“Sargs.lv” reportāža:Baltkrievija uz robežas ar Latviju savelk ne tikai migrantus, bet arī karaspēku

Latvijā
Sargs.lv
Image
Baltkrievijas drošībnieks pie Latvijas-Baltkrievijas robežas
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Baltkrievijas Robežsardzes amatpersonas šobrīd atklāti ignorē un nepilda 2014. gadā noslēgto līgumu par abu valstu robežas režīmu, kas paredz arī nelegālās migrācijas novēršanu. Tā vietā Baltkrievijas puse pie abu valstu robežām pulcē ne tikai migrantus, bet pievelk arī savas militarizētās vienības, riskējot eskalēt situāciju. Par to šonedēļ, viesojoties Latvijas un Baltkrievijas pierobežā, pārliecinājās portāls “Sargs.lv.”

Latvijas un Baltkrievijas robežjoslā iesprūdušas Tuvo Austrumu migrantu grupiņas, kuras pavada bruņotas Baltkrievijas militarizētās vienības, nav retums jau kopš šī gada jūlija beigām. Ja pirms tam pašpasludinātā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms šādi par piemērotajām Eiropas Savienības sankcijām atriebās tikai Lietuvai, tad pēdējā mēneša laikā šī problēma skārusi arī Latviju.

Šādu skatu nākas redzēt arī “Sargs.lv” komandai. Starp Latviju un Baltkrieviju jau vairākas dienas vienā vietā sēž migrantu bariņš. Viņu vidū arī nepilngadīgi bērni. No Baltkrievijas puses migrantus uzmana specvienību militārpersonas, kuras, pamanot “Sargs.lv” fotogrāfu, sāk mūs drudžaini filmēt un fotografēt ar saviem viedtālruņiem.

Baltkrievu militārpersonām nav atpazīšanās zīmju, pēc atšķirīgajām formām pamanām vairāku spēku veidu pārstāvjus. Līdzās formās tērptajiem pēdējo dienu laikā Baltkrievijas pusē fiksēti arī cilvēki paramilitārā apģērbā bez atpazīšanas zīmēm.

Image
Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāvji pie Latvijas-Baltkrievijas robežas
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāvji pie Latvijas - Baltkrievijas robežas/ Armīnas Janiks/Aizsardzības ministrija
Robežsardzes un Zemessardzes amatpersonas stāsta - pie Latvijas robežas atrodas Baltkrievijas regulārie bruņotie spēki, robežsargi, kā arī speciālās robežsardzes vienība “ASAN”. Tāpat parādījušās citas specvienības. Baltkrievu militārpersonas savai saziņai izmanto gan mobilos tālruņus, gan rācijas.

Baltkrievijas puse savelk ne tikai migrantus, bet arī spēkus

Gan Valsts robežsardzes amatpersonas, gan Zemessardzes pārstāvji atzīst - vienību kustība uz robežām šobrīd ir pietiekoši aktīva. Ja vēl pirms mēneša gar Latvijas un Baltkrievijas robežu gāja kāda vientuļa robežsargu patruļa, tad tagad robežjoslas tuvumā ir gan patruļas, gan stacionārie kontrolpunkti, gan slēpņi, gan pastāvīga klātbūtne.

Baltkrievijas militarizēto vienību pārstāji fiksē jebkuras Latvijas robežsargu vai zemessargu aktivitātes, izmantojot gan mobilos tālruņus, gan videokameras. Tāpat Baltkrievijas kaujinieki izmanto bruņojumu, uz kura ir uzstādītas gan nakts redzamības un tēmēšanas ierīces, gan termālās kameras.

Nesen Latvijas robežsargi un zemessargi Baltkrievijā novērojuši arī telšu pilsētiņu celtniecību. Tas nozīmē, ka jau drīzumā abu valstu robežu tiešā tuvumā varētu tikt izvietots krietni lielāks militarizēto vienību skaits.

