Kanāda Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu stiprinās ar papildu 130, Spānija - ar 157 karavīriem

Foto: No kreisās: Spānijas premjers, Kanādas aizsardzības ministre un premjers, Latvijas premjers un NATO ģenerālsekretārs. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā, kurā pienākumus pilda 10 NATO sabiedroto valstu karavīri, tiks stiprināta ar papildu 130 Kanādas karavīriem, bet otram lielākajam pārstāvētajam kontingentam – Spānijas – pievienosies vēl vairāk nekā 150 karavīru. Tā 8. martā vizītes laikā Ādažu bāzē paziņoja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo (Justin Trudeau) un Spānijas premjers Pedro Sančess (Pedro Sánchez). Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš arī viesojās Latvijā, uzsvēra - NATO ir aizsardzības alianse, tā nevēlas karu ar Krieviju. “Mūsu lielākā atbildība ir gādāt par visu dalībvalstu iedzīvotāju drošību, un NATO klātbūtne Latvijā sūta nepārprotamu signālu par alianses vienotību un apņemšanos pildīt 5. pantu,” viņš norāda.

Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 8. martā organizēja divpusējas tikšanās gan ar Dž. Trudo, gan P. Sančesu, gan J. Stoltenbergu. To laikā tika pārrunāta aktuālā drošības situācija Eiropā saistībā ar Putina režīma iebrukumu Ukrainā, kā arī NATO Austrumu flanga papildu stiprināšana.

Kā preses konferencē Ādažu bāzē atzina K. Kariņš, Putina karš Ukrainā ir saliedējis NATO partnerus un tam piekrīt arī Kanādas premjerministrs Dž. Trudo, norādot – “Putins kļūdījās domājot, ka Ukraina ir vāja, bet NATO sadalījusies.”

“Pašlaik daudz tiek runāt, ka NATO ir jāstiprina Austrumu flangs. Šodien mēs redzam, ka šis darbs jau notiek. Kanāda ir pieņēmusi lēmumu stiprināt Latvijā esošo NATO kaujas grupu ar papildus karavīriem un tehniku, arī Spānija ir pieņēmusi līdzīgu lēmumu,” saka K. Kariņš, piebilstot, ka tagad Latvijā paralēli 10 citām NATO kaujas grupā esošajām sabiedroto valstīm, atrodas arī ASV kontingents, kas Latvijā ieradās februāra beigās.

Spānijas premjers Pedro Sančess informēja, ka Spānija uz Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu nosūtīs vēl papildu 175 karavīrus, kamēr Kanāda, kas ir kaujas grupas vadošā valsts – papildu vēl 130 karavīru, kuri Latvijā ieradīsies jau tuvāko nedēļu laikā.

Tāpat Latvijas premjers K. Kariņš norāda – lai arī Latvija ir salīdzinoši maza valsts, tā ir daļa no pasaules lielākās un spēcīgākās militārās alianses, kurā visi sabiedrotie, stāvot plecu pie pleca, kopā ir nepārvarami.

Latvijas Ministru prezidents

Krišjānis Kariņš

“Latvija nav tikai drošības patērētāja, tā reāli iegulda un turpinās ieguldīt savas valsts aizsardzībā. Jau pašlaik valdība pieņēmusi lēmumu aizsardzības nozarei atvēlēt 2,5% no IKP. Tas palīdzēs uzlabot gan savas kaujas spējas, gan arī Latvijas spēju uzņemt un sadarboties ar aizvien lielāku skaitu NATO sabiedroto.”

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs apliecina – tas, ka šodien Latvijā vienlaicīgi viesojas gan Kanādas premjers un aizsardzības ministre, gan Spānijas premjers un NATO vadība, ir visspilgtākais solidaritātes apliecinājums – NATO ir vienota, it īpaši tagad, kad notiek Krievijas brutālais uzbrukums mierīgai Eiropas valstij – Ukrainai. Arī viņš atzina, ka Krievija iepriekš nav pienācīgi novērtējusi, cik NATO spēj būt vienota un stipra.

