu novadu izglītības jomu ekspertus un mācību iestāžu vadītājus aicinot uz tikšanos, lai vēlreiz stāstītu par Jaunsardzes centra īstenotajām aktivitātēm un arī valsts aizsardzības mācību.
“Janvāra beigās plānojam visām mācību iestādēm izsūtīt vēstules ar aicinājumu uzsākt pieteikties VAM īstenošanai, sākot ar nākamā gada septembri,” saka Jaunsardzes centra direktors.
Pagaidām valsts aizsardzības mācībā izglītojamo skaits tuvojas sešiem tūkstošiem, bet izvirzītais mērķis ir sasniegt trīsdesmit divus tūkstošus VAM izglītojamo. Šobrīd izglītojamo vidū ir arī jaunsargi, taču plānots, ka ar 2024. gadu Jaunsardzē varēs piedalīties tikai 5. līdz 9. klašu jaunieši.
Jaunsardzes centra direktors uzsver, ka pēdējos gadu laikā lielas pārmaiņas notikušas arī pašā Jaunsardzē, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un arī paši attīstītos.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2020. gada decembrī Saeima pieņēma Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumu, kas paredz, ka no 2024. gada 1. septembra valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās būs obligāta.
