Aktuāli

LMT sadarbībā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem strādā pie jaunu projektu attīstības

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv
LMT
Foto: štāba virsseržants Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Pirms diviem gadiem – 2020. gada rudenī – Ādažu bāze Latvijā kļuva par pirmo vietu Eiropā, kur sadarbībā ar uzņēmumu “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) tika ieviesta 5G testa vide. Kopš tā laika, kopīgi ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) testējot dažādus variantus, ir apzinātas vēl citas iespējas, ko var panākt 5G vidē, jo tā nodrošina ne tikai pašus sakarus, bet arī to izmantošanu citos uzdevumos. Kā intervijā “Sargs.lv” stāsta “LMT” inovatīvo risinājumu vadītājs aizsardzības jomā atvaļināts kapteiņleitnants Kaspars Pollaks, 5G testa vides ieviešana Latvijā raisījusi lielu interesi arī NATO valstu, tostarp ASV, vidū, un šis risinājums prezentēts pat ASV Aizsardzības departamenta pārstāvjiem.

No Latvijas mācās NATO un ASV

Pēdējo gadu laikā uzņēmums “LMT” no tradicionāla sakaru operatora, kas nodrošina balss zvanus, īsziņas un mobilo internetu, tirgo telefonus un citas ierīces, ir kļuvis par tehnoloģiju inovāciju un militārās industrijas uzņēmumu. “LMT” jau vairāk nekā piecus gadus strādā pie projektiem, kas saistīti ar dažādiem dronu risinājumiem, lietu interneta (IoT), mobilitātes un uz drošības un aizsardzības stiprināšanu vērstiem produktiem. Visus šos projektus ir palīdzējusi virzīt “LMT” ekspertīze, pieredze un attīstītā 4G un 5G tīkla infrastruktūra.

Uzņēmuma inovatīvo risinājumu vadītājs aizsardzības jomā Kaspars Pollaks norāda, ka 5G tehnoloģijas šobrīd ir ļoti aktuāls temats militāro tehnoloģiju vidē gan NATO līmenī, gan atsevišķu valstu, piemēram, ASV nacionālajā līmenī, jo 5G ir ļoti daudz apakštehnoloģiju, un tām ir milzīgs operacionāls potenciāls kaujas laukā.

Image
5G
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

5G testa vide Ādažu poligonā tika ierīkota 2020. gada rudenī, un kopš tā brīža ir notikuši vairāki izmēģinājumi. Šis fakts raisījis lielu interesi arī no NATO Transformācijas pavēlniecības (Allied Command Transformation – ACT) puses, kuras atbildības jomas ir gan apmācība un izpēte, gan tehnoloģiju attīstība, kā arī NATO operāciju un alianses reaģēšanas spēku izmantošana, lai uzlabotu NATO militāro efektivitāti.

Kā stāsta K. Pollaks, NATO Transformācijas pavēlniecība šobrīd arī vada vērienīgu un nopietnu pētījumu par to, kuri no 5G tehnoloģijas daudzajiem pielietojumu virzieniem būtu prioritāri jāoperacionalizē jeb jāievieš kaujas laukā. Vai tā būtu GPS neatkarīga pozicionēšanas iespēja, vai tehnoloģiju piemērotība virtuālajai realitātei, sakaru kapacitāte vai citi apakšvirzieni.

Tāpat NATO līmenī liela interese par Ādažu bāzē izvērsto 5G testa vidi ir arī NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijai, kas ir lielākais starptautiskais aizsardzības zinātnes tīkls pasaulē, kurā aktīvi darbojas vairāk nekā 6000 sabiedroto valstu zinātnieku un pētnieku, tostarp arī no Latvijas.

“Līdzīgas 5G scenāriju pielietojumam paredzētas testa vides tagad izvērsušas arī ASV un dažas Eiropas valstis, piemēram, Norvēģija, taču Latvijas pieredze viņiem ļoti interesē, jo ar salīdzinoši nelieliem resursiem daudz esam izdarījuši, un interesanta ir arī šīs tehnoloģijas izpētes centra operacionālā atrašanās vieta,” saka K. Pollaks, piebilstot, ka ASV Aizsardzības departamenta pārstāvji uz kopīgiem testiem Ādažu bāzē ieradīsies jau pavisam drīz.
Image
5G
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Vienlaicīgi ar 5G tehnoloģiju ieviešanu tiek arī domāts par tās drošības vides uzlabošanu. Jau ziņots, ka arī NATO apvienotā kiberaizsardzības izcilības centra (CCDCOE) eksperti iepriekš uzsvēruši – NATO līmenī nepieciešami daudznacionāli centieni, lai nodrošinātu komerciālo un militāro 5G tīklu piegādes ķēdes un tīkla drošību, un tas ir viens no jautājumiem, kas ir NATO dienaskārtībā.

