Kudors: Provokācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas būtu izdevīga gan Lukašenko, gan Putinam

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Kudors
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Militāras provokācijas iespējamība uz Latvijas un Baltkrievijas robežas migrantu krīzes aizsegā nav izslēdzama. Ja tāda tiktu izprovocēta, tā Baltkrievijas pašpasludinātajam prezidentam Aleksandram Lukašenko ļautu oficiāli iedarbināt Krievijas vadītās Kolektīvās drošības līguma organizācijas līgumu, pieprasot Krievijai karaspēka atstāšanu Baltkrievijas teritorijā arī pēc septembrī paredzētajām Krievijas un Baltkrievijas militārajam mācībām “Zapad 2021”. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst politologs un bloga “Latvijasdrosiba.lv” veidotājs Andis Kudors.

Viņš atzina, ka šobrīd Baltkrievija soli pa solim eskalē situāciju, sākotnēji organizējot migrantu plūsmu, bet pēcāk pie robežas koncentrējot militarizētās vienības. Pēc A. Kudora vērtējuma, šāda rīcība Latvijai ir trauksmes zvans, kas liecina, ka Baltkrievija pierobežā var īstenot provokāciju.

Eksperts norāda – Baltkrievijas de facto totalitārā līdera A. Lukašenko retorika mainījās par labu Maskavai pēc falsificētajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kad valstī sākās plaši sabiedrības protesti, iezīmējot viņa politisko problēmu sākumu.

“Lukašenko toreiz gan sarunās ar [Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru] Putinu, gan publiskajā telpā minēja, ka tagad būtu laiks Krievijai palīdzēt, taču uz šo aicinājumu Krievijas līderis parasti neatsaucās, jo skaidrs, ka Kolektīvās drošības organizācijas līgums neparedz militāru palīdzību režīmam, ja to skāruši iekšpolitiski protesti,” viņš skaidroja.

Politologs novērojis, ka V. Putins savā retorikā nopietnos jautājumos parasti mēdz būt uzmanīgs. Šādos gadījumos Krievijas līderis nerunā pārāk daudz, tāpēc nav brīnums, ka A. Lukašenko izteiktais aicinājums toreiz tā arī netika atbalstīts.

Lai V. Putina un A. Lukašenko režīmiem būtu iespējams attaisnot Krievijas militārās klātbūtnes paturēšanu Baltkrievijā, kura, visticamāk, būs uz palikšanu, Baltkrievijai kā Kolektīvās drošības līguma organizācijas dalībvalstij jāsaskaras ar ārējam apdraudējumiem.

Image
Robežsardze
Latvijas-Baltkrievijas robeža. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Latvijas-Baltkrievijas robeža. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
“Pēdējā laikā ar nelegālo migrantu plūsmas palīdzību kaut kas tamlīdzīgs nu ir uzbūvēts. Turklāt fakts, ka Baltijas valstis robežu tuvumā vairs nav tikai robežsargi, bet arī militārie spēki, ir zināms trauksmes zvans, ka viņi [Baltkrievijas puse] šādu provokāciju varētu īstenot,” pauž A. Kudors, piebilstot – tikmēr Latvijas pusei ir jābūt principiālai un savas robežas jāsargā bez jebkādām diskusijām.

A. Kudors arī uzsver – aiz ārēji A. Lukašenko režīma radītās migrācijas krīzes un situācijas eskalācijas pie Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām stāv Krievija. Kremļa lielākā vēlme ir vēl vairāk kontrolēt Baltkrieviju. Piemēram, kad A. Lukašenko runā par integrāciju “Krievijas un Baltkrievijas savienotajā valstī”, aicinot Krieviju pārdot Minskai dabasgāzi par Krievijas iekšējām cenām, kuras ir ievērojami zemākas par cenām tirgū, Maskavai ir iemesls pamatot, ka šādā gadījumā Baltkrievijas integrācijai jābūt vēl ciešākai.

“Baltkrievijai Krievija nepieciešama gan stratēģiski militārā, gan ideoloģiskā nozīmē. Nesen publiskotā V. Putina nostāja liecina, ka Kremļa uzmanība ārpolitikā turpmāk vairāk būs vērsta tieši Ukrainas un Baltkrievijas virzienā, lai panāktu šo valstu ciešāku integrāciju,” norāda eksperts.

Politologa ieskatā Lukašenko šobrīd īsti nemaz neesot citas izvēles, kā vien ciešāk sadarboties ar Kremli. Ja pirms Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām 2020. gadā viņš savā politiskajā retorikā bija iekļāvis sadarbības stiprināšanu ar Eiropas Savienību, tad pēc vēlēšanām un tām sekojošo protestu apspiešanas, viņa retorika strauji mainījās.

