Lai arī visas trīs Baltijas valstis pēdējos gadsimtos ir piedzīvojušas daudzas svešas varas, ieskaitot vāciešu, zviedru un krievu padomju laikus, un tiek izteiktas bažas, ka tās varētu būt nākamās Krievijas sarakstā aiz Ukrainas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības pārstāvji ir vienisprātis – Baltija šobrīd ir tādā drošībā, kādā tā nav bijusi nekad agrāk. Šī pārliecība lielā mērā skaidrojama ar ASV un NATO atbalstu, kuri kopīgi steidzas pastiprināt savu klātbūtni alianses Austrumu flangā, tostarp Baltijas valstīs un Polijā. Kā norāda Latvijas premjers Krišjānis Kariņš, Latvijai šodien ir daudz ļoti spēcīgu sabiedroto, tā ir neatkarīga valsts ar savu armiju, brīvu, atvērtu un plaukstošu tirdzniecības un investīciju vidi.
Rietumu un Krievijas attiecības daudzi eksperti šobrīd dēvē pat otro Auksto karu, bet Baltijas valstis – par šīs paaudzes Rietumberlīni. Tās ir daļa no NATO alianses, kas pašas sevi aizstāvēt nespētu, bet par kurām NATO uzsver Maskavai, ka jebkura uzbrukuma gadījumā sekos smaga atriebība.
To, ka NATO aizstāvēs katru alianses teritorijas centimetru, atkārtoti uzsvēra gan ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš šonedēļ viesojās Latvijā un abās pārējās Baltijas valstīs, gan arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš kopā ar Kanādas un Spānijas premjeriem apmeklēja Ādažu bāzi.
Kā norāda “Financial Times”, visas Baltijas valstu augstākās amatpersonas intervijās uzsvērušas vienu un to pašu – Baltijai nepastāv tūlītēji militāri draudi, taču valstis ir gatavas dažādiem Krievijas hibrīduzbukumiem, ar kuriem pēdējo gadu laikā saskaras itin bieži.
Tajā pašā laikā Baltijas valstu vadītāji uzsver – ir sfēras, ko NATO varētu palīdzēt stiprināt, un tās ir – gaisa un krasta aizsardzība. Jo ir skaidrs, ka Baltija uz frontes līnijas pret Krievijas revanšismu stāv pati pirmā.
Uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem
Pēc piespiedu pievienošanas Padomju Savienībai pēc otrā pasaules kara Igaunija, Latvija un Lietuva savu neatkarību atguva tikai 1990. -91. gadā, nekavējoties izvirzot mērķi pievienoties gan NATO, gan ES, ko tās kā vienīgās bijušās padomju valstis arī izdarīja 2004. gadā. Tāpēc visu trīs Baltijas valstu augstākās amatpersonas uzsver, ka Baltija nav Ukraina, jo uz Baltijas Igauniju, Latviju un Lietuvu attiecas NATO 5. panta kolektīvā aizstāvības apņemšanās, kurā teikts, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visiem.
Tiesa gan, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā nedēļā Ukrainas likteni sasaistīja ar Baltijas valstīm, medijiem norādot - “ja mēs vairs nebūsim, pasarg, Dievs, nākamā būs Latvija, Lietuva, Igaunija”.
Jau ziņots, ka pēc 2014. gada Krievijas iebrukuma Krimā un Austrumukrainā NATO 2016. gada samitā Varšavā vienojās par NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu izveidi Baltijas valstīs un Polijā, kas tika izvietotas 2017. gadā ar vairāk nekā 1000 karavīriem katrā valstī. Tas ir ļoti svarīgi, jo tagad NATO sabiedrotie nevar izlikties, ka nekas nenotiek.
Turklāt visas NATO valstis, kuras vada šīs kaujas grupas – Kanāda Latvijā, Lielbritānija Igaunijā, Vācija Lietuvā un ASV Polijā – pēdējo nedēļu laikā ir nosūtījušas uz šīm valstīm papildu karaspēku. Jau ziņots, ka papildus karavīrus uz Latviju sūtīs gan Kanāda, gan Spānija, un nesen Latvijā ieradās arī vairāki simti ASV karavīru.
ASV valsts sekretārs A. Blinkens solīja, ka papildspēki ar vismaz 400 karavīriem tiks nosūtīti arī uz Lietuvu. Pašlaik Lietuvas Pabrades poligonā jau izvietoti aptuveni 500 amerikāņu karavīri, bet Šauļu aviobāzē atrodas četri iznīcinātāji “F-35”.
Tomēr Krievijai joprojām ir līdz pat 10 reižu lielāks militārais spēks, un, kā norāda Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, tas ir satraucoši arī tāpēc, ka Krievija savus spēkus savelk arī Baltkrievijā.
“Baltijā mēs dzīvojam asimetriskā situācijā, jo Krievijas un Baltkrievijas lielvaras ir daudz lielākas par mums. Ja viņi gribētu kaut kādu militāru iejaukšanos un viņiem “nebūtu sasietas rokas Ukrainā”, viņi mūs varētu pārspēt", saka Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Baltija būtībā ir kā pussala, ko ar pārējo Eiropa savieno vien šaura, aptuveni 65 kilometru plata sauszemes robeža starp Lietuvu un Poliju, pazīstama kā Suvalku koridors, kas robežojas ar Kaļiņingradas apgabalu rietumos un ar Baltkrieviju uz austrumiem. Tieši šis Suvalku koridors tiek uzskatīts par vienu no NATO vājākajām vietām.
