Krievijas ekonomisko kuģi ir grūti nogremdēt. Saruna ar ekonomisti Dr. Rebeku Hārdingu

Krievijas ekonomiskā situācija pēc vairāk nekā gada karā

Pēc vairāk nekā gada karā Krievijas ekonomikai ir nācies adaptēties un virzīties uz citiem pasaules tirgiem, lai apietu Rietumu ieviestās sankcijas.

Viņa skaidro, ka ir vairāki iemesli sankciju mazajai ietekmei, piebilstot, ka sankcijas nekad nebija radītas “kā maģisks īstermiņa līdzeklis, lai apstādinātu karu.”

Protams, cerības bija augstas, kad Rietumi vienoti un ātri ieviesa sankcijas pret Krieviju, taču to R.Hārdinga skaidro ar Krievijas ekonomistu spēju modelēt sankciju veidu un apjomu pret Krieviju un iespējamiem veidiem, kā Krievija tās spētu apiet.

Viņa norāda, ka cietēji pašlaik ir Krievijas iedzīvotāji, jo visa lielākā daļa Krievijas naudas tiek novirzīta armijai, par to liecina arī dati, ka šī gada laikā militārie tēriņi ir saglabājušies ļoti augsti.

Taču doktore atgādina, ka sankcijām ir sava ietekme gan uz Krievijas enerģijas tirdzniecību, gan uz enerģijas cenām, gan Krievijas preču tirdzniecību un cenām.

Sankciju ietekmē arī starptautiskās bankas ir aizgājušas no Krievijas, tomēr tās ir pārvietojušās uz ofšoriem, kā Dubaiju, Honkongu, lai apietu sankcijas un turpinātu strādāt ar Krieviju. R.Hārdinga portālam “Sargs.lv” stāsta, ka Krievija izdomā ļoti daudz dažādus veidus, kā neņemt vērā Rietumu ierobežojumus. Tā piemēram, tiek izmantoti vairāki iepriekš Irānas lietotie kuģi, kuros Krievijas pārvadā savu naftu, sajauktu ar citu valstu naftu, kas tiek pārdota Eiropā un nauda par Krievijas naftu tāpat atgriežas Krievijā.

Ekonomiste atzīst, ka “galvenais sankciju mērķis nebija tikai samazināt finanses Krievijas armijai un sagraut Krievijas ekonomiku, tas galvenokārt bija, lai izolētu Krieviju no starptautiskās ekonomiskās sistēmas, taču tas ir ilgtermiņa pasākums. Īstermiņā bija centieni samazināt skaidras naudas pieejamību Krievijas armijai, taču tas diemžēl nav noticis.”

Pašreizējā situācija Krievijas ekonomikā

Doktore R.Hardinga norāda, ka Krievijas ekonomika vēl joprojām balstās uz naftas ieņēmumiem, taču lielākās pārmaiņas federācijas ekonomikā sākās 2014.gadā. Tā no lielākā naftas eksportētāja sāka kļūt par kviešu, graudu un labības eksportētāju, pārņemot Ukrainas tirgu un kļūstot par vienu no lielākajiem graudu eksportētājiem Āfrikā. Savu naftas eksportu Krievija ir pārvirzījusi uz Indiju, Turciju, Ķīnu, galvenokārt uz Austrumiem un Dienvidiem, lai nostiprinātu savas attiecības ar Ķīnu un palielinātu savu ietekmi Āfrikā.

Ar nožēlu R.Hārdinga saka, ka “to varēja paredzēt jau kopš 2014. gada, ja vien Rietumi tam būtu pievērsuši uzmanību un zinājuši, kur skatīties.”

Kā interesantu atgadījumu viņa min Baltkrievijas kļūšanu par vienu no Krievijas lielākajiem zivju eksportētājiem 2014.gadā, valsts kurai nav pieejas jūrai, vai lieliem ezeriem. Ekonomiste skaidro, ka Lielbritānijas zivis tika eksportētas uz Norvēģijai piederošajām Fēru salām, no turienes tās nonāca Baltkrievijā, kurai vēl nebija Rietumu uzliktas sankcijas. Savukārt, Baltkrievija tās eksportēja uz Krieviju, tādējādi apejot uzliktās sankcijas.

Rietumu ieviestās sankcijas ir cīņa pret vējdzirnavām

“Jā, tā var teikt, taču ekonomika ir kļuvusi par vienīgo līdzekli, ko mēs varam izmantot pret Krieviju, šīs valsts kodoldraudu dēļ. Praktiski ekonomika ir kļuvusi par Rietumu vienīgo karadarbības līdzekli,” portālam “Sargs.lv” norāda ekonomiste.

Viņa uzsver, ka Rietumi necīnās tikai ar sankcijām. Doktore skaidro, ka ģeopolitika ir konkurence starp valstīm par zemi un resursiem, ģeoekonomika ir stratēģiskā konkurence par ekonomisko spēku un pašlaik Rietumi cīnās pret ģeopolitisku konfliktu ar ģeoekonomikas līdzekļiem.

“Pat ja mēs samazinātu savas militārās spējas un Krievija fundamentāli mainītos, mēs tik un tā nonāktu pie secinājuma, ka Ķīnai un Krievijai vēl joprojām ir spēcīgas ekonomiskās attiecības, kuru ietvarā pasaule tiktu tehnoloģiski izslēgta,” norāda R.Hārdinga.  

Viņa skaidro šo apgalvojumu ar to, ka pašlaik Rietumi izmanto eksporta kontroli pret Krieviju, ierobežojot Krievijas pieeju Rietumu tehnoloģijām. Šāda līdzīga taktika tiek izmantot pret Ķīnu, piemēram neļaujot amerikāņu tehnoloģijas izmantot Ķīnas dronos, taču Ķīna attīsta savas tehnoloģijas un savus dronus pārdod gan Krievijai, gan Ukrainai.

Vai Krievija spēs atgūties un kļūt tik pat spēcīga kā pirms kara uzsākšanas?

“Es domāju Krievijas militārais spēks ir atkarīgs no tā kur Vladimirs Putins un viņa administrācija virzīs savus resursus, “ norāda ekonomiste, taču līdz šim brīdim Krievija ir iztērējusi savus resursus vairāk nekā gaidīts.

Pašlaik ne viena valsts nav pasludinājusi karu, taču tiek izmantota kara laika retorika, lai paaugstinātu likmes, atzīst R.Hārdinga. Viņasprāt, neskaidra drošības situācija Eiropā saglabāsies vēl ilgu laiku un NATO nāksies tai pielāgoties, kā arī aizvien svarīgāki kļūs ģeoekonomiskie aspekti.

Doktore norāda, ka problēma ar Krieviju vienmēr pastāvēs. Tā vienmēr būs aizvainota, ne tikai par militārajiem zaudējumiem, bet arī ekonomiskajām grūtībām, jo vienmēr sevi uzskatīs par cietēju Rietumu rīcības dēļ un lielākais risks ir tāds, ka šāda situācija var saglabāties un palikt pastāvīgi.

“Neviena ekonomiskā krīze nesalauztu Krievijas iedzīvotājus, tā ir Krievijas propagandas uzvara,” viņa uzsver, piebilstot: “Rietumi nevar veicināt sabiedrības protestus un režīma maiņu Krievijā, vienīgais, ko Rietumi var darīt ir atturēt Krieviju.”

Ja NATO pasludinātu karu pret Krieviju tas ierautu pasauli kodolkonfliktā, taču ne viena no pusēm nav tajā ieinteresēta. Vienīgais Rietumu atturēšanas līdzeklis ir ekonomika, uzskata ekonomiste Rebeka Hārdinga.