
ASV valdība norāda, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Pentagons apsver iespēju NATO Austrumu flangā pastāvīgu ASV karaspēku izvietot ilgtermiņā.
Tāpat Dž. Baidena administrācija Kongresam pieprasījusi 6,4 miljardus ASV dolāru, lai sniegtu palīdzību Ukrainai, tai skaitā lielāko finansējuma daļu sastāda arī izmaksas, kas saistītas ar pašreizējo aptuveni 100 000 ASV karavīru izvietošanu un uzturēšanu Eiropā.
Aizsardzības sekretāra vietniece stratēģijas un plānošanas jautājumos Mara Karlina norādīja, ka Pentagons atkārtoti izskatīs vispasaules drošības stāvokļa pārskatu, kas ir arī ASV aizsardzības sekretāra Loida Ostina jaunākā karaspēka sadales plāna pamatā.
Šā mēneša sākumā vairāki republikāņu deputāti no Palātas izlūkošanas komitejas jau nosūtījuši vēstuli Rumānijas prezidentam Klausam Johannisam, mudinot ASV un Rumānijas valdības izvērtēt iespējas, kā Rumānijā izveidot pastāvīgu kopīgu militāro bāzi.
Lai atturētu Krievijas potenciālo agresiju, Austrumeiropas NATO dalībvalstis jau sen ir centušās panākt, lai lielākās alianses dalībvalstis sniegtu ievērojamāku ieguldījumu to drošībā, tai skaitā arī palielinot karavīru skaitu.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka NATO jau kopš Krievijas radītās krīzes 2014. gadā ir palielinājusi sabiedroto spēku koncentrāciju alianses Austrumos – ir izveidotas četras NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas – Polijā to vada ASV, Latvijā – Kanādas, Lietuvā – Vācijas, bet Igaunijā – Apvienotās Karalistes bruņotie spēki. Turklāt tagad arī Francija ir paudusi gatavību uzņemties NATO kaujas grupas veidošanu un vadīšanu Rumānijā, kurā sākotnēji plānoti aptuveni 500 dalībnieki un bruņu transports.
Arī Igaunijas premjerministrs Kaja Kallasa otrdien mudināja NATO darīt vairāk Baltijas valstu labā. Uzstājoties kopā ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu un NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Tapas militārajā bāzē Igaunijā, viņa sacīja, ka visām trim Baltijas valstīm ir nepieciešamas labākas aizsardzības spējas gan uz sauszemes, gan gaisā. Aliansei vajadzētu “pāriet no gaisa patrulēšanas operācijas uz gaisa aizsardzību”, viņa teica.
Jau ziņots, ka pēdējo dienu laikā Pentagons ir mobilizējis aptuveni 14 000 karavīru, kā arī nosūtījis papildus “F-35” iznīcinātājus un kaujas helikopterus “Apache” uz Poliju, Ungāriju un Baltiju.
Tāpat ASV turpina palīdzēt Ukrainai, jau kopš septembra tai ir nosūtītas gan prettanku raķetes “Javelin” un pretgaisa raķetes “Stinger”, gan granātmetēji un vairāk nekā 2000 tonnu munīcijas, tostarp mīnmetēji, artilērijas munīcija, kājnieku ieroči un ložmetēji.
ASV Kongresa Bruņoto spēku komitejas pārstāvis republikānis Maiks Rodžers jau iepriekš kritizējis ASV administrāciju par to, ka tā ir pārāk piesardzīga attiecībā uz atbalstu, kad Krievijas karaspēks jau atradās uz Ukrainas robežas. Viņš uzstāja, lai NATO sabiedrotie saņem armijas taktisko raķešu sistēmu un augstas mobilitātes artilērijas sistēmu.
Jau vēstīts, ka 24.februārī Krievijas bruņotie spēki pēc tās diktatora Vladimira Putina pavēles uzsāka visaptverošu iebrukumu Ukrainā. Par spīti pārspēkam, Ukrainas aizstāvji izrāda apbrīnojamu pretestību. Aizvadītajās kara dienās nogalināti vairāk nekā 5000 krievu okupantu karavīru. Iestrēgstot uzbrukumam, Krievija sākusi masveida pilsētu apšaudi ar artilēriju, kurā tiek izmantoti termobāriskie ieroči. Līdz šim Ukrainā fiksēti neskaitāmi gadījumi, kuros krievu okupanti pastrādājuši kara noziegumus.
Atbildot uz Krievijas agresiju, Rietumvalstis pret Krieviju noteikušas līdz šim vēsturē stingrākās sankcijas, kā arī pieņēmušas bezprecedenta atbalsta pasākumus Ukrainai. Tostarp gan NATO gan ES nolēmusi uzsākt masveida aizsardzības ieroču piegādes Ukrainas aizstāvjiem.