Reaģējot uz pēdējo nedēļu notikumiem, NATO ir iedarbinājusi arī vairākus līdz šim nebijušus atturēšanas pasākumus, pastiprinot kolektīvo aizsardzību ar papildu karavīru izvietojumu Eiropā un Baltijas reģionā, tāpat arī nodrošinot papildu iznīcinātājus gaisa patrulēšanai un kuģus – pastiprinātām patruļām jūrā.

NATO ģenerālsekretārs

Jenss Stoltenbergs

“NATO ir aizsardzības alianse, tā nevēlas karu ar Krieviju. Mūsu lielākā atbildība ir gādāt par visu dalībvalstu iedzīvotāju drošību. Darīsim visu iespējamo, lai izvairītos no militārā konflikta NATO teritorijā. Mūsu klātbūtne Latvijā sūta nepārprotamu signālu par NATO vienotību. Apņemšanās pildīt NATO 5. pantu ir absolūta.”

Uz žurnālista jautājumu, kāda būtu NATO rīcība, ja Krievija izšķirtos par militāru uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm, viņš apstiprina – NATO atturēšana ir bijusi veiksmīga vairāk nekā 70 gadu, un tagad Putinam tiek sūtīts vēl stiprāks signāls, ka uzbrukums kādai no dalībvalstīm izsaisīs visas alianses atbildes reakciju.

“Mēs te esam, lai sargātu katru NATO dalībvalstu zemes centimetru, lai skaitā arī Latvijas. NATO atturēšana nekādā gadījumā netiek īstenota, lai izprovocētu karu, tieši pretēji – lai to novērstu un saglabātu mieru. Putina īstenotais karš Krievijā ir licis mums pastiprināt šo atturēšanu gan Latvijā, gan NATO Austrumu flangā kopumā,” pauž Stoltenbergs.

Tikmēr Kanādas premjerministrs Dž. Trudo norāda, ka pēdējā laikā Kanāda NATO operācijās centrālajā un Austrumeiropā izvietojusi papildu 450 karavīru, no tiem papildu130 karavīru tiks nosūtīti uz NATO kaujas grupu Latvijā, papildinot jau esošās Kanādas armijas karavīru rindas.

Līdzšinējā vienošanās paredzēja, ka Kanāda NATO kaujas grupas Latvijā vadošās valsts lomu uzņemas pildīt līdz 2023. gadam, taču jau tagad Dž. Trudo apstiprināja – šo pienākumu izpilde tiks pagarināta.

Arī Spānijas premjerministrs Pedro Sančess (Pedro Sánchez) atzina, ka šobrīd NATO transatlantiskā saite ir ciešāka kā jebkad agrāk. "Mums ir svarīgi būt vienotiem. Kā jau NATO ģenerālsekretārs teica – esam atturēšanas un aizsardzības alianse. Pašlaik sankcijas ir labākais veids, kā mudināt Putinu izbeigt karu, un Spānija turpinās atbalstīt Ukrainu, kā vien iespējams," viņš uzsvēra.

NATO paplašinātās klātbūtnes daudznacionālā kaujas grupa Ādažu bāzē uzturas jau kopš 2017. gada. Līdzīgas NATO kaujas grupas izvietotas arī Lietuvā, Igaunijā un Polijā. Par to izveidi NATO dalībvalstis lēma 2016. gada samitā Varšavā kā alianses atturēšanas atbildi uz Krievijas iebrukumu Austrumukrainā un Krimas okupāciju 2014. gadā. Kaujas grupa Latvijā apvieno vairāk nekā 1500 karavīru no desmit sabiedroto valstīm - Kanādas, Albānijas, Čehijas, Islandes, Itālijas, Melnkalnes, Polijas, Slovēnijas, Spānijas un Slovākijas. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka nesen uz pastāvīgu rotāciju Latvijā ieradās arī 300 ASV karavīri.

Kanāda Latvijā izvietoto NATO kaujas grupu stiprinās ar papildu 130, Spānija - ar 157 karavīriem

Dalīties ar šīs lapas saturu!