Tāpēc jūtamāku NATO un īpaši ASV spēku klātbūtni Baltijas valstu līderi uzskata par vitāli svarīgu. Jau ziņots, ka ASV kopā ar karavīriem uz Latviju nosūtījuši arī 20 “Apache” helikopterus, par kuriem tiekot pat jokots, ka tie aprīkoti ar lielāku uguns jaudu, nekā visām Baltijas valstu armijām kopā. Taču Baltija vēlētos, lai ASV un NATO karaspēks šeit tiktu izvietots pastāvīgi.
Latvija ir rūpīgi analizējusi Krievijas sākto karu Ukrainā un izdarījusi secinājumus par to, kas nepieciešams no NATO sabiedrotajiem. Vairāki Baltijas valstu ministri norāda uz nepieciešamību uzlabot gaisa aizsardzību, kas jau sen ir vājais posms reģionā, lai arī NATO Baltijas gaisa patrulēšanas operācijā Baltijas debesīs dežūrē NATO valstu iznīcinātāji.
Latvijas ārlietu ministrs E. Rinkēvičs piebilst – saprotot, ka priekšā ir grūti laiki, tiek palielināts aizsardzības budžets. “Mums jāstrādā kopā ar saviem sabiedrotajiem, lai nodrošinātu viņu klātbūtni šeit ilgtermiņā, ja ne pastāvīgi,” viņš pauž.
Tāpat jāseko līdzi Krievijas iespējamiem hibrīduzbrukumiem Baltijai, un šobrīd NATO mērogā notiekot debates par to, vai arī plašs kiberuzbrukums var būt par pamatu 5. panta iedarbināšanai. Vēl pastāv apdraudējums, ka Krievija Baltijā var iesūtīt separātistus, kas veic ierobežota mēroga invāziju, uz ko NATO varētu nebūt tūlītējas atbildes. Citi iespējamie scenāriji varētu būt, piemēram, enerģijas vai migrācijas izmantošana par ieroci vai psiholoģiska un informatīva karadarbība, norāda amatpersonas.
Krievija mūs pamodināja
Baltijas valstis ir šokētas par to, kas notiek Ukrainā, un cenšas pēc iespējas vairāk palīdzēt Kijivai, sūtot gan militāru, gan nemilitāru palīdzību.
Jāuzsver, ka visas trīs Baltijas valstis, kā arī Polija par Krieviju un tās apdraudējumu ir skaļi brīdinājušas Eiropu jau vismaz kopš vismaz Krievijas kara Gruzijā 2008. gadā, ja ne pat agrāk.
Igaunijas un Latvijas premjeri uzsver, ka daudzu Rietumu valstu iepriekšēji līderi bijuši naivi, domājot, ka Putins ir tāds politiķis, kā viņi, un piedāvājot viņam kompromisus. Taču šobrīd redzama Rietumu vienotība un atsaucība, palīdzot Ukrainai un nosodot Krievijas sākto karu.
Artis Pabriks saka, ka “beidzot Krievija mūs pamodināja”. Viņš piebilst – lai arī Latvija jūtas “samērā droši”, ir pārliecība, ka NATO un ES nevar atļauties atstāt Kijivu vienu likteņa varā.
Vēl viena Latvijas, Igaunijas un Lietuvas potenciālā ievainojamība ir valstī dzīvojošo daudzo krievvalodīgo skaits un viņu uzticība Krievijas propaganda. Aptuveni 37% Latvijas iedzīvotāju krievu valoda ir dzimtā valodā, lai gan daži no viņiem ir ukraiņi vai baltkrievi. Igaunijā tā ir aptuveni ceturtā daļa.
“Mēs iepriekš neuzskatījām, ka etniskie krievi varētu būt bīstami mūsu drošībai vai demokrātijai. Putina agresija atvēra acis ne tikai rietumeiropiešiem, bet arī daudziem vietējiem krieviem", norāda Pabriks. Arī viņi saprot, ka, līdzīgi kā Ukrainā, karā lodes nešķiro pēc tautības, valodas un politiskajiem uzskatiem.
Lai arī Latvijas finašu sistēmai iepriekš bijušas nopietnas problēmas ar lielo Krievijas naudas, tai skatā nelegālās, apjomu, pēc ASV un citu starptautisko iestāžu spiediena veikta veiksmīga banku “tīrīšana”, par ko Latvija izpelnījusies atzinību kā paraugs, kas ātri tikusi galā ar naudas atmazgātāju izskaušanu. Nerezidentu noguldījumi, galvenokārt no Krievijas, pēdējos piecos gados ir strauji samazinājušies.
Tāpat izskanējuši arī jautājumi par Krievijas oligarhu ietekmi Latvijā, kuri iegādājusīes nekustamos īpašumus, galvenokārt Jūrmalā. Latvijas prezidentam E. Levitam gan ir savs vērtējums: “Krievijas oligarhu investīcijas Latvijā ir zemesrieksti salīdzinājumā ar to klātbūtni Londonā. Latvija ir daudz mazāk uzņēmīga nekā daudzas rietumu valstis pret “toksiskām investīcijām un oligarhu politisko ietekmi”.
Tikmēr Latvijas premjerministrs K. Kariņš atzīst, ka Eiropai ir jābūt vienotai cīņā pret autokrātisko Krieviju. “Ja mēs neapturēsim Putinu Ukrainā, Putins neapstāsies. Un jebkura rietumu demokrātija varētu būt nākamā. Šis ir karš pret demokrātiju. Tas ir imperiālistiskās ekspansijas karš, kurā Putins atklāti apgalvo, ka viņš nerespektē Ukrainas pašnoteikšanās tiesības. Tas ir anahroniski, bet patiesi,” viņš saka.
