Jēkabs Muša ir 91 gadu vecs pensionārs, kas pats vēlējas pastāstīt, ko ir piedzīvojis savā dzīvē, tai skaitā 2. pasaules kara laikā. Jēkabs gribējis atstāt nākamajām paaudzēm rakstisku materiālu, bet, tā kā acu gaišums ir zudis, tad nav sanācis to izdarīt.
Pirms 69 gadiem Veļikajas upes krastā uz dienvidaustrumiem no Ostrovas sākās kaujas, kurās pirmo reizi 2. Pasaules kara laikā plecu pie pleca cīnījās abas lielākās Latviešu leģiona vienības – 15. divīzija un 2. brigāde (vēlāk pārdēvēta par 19. divīziju).
Nevienam nav noslēpums, ka mūsu kalendārā ir vairākas dienas, kuras objektīvu un arī subjektīvu iemeslu dēļ ir kļuvušas par kairinātājām mūsu sabiedriskajai domai.
Daudz kara vētru ir dunējušas pāri mūsu zemei...1941.gada 1.jūlijā Padomju Savienības Sarkanās armijas atstātajā Rīgā ienāca Vācijas karaspēks. 1940.gada 17.jūnijā uzsākto padomju okupāciju nomainīja Vācijas okupācija. 1944.gada 13.oktobrī Rīgā ienāca Padomju Savienības Sarkanā armija, padzenot no pilsētas nacistiskās Vācijas karaspēku. Vēlreiz notika okupācijas režīmu maiņa – vācu okupācija beidzās, atjaunojās padomju okupācija, kura, savukārt, beidzās līdz ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1991.gadā. Abi okupācijas režīmi vienlīdz negatīvi izturējās pret Latvijas
1945. gada 8. maijs ir diena, kad līdz ar nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi Eiropā beidzās Otrais pasaules karš un iestājās miers. Tika sagrauts viens no nežēlīgākajiem totalitārajiem režīmiem 20. gadsimta Eiropā un izbeigts karš, kas prasīja vairāk nekā 50 miljonu karavīru un civiliedzīvotāju, t. sk. sešu miljonu holokausta upuru dzīvības. Kara beigas nacistu okupētās Rietumeiropas iedzīvotājiem nozīmēja brīvības atgriešanos, bet Austrumeiropa nonāca komunistiskās totalitārās sistēmas varā. Drīz vien arī izrādījās, ka Otrā pasaules kara beigas bija sākums jaunai pretstāvei — t.s