Reaģējot uz Krievijas lēmumu - atzīt Kremļa atbalstīto bandu kontrolētās “tautas republikas” Krievijas bruņoto spēku okupētajā Austrumukrainā, ASV Baltijas valstīs izvietos karavīrus un tehniku, tā otrdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.
ASV prezidents savā runā kritizēja neseno V. Putina uzrunu Krievijas sabiedrībai, kurā Kremļa saimnieks visiem spēkiem centās devalvēt un noniecināt gan Ukrainas valstiskuma, gan ukraiņu kā nācijas ideju.
ASV prezidents gan neatklāja sīkāk, cik lielu karavīru skaitu un kāda veida tehniku plānots izvietot katrā no Baltijas valstīm, kā arī laiku, kad ASV kontingents varētu ierasties.
Reaģējot uz ASV lēmumu, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks jau paudis gandarījumu par Dž. Baidena lēmumu.
Pēc sarunas ar ASV aizsardzības sekretāru (ministru) Loidu Ostinu 18.2 un pēc Krievijas agresīvās rīcības pēdējās dienās, mūsu sabiedrotie ASV nosūta,pēc mūsu lūguma, papildus karavīru un tehnikas kontingentu uz Latviju.— Artis Pabriks (@Pabriks) February 22, 2022
Aizsardzības ministrs atzina, ka ASV klātbūtne stiprinās Latvijas aizsardzību un ļaus justies drošāk mūsu valsts iedzīvotajiem, īpaši saistībā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka līdz ar ASV karavīru izvietošanu arī Latvijai jāturpina stiprināt pašai savu Nacionālo bruņoto spēku spējas.
Viņš norādīja, ka ASV spēku klātbūtne kopā ar pašas Latvijas ieguldījumu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju stiprināšanā un visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas attīstība ir izšķiroša Krievijas atturēšanai no tālākām agresīvām darbībām, lai nepieļautu mūsu valsts vēstures traģisko lappušu atkārtošanos.
Jau ziņots, ka 19. februārī, Viļņā, Lietuvā ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins (Lloyd Austin III) Baltijas valstu aizsardzības ministriem apliecināja ASV apņemšanos aizstāvēt Latviju, Igauniju, Lietuvu un visus NATO sabiedrotos. Viņš norādīja, ka ASV nopietni uztver savas saistības attiecībā uz NATO 5. pantu. L. Ostins apliecināja, ka ASV saistības pret NATO un kolektīvo aizsardzību ir dzelžaina.
ASV bija pirmā valsts, kas pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas 2014. gada pavasarī un agresijas Ukrainas austrumos uz Latvija nosūtīja savus karavīrus un sāka mācību operāciju „Atlantic Resolve”. Operācijas mērķis bija apliecināt ASV nepārtraukto ieguldījumu NATO dalībvalstu kolektīvajā drošībā, veicinot mieru un stabilitāti Baltijas valstīs un Polijā.
"Sargs.lv" jau ziņoja, ka Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins atzinis par “neatkarīgām” Kremļa režīma kontrolētās teritorijas okupētajā Austrumukrainā, Ukrainas administratīvajās robežās, kas iekļauj Kijevas kontrolētās teritorijas Doņeckas un Luhanskas apgabalos.
Vienlaikus Krievijas Federācijas padome otrdien deva piekrišanu Krievijas prezidentam izmantot bruņotos spēkus ārpus valsts robežām, kas faktiski atraisa rokas iebrukumam plašāk Ukrainā.
Rietumvalstis pret Krieviju sākušas ieviest ekonomiskās sankcijas.
Tikmēr Krievija pie Ukrainas robežām, okupētajās teritorijās un Baltkrievijā ir koncentrējusi teju 200 tūkstošus karavīru lielu karavīru kontingentu, kas, visticamāk, tur izvietots iespējamam plašam iebrukumam Ukrainā.