Arī Baltkrievijas puses bruņojuma izvēle raisa arvien vairāk neatbildētu jautājumu. Pēdējo dienu laikā baltkrievu militārpersonām manītas ne tikai Kalašņikova tipa triecienšautenes, bet arī Dragunova tipa (SVD) snaipera šautenes, kā arī Kalašņikova sistēmas vieglie ložmetēji (RPK).

Kā atzīst Zemessardzē, Baltkrievijas puse šos ieročus sākusi izmantot vietās, kur šāda līmeņa spēka demonstrāciju vai pielietojumu absolūti nevajag. Pēc robežsargu un zemessargu vērtējuma, tas liecina, ka baltkrievu puse ir apjukusi un nesaprot kādu reakciju gaidīt no Latvijas robežsargiem un Zemessargiem.

Vai gaidīt nopietnākas provokācijas?

To, ka Baltkrievijā cilvēka cieņai, veselībai un pat dzīvībai nav itin nekādas vērtības, kaimiņvalsts pašpasludinātais vadonis A. Lukašenko īsā laikā pierādījis vairākkārt. Pērnā gada augustā viņš zvērīgi apspieda pret paša režīmu vērstos tautas protestus, kad vairums baltkrievu vēlētāju demokrātiskā ceļā viņam parādīja durvis. Šogad A. Lukašenko nesakautrējās pacelt gaisā bruņotu Baltkrievijas Gaisa spēku iznīcinātāju, lai piespiedu kārtā nosēdinātu Minskā aviokompānijas “Ryanair” lidmašīnu, kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu. Lai gan toreiz tas tika skaidrots ar it kā lidmašīnā esošu spridzekli, patiesībā lidmašīnas nolaupīšana bija nepieciešama, lai no tās “savāktu” opozicionāru Romānu Portaseviču kopā ar viņa dzīvesbiedri. Kad par to A. Lukašenko režīms dabūja pretim kārtējo Eiropas Savienības un ASV sankciju porciju, tas atriebās, sākot vākt migrantus no Tuvajiem Austrumiem tālākai nosūtīšanai uz Baltijas valstīm.

Kā noskaidroja “Sargs.lv”, Baltkrievijas režīmam lojālie dienesti, gan ar viltu, gan atklāti organizē šo cilvēku ievešanu Baltkrievijā, lai pēcāk tos nogādātu uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, ar spēku dzenot Latvijas teritorijā.

Image
Migranti uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Migranti uz Latvijas-Baltkrievijas robežas/ Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija

Gadījumos, kad migrantu dzīšana tiek pamanīta Latvijas pusē un vietā, kura noskatīta robežšķērsošanai tiek savilkti spēki, baltkrievu militarizēto vienību kaujinieki Latvijas teritorijā migrantus sāk stumt jau šķietami negribīgāk.

Taču pēdējo nedēļu laikā ar zemu morāli apveltītajiem baltkrievu kaujiniekiem, kuru pamatkodolu acīmredzami veido obligātā militārā dienestā iesauktie jaunieši, parādījies pastiprinājums – instruktori un virsnieki, kuri darbojas slēpti, īpaši neiznākot priekšējās rindās.

Kā atzīst Zemessardzes pārstāvji, Latvijas pusē stāvošie zemessargi un robežsargi dzirdējuši baltkrievu militārpersonu sarunu, kas noritējusi turpat - tikai 20-30 metru attālumā. Sarunas gaitā baltkrievu spēka struktūru darbinieki savā starpā sadalījuši šaušanas sektorus, vienojoties, kuru Latvijas robežsargu vai zemessargu katrs no baltkrievu karavīriem “novāks”, kurš par ko ir atbildīgs un uz kuru pusi jāskrien atkāpšanās gadījumā. Zemessargi uzsver – tas nozīmē, ka baltkrievu kaujiniekiem jau ir iedoti taktiskie plāni. Šāda mērķu iezīmēšana notiek katrā baltkrievu militarizēto vienību maiņā.

