Aktuāli

Psihoterapeits: Īpaši pusaudžu zēniem ar disciplīnas grūtībām bieži iesaku Jaunsardzi

Viedoklis
Sargs.lv
Jaunsardze
Foto: Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Pusaudžu zēniem ar uzvedības un disciplīnas grūtībām bieži iesaku iestāties Jaunsardzē, un tas parasti ļoti labi strādā, intervijā “Sargs.lv” saka pusaudžu psihoterapeits un Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs. Viņš atzīst  – tā kā daudzi bērni aug šķirtās ģimenēs, kur viņus audzina tikai mamma, īpaši zēniem pusaudžu vecumā ir nepieciešama arī sava dzimuma pieredze. Jaunsardze ir viena no organizācijām, kas jaunietim var dot gan noderīgas praktiskas iemaņas, gan iespēju būt vidē, kurā ir arī citi vīrieši, kas viņiem var ko iemācīt un parādīt.

Zemessardzes rūdījums

Nils pats savulaik bijis Zemessardzē, dažus gadus nodienot Studentu bataljonā. Viņš atzīst – lai arī zemessarga gaitas bijis jāpārtrauc, jo tolaik devies mācīties uz ārzemēm, tieši Zemessardze devusi tādu dzīves pieredzi, kādu citā veidā nevarētu iegūt.

Par zemessargu kļuvis, pragmatisku apsvērumu vadīts, jo sapratis, ka dzīvē iztrūkst regulāras fiziskās aktivitātes, un Zemessardze varētu būt labs veids, kā ko tādu dzīvē ienest, papildus apgūstot arī jaunas prasmes.

“Man tiešām patika un arī motivēja – bija jāgatavojas fizisko normatīvu kārtošanai, bija daudzi āra pārgājieni, kas tomēr ir interesantāki nekā iešana uz trenažieru zāli. Tas viss man ļoti ātri ļāva gan atgūt fizisko formu, gan nostiprināt psiholoģisko noturību. Vīriešus jau pievelk ieroči, formas tērpi, disciplīna – tajā ir kaut kas evolucionāri pievilcīgs.”
Nils Konstantinovs
pusaudžu psihoterapeits un Pusaudžu resursu centra vadītājs
Nils Konstantinovs

Uz jautājumu, vai nekad nav bijusi doma Zemessardzē atgriezties, viņš atbild – varbūt pat kādreiz gribētu, tomēr šobrīd esot daudz praktisku apsvērumu, kāpēc tas vairs neesot tik vienkārši, kā toreiz, kad dzīvojis viens.

Savu pieredzi izmanto arī darbā ar jauniešiem

Nils atzīst, ka darbā ar jauniešiem, īpaši pusaudžu zēniem ar uzvedības un disciplīnas grūtībām, noder arī viņa militārā pieredze. Kā saturīgu brīvā laika pavadīšanas veidu viņš bieži iesaka iesaistīties Jaunsardzes kustībā, kam parasti esot labi rezultāti.

Image
Jaunsardze
Foto: Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
“Bijis ne viens vien gadījums, kad jauniešiem, kurus izdevās iesaistīt Jaunsardzē, bija labas sekmes un pieredze. Īpaši puišiem tas devis konkrētu struktūru un dzīves pieredzi, tostarp iespēju būt vidē, kur ir arī citi vīrieši, kas viņiem var ko iemācīt un parādīt,” stāsta psihoterapeits.

Viņš piebilst – tā kā Latvijā daudz bērnu aug šķirtās ģimenēs, visbiežāk ar mammu, tad pusaudžu vecumā zēniem ir nepieciešama arī sava dzimuma pieredze, īpaši, ja jau ir kādas grūtības ar identifikāciju un uzvedību.

N. Konstantinovs min arī kādu pretēju gadījumu. Jaunietis savā skolā darbojies Jaunsardzē, taču konkrētā vienība pārcelta uz citu vietu, uz kuru pusaudzim bijis jāmēro pārāk tāls ceļš, tāpēc šī ārpus skolas aktivitāte vairs nebija pieejama. Tas puisī “ieslēdzis” negatīvu mehānismu, jo Jaunsardze bija vieta, kur viņš iederējās.

Image
Jaunsardze
Foto: Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Jaunsardze – īpaši ieteicama puišiem

Kā norāda psihoterapeits, pārsvarā visu pusaudžu vajadzības ir diezgan līdzīgas – tā ir  vajadzība būt aktīvam, būt svaigā gaisā, būt organizācijā ar konkrētu struktūru un plānu un būt kopā gan ar vienaudžiem, gan pieaugušajiem. Viņa praksē Jaunsardze kā vieta, kur satikt līdzīgi domājošos un jēgpilni pavadīt laiku, īpaši labi derējusi 13-15 gadus veciem pusaudžiem, savukārt tie, kuriem jau tuvojas 18, terapeitam atzinuši, ka Jaunsardzei jūtoties mazliet par vecu.

