Krievijas un Ķīnas militārā sadarbība dronu jomā kļūst arvien ciešāka – abu valstu inženieri strādā kopā pie nāvējošu tehnoloģiju izstrādes, bet Ukraina brīdina par sekām. Kā atklāj Eiropas Politikas analīzes centrs, videoieraksti no Krievijas dronu uzbrukumiem Ukrainā nereti nonāk Krievijas un Ķīnas tehnoloģiju speciālistu rokās, kuri tos izmanto, lai pilnveidotu uzbrukumu efektivitāti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 27. maijā norādīja, ka Ķīna pārtraukusi “Mavic” dronu piegādes Ukrainai un citām Eiropas valstīm, taču vienlaikus turpina piegādes Krievijai. Viņš arī apstiprināja, ka “Krievijas teritorijā darbojas dronu ražošanas līnijas ar Ķīnas pārstāvju klātbūtni”.
Eiropas Politikas analīzes centra eksperti norāda, ka šī sadarbība līdzinās Korejas karam (1950–1953), kur abas valstis kopīgi cīnījās pret ASV vadīto koalīciju.
Ukrainas dronu eksperte Marija Berlinska, kas vada Gaisa izlūkošanas atbalsta centru, brīdina – neskatoties uz Ukrainas inovāciju potenciālu, Krievijas, Irānas un Ķīnas kopīgais, sistemātiskais inženiertehniskais darbs rada smagas sekas. Viņasprāt, Krievija drīz varēs palaist vairāk nekā 1000 “Shahed” tipa dronu dienā. Līdz šim visintensīvākajā uzbrukumā tika izmantoti 472 šādi droni.
Pēc Berlinskās teiktā, Ukraina tehnoloģiju sacensībā šobrīd atpaliek, jo Krievija īsteno koordinētu valsts stratēģiju, investē pētniecībā un saņem ievērojamu ārvalstu atbalstu.
Ķīnas militārā iesaiste kļūst aizvien acīmredzamāka
ASV valsts sekretāra vietnieks Kurts Kempbels jau 2024. gada rudenī brīdināja, ka Ķīnas sniegtais atbalsts Krievijai ir būtisks. “Tie nav divējāda pielietojuma komponenti, bet gan tieši kara mašinērijas uzturēšanai un attīstībai paredzēti materiāli.” Viņš piebilda, ka Ķīnas virsnieki esot apmeklējuši Krievijas frontes līnijas, lai analizētu karadarbības taktiku klātienē.
“Bez Ķīnas atbalsta Putina kara mašīna apstātos,” norādīja ASV senators Lindsejs Greiems.
Tehnoloģiju sacensība karalaukā
Kopš Ukrainas ģenerālis Valērijs Zalužnijs 2023. gada nogalē paziņoja, ka karš ir sasniedzis tehnoloģisku strupceļu, uzmanība pievērsta dronu spējām. Zalužnijs, kurš tagad ieņem Ukrainas vēstnieka amatu Apvienotajā Karalistē, uzsvēr: “Droni ir izmainījuši kaujas arhitektūru.”
Līdz ar plašu radio vadāmo dronu izmantošanu un elektroniskās karadarbības attīstību, tehnoloģiskā cīņa ir pārgājusi uz mākslīgā intelekta mērķēšanu un optisko šķiedru droniem, kuriem traucējumus ir grūtāk izraisīt. Lai gan Ukrainas puse cenšas panākt izrāvienu, Krievija joprojām saglabā pārsvaru.
Ukrainas uzņēmuma “3DTec” vadītājs Oleksijs Žuliņskis brīdina, ka Ķīnā ražotās optiskās šķiedras spoles bieži satur slēptus defektus, kas var izraisīt dronu atteices. Tomēr tās ir pietiekami efektīvas, un Krievija tās plaši izmanto, balstoties uz lielāku finansējumu. Tikmēr Ukrainas dronu attīstība lielā mērā balstās uz ziedojumiem, kas ierobežo šo tehnoloģiju izplatību.
Pretgaisa aizsardzība zem spiediena
Krievijas raķetes un droni rada ievērojamu spiedienu uz Ukrainas pretgaisa aizsardzību. Lai gan ap Kijivu izvietotas vairākas “Patriot” sistēmas, Krievija tām pielāgojas. Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats norāda, ka “Iskander” raķetes tagad veic manevrus, lai apgrūtinātu pārtveršanu, un spēj izlaist mānekļus, kas maldina “Patriot” sistēmas.
Marija Berlinska uzsver, ka pagaidu risinājumi ilgtermiņā vairs nespēs nodrošināt efektīvu aizsardzību. “Bez būtiska zinātnes un tehnoloģiju izrāviena Ukraina zaudēs savas priekšrocības,” viņa norāda.
Kopīga mācību platforma autoritārajiem režīmiem
“Mūsu cīņa ar Krieviju par spēju adaptēties ir pāraugusi globālā sacensībā,” norāda Miks Raiens. Viņš skaidro, ka Krievija šobrīd darbojas kopīgā “mācību kopienā” ar Ķīnu, Irānu, Ziemeļkoreju un, iespējams, citām valstīm.
“Šīs valstis apmainās ar kaujas pieredzi, kopīgi attīsta tehnoloģijas, apiet sankcijas un sadarbojas piespiešanas, sabotāžas un dezinformācijas jomās,” uzsver Raiens.
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā kalpo kā treniņu lauks Rietumu pretiniekiem, kuri šeit attīsta jaunas militārās spējas. Iegūtās tehnoloģijas un taktikas nākotnē var tikt izmantotas arī pret ASV un tās sabiedrotajiem, secina Eiropas Politikas analīzes centrs.