Tāpat zemessargi un robežsargi pie abu valstu robežjoslas piefiksējuši maskās tērptus kaujiniekus bez atpazīšanās zīmēm, kuri acīmredzami saprot latviešu valodu.

Izirusī vienošanās par abu valstu sadarbību robežu apsardzē

Līdz ar prezidenta A. Lukašenko lēmumu par Baltijas valstu un Polijas pārpludināšanu ar migrantiem, faktiski pārstājis darboties 2014. gadā abu valstu starpā noslēgtais līgums par robežas režīmu.

Valsts robežsardzes amatpersonas stāsta – līdz šim līgums bijis efektīvs instruments, kā abas valstis spējušas cīnīties ne tikai pret nelegālo migrāciju, bet arī kontrabandu, kā arī citiem pārrobežu organizētās noziedzības paveidiem.

Image
Foto: Latvijas un Baltkrievijas robeža/Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Latvijas un Baltkrievijas robeža/Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija

Līdz šim ar baltkrievu robežsargiem sadarbība bijusi ne tikai lietišķa, bet pat draudzīga. Kopīgiem spēkiem, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, īstenoti gan starptautiski spēju attīstības projekti, gan aizvadītas robežapsardzes dienestu speciālistu apmācības, kas saistītas ar robežincidentu izmeklēšanu un kopīgu standartu ieviešanu. Līdz ar politiski motivētu oficiālās Minskas pavēli, Baltkrievijas puse jebkādu sadarbību ne tikai pārtraukusi, bet pat sākusi pārkāpt iepriekš uzņemtās saistības.

Te kā piemēru Robežsardzē min līguma punktu, kas paredz kopīgu cīņu ar organizēto noziedzību un nelegālo imigrāciju. Latvijas puse jau trešo mēnesi uz abu valstu robežas konstatē dažāda smaguma pārkāpumus, kas apliecina, ka Baltkrievijas puse ne tikai izvairās veikt kopīgu izmeklēšanu, bet nu jau arī nereaģē uz tai iesniegto Latvijas puses informāciju par katru no konstatētajiem pārkāpumiem.

Līdz nullei noreducēti arī abu valstu robežsardzes amatpersonu kontakti. Ja līdz šā gada jūnijam abu valstu amatpersonas regulāri sazvanījās, lai sekmīgāk koordinētu dažādu incidentu izmeklēšanu, tad tagad saziņa notiekot vien ar oficiālu vēstuļu starpniecību. Tiesa arī uz tām baltkrievi nolēmuši atbildēt selektīvā kārtā.

Robežsargu un zemessargu morāle augstā līmenī

Lai atbalstītu Valsts robežsardzi, šobrīd pie abu valstu robežas koncentrēts ievērojams skaits zemessargu un profesionālā dienesta karavīru.

Ar zemessargiem tikās arī “Sargs.lv”. Kā atzīst teju visi uzrunātie, viņu morāle ir augsta. Daudziem šī nav pirmā dežūra uz abu valstu robežas. Ņemot vērā kritisko situāciju, zemessargi ir apņēmības pilni arī turpmāk veltīt savu brīvo laiku atbalsta sniegšanai robežsargiem.

Par spīti zemessargu un robežsargu pastiprinātajai klātbūtnei, A. Lukašenko režīms neapstājas, turpinot Latvijas virzienā pludināt arvien jaunus migrantus. Ņemot vērā šo cilvēku skaita pieaugumu, uz robežas notiekošais katru dienu arvien vairāk un vairāk tuvinās humānās katastrofas apstākļiem.

Image
Robežsargs uz Latvijas - Baltkrievijas robežas/ Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Robežsargs uz Latvijas - Baltkrievijas robežas/ Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Jau drīzumā tiks vērtēts, vai pierobežā koncentrētajiem Zemessardzes spēkiem nav vajadzīgs pastiprinājums. Tikmēr Valsts robežsardzes amatpersonas uzteic sadarbību – abu dienestu pārstāvji, veicot ikdienas darbu, nu jau runā vienā valodā. Tas būtiski atvieglo ne tikai dažādu problēmsituāciju atrisināšanu, bet arī palīdz novērst A. Lukašenko režīma radītās provokācijas.