“Bet lielai daļai tā tiešām bijusi forša aktivitāte, turklāt tā ir viena no retajām, kas īpaši der tieši puišiem, un tas ir svarīgi,” saka N. Konstantinovs.

Image
Jaunsardze
Foto: Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Otrs, ko viņš iesaka jauniešiem, ir dabas terapija. Ne velti šāds termins šodien tiek lietots diezgan bieži, jo būšana dabā sniedz gan fizisku, gan garīgu baudījumu.

Arī no savas Zemessardzes pieredzes viņš atceras, ka pārgājieni un nakšņošana mežā teltīs ļoti palīdzējusi sazemēties un stabilizēt prātu. Taču pusaudzis to diez vai darīs viens pats, tāpēc tas jādara ar kādu kopā – vai nu vecākiem, vai citiem vienaudžiem. Īpaši vērtīgi gadījumos, kad galvenās vecāku sūdzības saistītas ar jaunieša pārāk intensīvo viedierīču lietošanu.

“Kuri to izmēģina, saka, ka tas tiešām palīdz. Pat viena, divas dienas bez viedierīcēm jaunieti var stabilizēt. Ja pusaudzis ir nervozs, reizēm pat histērisks, kad viņam mēģina ierobežot videospēles, tad mazi meža retrīti ļoti labi strādā,” viņš saka.

Par daudz attālinātu aktivitāšu

Jautāts par mūsu laika kopīgo negatīvo iezīmi, ar ko saskaras arī liela daļa pusaudžu, kuri pie terapeita nonāk, N. Konstantinovs saka –  tas ir jauniešiem veselības stāvoklis, kas arvien pasliktinās. Katra nākamā paaudze ir nedaudz vājāka – gan fiziski, kas palielina aptaukošanās risku, gan mentāli, kas, savukārt, rezultējas depresijā, trauksmē, apātijā, nespējā tikt galā ar dzīves uzdevumiem.

Image
Jaunsardze
Foto: Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Īpaši šīs problēmas saasinājušās Covid pandēmijas laikā, kad skolēniem mācības notika attālināti, līdz ar to fizisko aktivitāšu un kontaktu ar vienaudžiem bija vēl mazāk. Taču ir arī pozitīva iezīme – šai problēmai, tai skaitā jauniešu mentālajai veselībai, tiek pievērsts vairāk uzmanības. Psihoterapeits gan norāda, ka bērnu un jauniešu mazkustīgums ir aktuāla tendence jau kopš 2000. gadu sākuma, kas skaidrojams galvenokārt ar tehnoloģiskām pārmaiņām. Pētījumi rāda, ka faktiski visā Eiropā pusaudži ārā pavada mazāk nekā vienu stundu.

“Tas ir pat mazāk nekā cietumnieki, kuriem ārā obligāti paredzēta viena stunda! Dzīves veids kļūst aizvien sēdošāks arī bērniem un pusaudžiem, un sekas tam var būt vēl izteiktākas nekā pieaugušajiem. Lai pusaudzis attīstītos, viņam vajag būt svaigā gaisā un kustībā – tikai tā viņš “pārstrādā” stresu un negatīvās emocijas. Ja tas nenotiek, tad palielinās fiziskās un mentālās problēmas,” saka N. Konstantinovs.

Tas, ko viņš, konsultējot pusaudžus, novērojis – viņiem vajag vērtības un idejas, kas dod motivāciju un par kurām gribas iestāties. Jauniešiem gribas izprast, kas dzīvē ir svarīgi, kāda ir dzīves jēga. Diemžēl daudzās ģimenēs noteicošais rādītājs ir tikai bērnu sekmes skolā vai vecāku finansiālās vajadzības, līdz ar to vērtību sfēra nostumta otrā plānā.

“Ja pusaudzim tādas nav, viņš kļūst dezorganizēts, demotivēts. Ja viņam skolā vai apkārtnē nav veidu, kā iesaistīties un sajusties daļai no veselīgas grupas, tad viņš atrod ne tos labākos draugus, ar ko kopā klaiņot,” viņš saka, piebilstot, ka gan skolām, gan pašvaldībām jādomā vairāk par jauniešus iesaistošas vides radīšanu.

Taču vienlaicīgi ir ļoti svarīgi likt arī pašiem jauniešiem saprast, ka būt daļai no sabiedrības nozīmē – arī dot kaut ko pretī.  “Tas nekas, ka tev ir 12 vai 16 gadi, tu jebkurā vecumā vari kaut ko dot sabiedrībai. Diemžēl arī šī daļa bieži izpaliek, jo jaunietis gribētu kaut ko darīt, piemēram, vasarā strādāt, taču ne vienmēr ir tāda iespēja,” stāsta psihoterapeits.