5G pielietojuma veidi

Pirmais pielietojuma veids ir 5G kā sakaru komponente, jo 5G nav klasiski konvencionāla radiosakaru tehnoloģija, ir iespējami dažādi modificēt tīklu, lai 5G sakaru apraide notiktu, piemēram, tikai kādā konkrētā virzienā vai apgabalā.

Otrs – 5G tehnoloģijas izmantošana komandvadībā. Tas labi redzams citā “LMT” kopīgi ar NBS attīstītajā produktā – kaujas lauka informācijas un komandvadības sistēmā “LMT VIEDSARGS”.

Trešais virziens ir 5G tehnoloģijas sakaru slāpēšanas noturības testi, lai pārliecinātos, ka tā ir noturīga pret traucējumiem jeb tā saucamo “džemošanu”. Tāpat tiek testēts arī 5G sakaru datu apraides ātrums un izplatīšanās gaisā, piemēram, mērot 5G ātrumu, lidojot ar helikopteru, kā arī veicot pārklājuma testus jūrā uz kuģa.

Image
5G
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija

Visbeidzot ir arī virtuālā realitāte, jo 5G tehnoloģijām ir liels datu pārraides ātrums un ārkārtīgi zema datu pārraides aizture, kas dod iespēju realizēt ļoti interesantus un militāri lietderīgus virtuālās realitātes scenārijus. Tādā veidā var notikt gan, piemēram, virtuāla medicīnas, gan sarežģītas sakaru aparatūras personāla apmācība. Arvien pieaugoša loma virtuālās realitātes pielietošanai ir arī komandvadības un operāciju plānošanas spēju nodrošināšanā.

Jau ziņots, ka militārās industrijas stiprināšana Latvijā noteikta par vienu no aizsardzības nozares prioritātēm 2022. gadā. Lai turpinātu Ādažu bāzē esošās 5G vides turpmāko attīstību,  20. aprīlī aizsardzības ministrs Artis Pabriks un “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris Binde arī parakstīja līgumu par tālāku sadarbību šajā jomā. Tas paredz noteiktu kārtību dažādu militāras nozīmes scenāriju kooperatīvai modelēšanai, izstrādei un lietišķai testēšanai vidē, kas pielāgota Nacionālo bruņoto spēku un NATO drošības prasībām.

“LMT” militārā vertikāle

K. Pollaks stāsta, ka uzņēmuma “Latvijas Mobilais Telefons” struktūrvienība, kas nodarbojas ar jauno biznesa virzienu attīstību, šajā jomā šobrīd definējusi četrus virzienus, no kuriem starp mobilitātes, lietu interneta (IoT) un bezpilotu sistēmu jeb dronu risinājumiem ir arī aizsardzības un sabiedrības drošības virziens.

“LMT” pēdējos gados arī mērķtiecīgi palielinājusi savu profesionāļu komandu, katrai pozīcijai atlasot atbilstošāko kandidātu. Daudzi uzņēmuma militārās jomas darbinieki ir vai nu zemessargi, vai atvaļināti karavīri. Arī pats Kaspars ir atvaļināts kapteiņleitnants, kurš pirms pievienošanās “LMT” komandai 13 gadus dienēja NBS Jūras spēkos. Darbinieku iepriekšējā militārā pieredze sniedz nepieciešamo ekspertīzi par tehnoloģiju pielietošanu bruņotajos spēkos.

Image
5G
Foto: srž. Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
Sadarbībā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem viens no partneriem ir Nacionālās aizsardzības akadēmijas paspārnē esošais Aizsardzības tehnoloģiju un inovāciju centrs, kā arī citas Aizsardzības ministrijas un NBS, tostarp Zemessardzes, struktūrvienības, piemēram, Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs.

Uzņēmuma datorredzes un datordzirdes tehnoloģiju ekspertīze un IT, sakaru tehnoloģiju un lietu interneta sensoru integrācija misiju vadības sistēmās nodrošina nepieciešamo tehnoloģisko bāzi autonomo spēju attīstībai un ļauj ātrāk novērtēt situāciju un pieņemt precīzus lēmumus brīžos, kad ātra reakcija var būt izšķiroša ne tikai atsevišķas valsts, bet arī visas Eiropas drošībai.

Tāpēc “LMT” kopā ar citu valstu pārstāvjiem piedalās izpētē un inovatīvu tehnoloģiju risinājumu attīstībā Eiropas drošības kompetences un spēju stiprināšanai, tostarp arī vairākos Eiropas Aizsardzības fonda finansētos projektos.

“LMT” dalība starptautiskajā projektā "iMUGS" un “FAMOUS”

“iMUGS” (integrated Modular Unmanned Ground System jeb integrētās modulārās bezpilota zemes sistēmas) ir viens no Eiropas vadošajiem aizsardzības nozares projektiem 32,6 miljonu eiro vērtībā. Tā ietvaros, sadarbojoties 13 bezpilota, kiberdrošības, komandvadības, sensoru un citu inovatīvu risinājumu attīstītājiem no dažādām valstīm, tiek izstrādāta modulāra un pielāgojama bezpilota sistēmu arhitektūra.