Aizsardzības ministrs: eskalācijas riski aizvien ir augsti

Šonedēļ Latvijas un Baltkrievijas pierobežu klātienē apmeklēja arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Pēc sarunām ar robežsargiem un zemessargiem ministrs portālam “Sargs.lv” atzīst – šī hibrīdā uzbrukuma bīstamību nekādā ziņā nedrīkst novērtēt par zemu, ņemot vērā, ka migrantu plūsma tiek virzīta Krievijas un Baltkrievijas kopīgi izsludināto mācību “Zapad 2021” priekšvakarā. Pēc ministra domām, gan A. Lukašenko iniciētā migrantu krīze, gan militārie manevri ir savstarpēji kombinēti.

“Bīstamības pakāpi par zemu nevar novērtēt. Pirmo reizi mēs sastopamies ar spriedzi uz Baltkrievijas robežas. Te reāli notiek hibrīduzbrukums mūsu interesēm un robežai. Tas viss notiek militāro mācību laikā. Šīs lietas varētu būt savstarpēji kombinētas. Tam visam pa vidu ir cilvēciskais faktors. Mēs redzam, kā uzvedas baltkrievu militārpersonas – gan pret migrantiem, gan pret mums. Šobrīd 2014. gadā slēgtais līgums par sadarbību uz abu valstu robežas vairs nav spēkā. Šī līguma burts un gars tiek pārkāpts. Arī sakari dienestu starpā ir apturēti Baltkrievijas puses politiski motivēto pavēļu dēļ,” atzina ministrs.

Image
Latvijas Aizsardzības ministrs Artis Pabriks tiekas ar Latvijas un Baltkrievijas robežu apsargājošajiem zemessargiem/ Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Foto: Latvijas Aizsardzības ministrs Artis Pabriks tiekas ar Latvijas un Baltkrievijas robežu apsargājošajiem zemessargiem/ Armīns Janiks/ Aizsardzības ministrija.

A. Pabriks arī piebilda, ka Baltkrievijas militarizēto vienību ieroču nomaiņa un telšu sliešana nozīmē papildu karaspēka ievešanu. Par šīs rīcības patiesajiem mērķiem pašlaik var tikai minēt.

“Uzrodoties papildus militārajam spēkam pie mūsu robežas, mums uz to būs papildus jāreaģē. Tas, savukārt, nozīmē, ka šeit ir daudz lielāka iespēja situācijas eskalācijai. Tā simtprocentīgi būs Baltkrievijas un arī Krievijas atbildība,” viņš sacīja.

“Tur, kur ir koncentrēts daudz vairāk karavīru un ieroču, tur, kur ir spriedze, vienlaicīgi iespējama arī eskalācija. Pie tās var novest kaut vai kāda pēkšņa pārguruša baltkrievu karavīra rīcība, kuru ir manāmi nogurdinājis dienests. Sakot tautas valodā, viņam var “uzdot nervi”. Ņemot vērā, ka viņi ir bruņoti, šos draudus nevajag novērtēt par zemu. Mums jādomā par šādām situācijām, kas ir maksimāli grūtas. Baltkrievijas pusei ir jāsaprot, ka tā spēlējas ar uguni,” atzina ministrs.

Viņš arī aicināja Rietumvalstu neatkarīgo presi pievērst daudz lielāku uzmanību šai problēmai. “Ir dīvaini, ka Starptautiskais valūtas fonds apstākļos, kad Baltkrievija de facto pret Eiropas Savienības un NATO valstīm vērš savu hibrīduzbrukumu, kaut kādas mistiskas inerces vadīts tai piešķir finansiālu palīdzību. Tas ir augstākā mērā nepieņemami,” uzsvēra ministrs.

Dalies ar šo ziņu