“Tagad šo manevra iespēju Lukašenko ir vēl mazāk, viņam jādomā par savu personīgo drošību un politisko pēctecību Baltkrievijas elitē, tāpēc viņš ir pilnīgi atkarīgs no Maskavas. Arī Kremlis Baltkrievijā ir gatavs ieguldīt kaut ko vairāk pie nosacījuma, ja Baltkrievija atrodas pilnīgā viņu kontrolē,” viņš saka, piebilstot, ka Baltkrievijas ekonomika bez Krievijas subsīdijām nav spējīga pastāvēt, tāpēc šī atkarība ir acīmredzama.

Ja Baltkrievija tiešām gribētu būt neatkarīga no Krievijas, tad tai būtu jābūt demokrātiskai. Tikai tādā gadījumā valsts attīstībai būtu pieejami dažādi Rietumu finanšu instrumenti. Taču šāds scenārijs kļūst aizvien neiespējamāks, jo Maskava noteikti labprātīgi nelaidīs prom nevienu no bijušajam padomju republikām. Līdz ar to A. Kudors secina, ka “Baltkrieviju un Ukrainu šajā ziņā negaida vieglas dienas”.

Image
Robežsardze
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Savukārt, atbildot uz jautājumu, vai šobrīd uz robežas notiekošais nav kārtējā NATO solidaritātes testēšana, un cik reāli ir draudi, ka Baltkrievijas militārpersonas riskēs pielieto ieročus, Kudors norāda – no Krievijas un Baltkrievijas, visticamāk, nav sagaidāma liela karadarbība maza incidenta dēļ.

“Ir skaidrs, ka tam sekotu NATO reakcija un tāpat skaidrs, ka spēku samēru ziņā konvencionāla kara gadījumā NATO bez variantiem uzvarētu. To apzinās gan Maskavā, gan Minskā. Taču es pieļauju, ka ir iespējams neliels incidents, no kura Krievijas un Baltkrievijas propagandisti uzpūtīs milzīgu ažiotāžu, lai pamatotu nepieciešamību palielināt militāro klātbūtni Baltkrievijā,” viņš saka, uzsverot, ka šāds scenārijs ir tikai potenciāla iespējamība.

Tajā pašā laikā politologs atzīst, ka arī Maskavai šis nav viegls laiks, jo – “ar varu mīļš nekļūsi”, un “pārmaiņu un brīvības vēji, kas Minskas ielās pūta”, nekur jau nav pazuduši, pat neraugoties uz to, ka cilvēki no režīma puses ir apspiesti.

Ja Putins vairāk atbalstīs Lukašenko un ja izdarīs kādas pārāk globālas kustības arī militārā ziņā, viņš var pazaudēt to pozitīvo attieksmi, kas Baltkrievijas sabiedrībā pret Krieviju vēl ir palikusi. Tāpēc jebkādas izvērstās akcijas nevar būt orientētas pret pašiem baltkrieviem, saka A. Kudors.  

Image
Robežsardze
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka pēdējo nedēļu laikā uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju manīti ne vien Baltkrievijas robežsargi, bet arī dažādi maskās tērpti Baltkrievijas specvienību pārstāvji un regulāro bruņoto spēku militārpersonas bez atpazīšanās zīmēm. Līdztekus Baltkrievijas robežsardzes standarta bruņojumam – Kalašņikova sistēmas triecienšautenēm, šo militāro formējumu bruņojumā ir Kalašņikova sistēmas rokas ložmetēji RPK un Dragunova sistēmas snaipera šautenes SVD. Liela daļa ieroču aprīkota ar nakts redzamības un optiskajiem tēmekļiem. Kā atzīst Valsts robežsardzes un Zemessardzes amatpersonas – šādu ieroču klātesamība ir izvērtējama, jo šobrīd abu robežu tuvumā nav tādu apdraudējumu, kur tie būtu pielietojami.

Jau ziņots, ka kopš jūlija nogales A.Lukašenko režīms uz savu valsti aicina Tuvo Austrumu valstu migrantus, lai tos vēlāk ar spēku virzītu Latvijas, Lietuvas un Polijas virzienā. Šādi A. Lukašenko atriebjas par viņa režīmam piemērotajām Eiropas Savienības sankcijām, kuras bloks ieviesa pēc protestiem, kas bija vērsti pret 2020. gada Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un gaisa pirātisma gadījumu, kad Baltkrievijas režīms piespieda nosēsties Minskā aviokompānijas “Ryanair” lidmašīnu, lai no tās izsēdinātu Baltkrievijas opozicionāru Romānu Portaseviču.

Lai sniegtu atbalstu robežu kontrolē, Valsts robežsardzei devušies palīgā arī Nacionālie bruņotie spēki .

Dalies ar šo ziņu