Image
5G
Foto: štāba virsseržants Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

“iMUGS” konsorcijā jeb dalībnieku vidū bez uzņēmuma “LMT” ir arī tādi starptautiski uzņēmumi kā “Milrem Robotics”, “Talgen Cybersecurity”, “Safran Electronics & Defense”, “NEXTER Systems”, “Krauss-Maffei Wegmann”, “Diehl Defense”, “Bittium”, “Insta DefSec”, “(Un)Manned”, “dotOcean”, “GMV Aerospace and Defence”, kā arī Beļģijas Karaliskā militārā akadēmija.

Projekta mērķis ir standartizēt Eiropas mēroga gaisa un zemes platformu, vadības, kontroles un sakaru iekārtu, sensoru, lietderīgās slodzes un algoritmu ekosistēmu. “LMT” loma projektā ir veikt pētījumu par 5G iespējamo izmantošanu autonomos militāros risinājumos, integrējot sistēmu “LMT VIEDSARGS” platformu komandvadības ķēdē.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2021. gada oktobrī Ādažu bāzē notika viens no “iMUGS” spēju demonstrācijas pasākumiem, kurā sadarbībā ar Latvijas bruņoto spēku karavīriem tika izspēlēti dažādi kaujas scenāriji, tostarp izmantojot arī pašmāju ražotāja “SRC Brasa” izveidoto bezpilota sauszemes kaujas atbalsta platformu “Natrix”. Šajā izspēlē palīdzēja arī alternatīvu sakaru tīklu izmantošana, piemēram, tas, ka kaujas scenārijos notika pāreja no taktiskā tīkla uz 4G un 5G tīklu.

Image
5G
Foto: štāba virsseržants Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Savukārt šī gada pavasarī “iMUGS” demonstrācijā Somijā tika demonstrēti komandvadības un sakaru risinājumi, kas nodrošina un vada karavīru, sensoru, sakaru un robotu savietojamību modernajā kaujas laukā arktiskos apstākļos. Šajā demonstrācijā “LMT VIEDSARGS” tika izmantots dažādās operācijās – mērķu noteikšanai, karavīru un bezpilota zemes transportlīdzekļu saziņai LTE tīklā, ISR uzdevumā priekšējās novērošanas punkta darbības nodrošināšanā. Turklāt sistēmas un tās elementu darbība tika testēta arktiskos apstākļos.

Tāpat “LMT” konsorcijā kopā ar vēl citiem pasaules uzņēmumiem darbojas arī starptautiskā projektā “FAMOUS” meklējot risinājumus bruņu transportlīdzekļu sakaru sistēmas uzlabošanai.

“Mērķis ir nevis attīstīt kādu konkrētu bruņu platformu, bet pie viena galda nosēdināt, piemēram, uzņēmumu “Patria” un citus lielos bruņu transporta ražotājus, tādus kā “Leonardo” un “Nexter”, kā arī uzņēmumus, kas specializējas sakaru sistēmu izstrādē un nodrošināšanā, piemēram, “Indra”, “Savox”, “LMT”un citi, lai kopīgi meklētu labākos risinājumus,” stāsta K. Pollaks.

Šajā projektā tiks izmantotas šī brīža jaunākās tehnoloģijas, kas ļoti cieši saistās ar “LMT” 5G testa vidi, jo tās esamība Ādažu bāzē raisījusi arī lielu interesei no aprīkojuma ražotāju puses. Par to interesējas ne tikai ārvalstu organizācijas, bet arī tādi sakaru aprīkojuma ražošanas uzņēmumi kā “Nokia” un “Ericsson”.

“Šajos projektos un arī mūsu 5G testa vides kontekstā viņi ir gatavi piedalīties, katrs atbalstot ar dažādām tīkla komponentēm. Produkti, ko uzņēmumi ir gatavi nodrošināt testiem un tehnoloģijas aprobēšanai, principā ir pagaidām vēl ražošanā neesoši prototipi – jaunākās tehnoloģijas no laboratorijas,” stāsta “LMT” pārstāvis, piebilstot, ka projekts tiks veikts ciešā sadarbībā ar Latvijas, Somijas un citu dalībvalstu Aizsardzības ministrijām un bruņotajiem spēkiem, kuri definēs platformas operacionālās prasības, kuras pēc tam mēģinās nodrošināt industrija.

Daudzu valstu piemērs liecina, ka militārā industrija ir cieši saplūdusi ar aizsardzības sektoru, un tas ir labākais veids, kā testēt un validēt jaunas tehnoloģijas. Ļoti svarīgs ir operacionālo vajadzību un tehnoloģisko spēju validēšanas fakts, lai uzņēmums saprot, kas nepieciešams gala lietotājam, šajā gadījumā – bruņotajiem spēkiem.

Dalies ar šo ziņu