Īstenojot valsts aizsardzības mācību (VAM), izglītības iestāde savā mācību programmā iegūst praktisku caurvijas mācību priekšmetu, kas, kā liecina aptauju dati, veicina skolas kopējo disciplīnu, intervijā saka Jaunsardzes centra direktors pulkvežleitnants Aivis Mirbahs. Centrs šomēnes uzrunājis visas mācību iestādes, lai pateiktos par sadarbību, tām skolām, kas jau īsteno VAM, gan arī, lai aicinātu sadarboties tās, kas vēl savā mācību programmā jauno priekšmetu vēl nav iekļāvušas. Viņš norāda - VAM izglītības iestādē realizējot jau tagad, abām pusēm – Jaunsardzes centram un izglītības iestādei – būs vieglāk saprast, kādi šķēršļi jāpārvar, integrējot jauno priekšmetu attiecīgajā skolā.
Šobrīd valsts aizsardzības mācību apgūst aptuveni 5500 jauniešu 97 Latvijas izglītības iestādēs. Jaunsardzes centra viens no šī gada mērķiem ir šo skaitu dubultot, izveidojot 790 VAM grupas, kurās priekšmetu apgūtu aptuveni 9500 audzēkņu.
Lai realizētu ieceri, Jaunsardzes centrs šomēnes uzrunājis visas Latvijas izglītības iestādes, vēstulēs aicinot skolas uzsākt sadarbību, īstenojot valsts aizsardzības mācību, kā arī izsakot pateicību tām skolām, kas jau īsteno VAM.
Jaunsardzes centra direktors stāsta, ka atbildes izglītības iestādēm jāsniedz līdz marta vidum. Pēc tam tās skolas, kas būs atsaukušās aicinājumam realizēt valsts aizsardzības mācību tiks iepazīstinātas ar jaunsargu instruktoru, kurš attiecīgajā skolā pasniegs jauno priekšmetu. Tam aprīļa sākumā sekos kopīgā sanāksme, kurā piedalīsies gan jaunsargu instruktori, gan izglītības iestādes, kas ar septembri īstenos VAM, gan Aizsardzības ministrijas, Jaunsardzes centra un Valsts izglītības satura centra eksperti.
“Šajā sanāksmē vēlreiz savedam abas puses – jaunsargu instruktoru un skolu – kopā, kā arī prezentējam valsts aizsardzības mācības realizācijas modeli, aktualizējam izaicinājumus, kas konkrētajā mācību gadā radušies. Šajā sanāksmē parasti piedalās arī Valsts izglītības un satura centra, Jaunsardzes centra un Aizsardzības ministrijas pārstāvji, tādējādi nodrošinot holistisku un visaptverošu pieeju, kur visiem, ar VAM saistītajiem jautājumiem, tiktu sniegta kompetenta jomas eksperta atbilde,” skaidro pulkvežleitnants.
Tāpat, lai iespējami saprotamāk un uzskatāmāk informētu skolas, kas tad izglītības iestādei jādara pēc tam, kad tā pieteikusies valsts aizsardzības mācības realizācijai, šonedēļ Jaunsardzes centrs tiksies ar Valsts izglītības un satura centru, lai runātu par šablona veida informatīvo materiālu izstrādi. Pulkvežleitnants atzīst – lai arī gana laba prakse ir pieredzes apmaiņa kolēģu starpā, šāds informatīvai materiāls būtu vēl labāka pieeja valsts aizsardzības mācības ieviešanai.
Jaunsardzes centra vadītājs arī aicina skolas valsts aizsardzības mācību ieviest iespējami ātrāk. Galu galā 2024. gadā tas tāpat būs iekļauts mācību saturā.
Viņš arīdzan atzīmē – valsta aizsardzības ieviešanai skolā ir vairākas gaišās puses. Pirmkārt, tādējādi izglītības iestāde, viņaprāt, iegūst interesantu un kinestētisku jeb praktisku nodarbību, ko par labu esam aptaujās atzinuši arī jaunieši. Šis mācību priekšmets sniedz iespēju jauniešiem izrauties no skolas ikdienas, skolas sola un nodoties praktiskām un aktīvām nodarbībām.
Otrs ieguvums, uz ko arī norāda aptaujas gan no jaunsargiem, gan VAM audzēkņiem, gan no izglītības iestāžu vadītājiem – ja skolā ir valsts aizsardzības mācība vai VAM, uzlabojas skolas kopējā disciplīna.
Ceturtkārt – VAM sevi pozicionējis kā labu caurvijas priekšmetu. Proti – valsts aizsardzības mācību var sasaistīt ar vēsturi, sociālajām zinībām, fizisko sagatavotību un citiem mācību priekšmetiem.
Tikmēr atbildot, kādas ir audzēkņu un izglītības iestāžu, kas realizē un apgūst valsts aizsardzības mācību, līdzšinējās atsauksmes, centra direktors saka – pārāk pozitīvas. Aptaujas liecina, ka vairāk nekā 95% apmācāmo un izglītības iestādēm patīk VAM. Tomēr šie rādītāji jāuztver kritiski, jo šobrīd, kamēr VAM nav obligāts mācību priekšmets, to izvēlējušies jaunieši un skolas, kurām šis izvēlēs priekšmets patīk.
“Kad jau valsts aizsardzības mācība būs obligāta un tā būs izglītības iestādēs, kas varbūt nav tik pozitīvi nosakņotas pret VAM, šī apmierinātība varētu kristies, kas visticamāk arī notiks, un tas ir tikai normāli,” viņš norāda.
Vienlaikus gan protests pret valsts aizsardzības mācību no izglītības iestāžu vai audzēkņu puses būtu nedz juridiski pamatots, nedz arī loģiski saprotams, jo, kā uzsver pulkvežleitnants, nav tāda mācību priekšmeta, kas patiktu ikvienam.
Viņš arī pieļauj, ka varētu būt kaut kādi ideoloģiskie apspriedumi, pret kuriem Jaunsardzes centrs cenšas cīnīties, uz skolām sūtot pieredzējušus un daudzvalodīgus instruktorus. Šie instruktori parāda, ka arī viņš ir formas tērpā, ir Latvijas patriots, bet tas nenozīmē, ka mājās nevar runāt citā valodā. “Šādā veidā cenšamies lauzt šos ideoloģiskos aizspriedumus, un mums ir vairākās Rīgas mazākumtautības skolas, kas īsteno VAM, kurās, starp citu, atsaucība ir ļoti liela,” saka pulkvežleitnants.