Image
Jaunsardze
Foto: Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Viņš min, ka ASV nesen iznācis valdības galvenā ārsta ziņojums par jauniešu slikto mentālās veselības stāvokli ASV un valdības politiku, lai to risinātu. Interesanti, ka stratēģijā diezgan maz esot minēti psihologu pakalpojumi, bet vairāk uzmanības veltīts tam, kā veidot skolas un apkaimes tādas, kas atbilst jauniešu vajadzībām, lai viņiem tur būtu, ko darīt.

“Daudzkārt tiek uzsvērts, ka jauniešiem ir jādod iespēja būt atbildīgiem un iesaistītiem, kā viņi var sniegt atbalstu un darīt labas lietas citiem. Jaunieši jau ir diezgan fleksibli, arī pandēmijas pieredze rāda, ka spējam pielāgoties daudz kam,” saka N. Konstantinovs.

Valsts aizsardzības mācība – veids, kā “izkustināt” jauniešus

Psihoterapeits ir pārliecināts, ka cilvēka mentālā veselība vienmēr būs stabilāka tad, kad viņš apzināsies, ka ir derīgs sabiedrības loceklis un kaut ko no sevis var dot arī citiem.

Tādā ziņā ideju visās Latvijas vidusskolās ieviest valsts aizsardzības mācību viņš vērtē pozitīvi, jo tas lielā mērā atbildētu uz tām jauniešu vajadzībām, kuras netiek skolās apmierinātas – vajadzība pēc aktivitātes, pēc vērtību orientētas pieejas, kopības sajūtas un kontakta ar pieaugušajiem.

“Pusaudžiem ne tik daudz viss atkarīgs no programmas vai zināšanām, bet gan tieši no kontakta ar konkrētu pieaugušo. Tas ir pierādīts, jo ir saistība starp patiku pret konkrētu mācību priekšmetu un attiecībām ar šī priekšmeta skolotāju. Grūti iztēloties, kā būs iespējams sagatavot tik daudz pieaugušo, kas būtu piemēroti šāda veida darbam,” saka psihoterapeits.

Image
valsts aizsardzības mācība
Foto: Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Tāpat viņš atzīst, ka valsts aizsardzības mācības norise reizi mēnesī, iespējams, ir par maz, lai risinātu fizisko aktivitāšu trūkumu jauniešiem un citas problēmas, ko, piemēram, Jaunsardze var risināt.

“Ideoloģiju un vērtības nevar iemācīt, tikai pastāstot. Tās pusaudži uzņem, redzot, kā dzīvo un rīkojas viņiem svarīgi cilvēki apkārt. Tādā ziņā aizvest viņus meža pārgājienā un nodemonstrēt, ko nozīmē, piemēram, lojalitāte un atbildība pret citiem, būtu daudz vērtīgāk, nekā viņam par to tikai stāstīt,” pārliecināts speciālists.
Image
Jaunsardze
Foto: Foto: Jaunsardzes centra arhīvs
Foto: Jaunsardzes centra arhīvs

Pusaudži ļoti mierīgi var funkcionēt starp dažādām vērtību sistēmām – mājās var būt vienas, ar draugiem citas vērtības un ieradumi, bet galvenais, lai šī vide ir veselīga un konstruktīva. Jebkurā gadījumā tas vienmēr būs stāsts par konkrēto pusaudzi un konkrēto Jaunsardzes instruktoru vai valsts aizsardzības mācības pasniedzēju. Jo pusaudzis būs veselīgāks un nāks no motivētas ģimenes, jo mazāka būs nozīme, kāds ir speciālists. Un pretēji.

Tāpat, viņaprāt, svarīgi, lai tiem jauniešiem, kuriem valsts aizsardzības mācības laikā rodas pastiprināta interese par šo jomu un kuri gribētu apgūt vairāk, šāda iespēja būtu, piemēram, netālu esošā Jaunsardzes vienībā.

Noslēgumā psihoterapeits uzsver, ka mums visiem kopā aktīvi jādomā, kādu sabiedrību gribam veidot.

“Cilvēks mierīgi var izdzīvot arī nelielā telpā un tikt barots pa trubiņu, var dzīvot arī tā, ka uzmanība vērsta tikai uz darbu un naudas pelnīšanu. Tas drīzāk ir jautājums – vai mēs kā sabiedrība domājam par veidiem, kā paši gribam dzīvot un kas ir idejas, ko jauniešiem radām. Viņi jau pielāgosies, atradīs veidus, kā izdzīvot,” viņš rezumē.

Dalies ar šo ziņu