ASV uz Baltijas valstīm un Poliju jau tuvākajā laikā nosūtīs papildus ASV karaspēku un vismodernāko tehniku – gan piektās paaudzes iznīcinātājus “F-35”, gan kaujas helikopterus “Apache”. Šis spēku papildinājums NATO Austrumu flangam ir ASV atturēšanas atbilde Krievijas militārajai agresijai Ukrainā.
Kā norāda ASV Aizsardzības ministrija, šie spēki uz Baltijas reģionu un Poliju tiek nosūtīti, lai sniegtu drošību NATO sabiedrotajiem, atturētu jebkādu pret šīm valstīm vērstu iespējamo agresiju, kā arī veiktu kopīgus militāros treniņus ar uzņemošo valstu bruņotajiem spēkiem.
Zināms, ka Itālija līdz šim bija ir mājvieta ASV 173. Gaisa desantnieku brigādei, kas pazīstama kā ASV armijas ātrās reaģēšanas spēki Eiropā.
Kā norāda ASV, šie spēki, kas sastāv no aviācijas un sauszemes elementiem, jau “tuvākajās dienās pārvietosies Eiropas operāciju zonā uz NATO ziemeļaustrumiem un dienvidaustrumiem.
Paralēli šim atbalstam tiek saglabāts arī apmēram 6000 karavīru liels ASV karaspēks, kas jau pašlaik uzturas Vācijā, Polijā un Ungārijā.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 21. februāra preses konferencē ASV prezidents Džo Baidens paziņoja – reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ASV Baltijas valstīs izvietos karavīrus un tehniku. Tāpat viņš apliecināja, ka ASV turpinās sniegt aizsardzības palīdzību arī Ukrainai, tomēr uzsvēra, ka “ASV nav nekāda nodoma cīnīties ar Krieviju”.
Kā norādīja ASV prezidents, ASV vēlas Krievijai nosūtīt nepārprotamu vēstījumu, ka ASV kopā ar NATO sabiedrotajiem aizstāvēs katru NATO dalībvalsts teritoriju, ievērojot saistības un gādājot par drošību. “Joprojām uzskatām, ka Krievija ir gatava iet daudz tālāk, uzsākot masveidīgu militāru uzbrukumu Ukrainai. Tomēr ceru, ka mēs kļūdāmies,” viņš teica.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka NATO Reaģēšanas spēki ir pastiprinātā gatavībā reaģēt uz jebkuru apdraudējumu, taču tie vēl nav “iedarbināti”. Šajos daudznacionālajos spēkos ietilpst ap 40 000 NATO valstu un ASV armijas karavīru, kuri ir gatavi ļoti īsā laikā sākt aizsardzības operāciju jebkur, kur tas būtu nepieciešams.
Citi sabiedrotie, piemēram, Spānija, Nīderlande un Dānija jau iepriekš paziņoja, ka pieaugošo draudu dēļ uz Austrumu flangu nosūta papildu tehniku – gan kuģus patrulēšanai jūrā, gan iznīcinātājus, lai papildus stiprinātu NATO Gaisa patrulēšanas operāciju, kas tiek īstenota no gaisa spēku bāzēm Šauļos, Lietuvā un Emari, Igaunijā.
Jau ziņots, ka ASV viceprezidente Kamala Harisa, jau Minhenē tiekoties ar Baltijas valstu līderiem, apstiprināja, ka Vašingtona ir stingri apņēmusies aizstāvēt savus NATO sabiedrotos, sūtot tiem papildu militāro atbalstu.
