CEPA: Krievijas propagandas nākamais mērķis – Lietuva

Publikācijā Lietuva tiek attēlota kā vēsturiski mākslīgi radīts valsts veidojums, kurš senāk kalpojis kā Polijas terorisma instruments pret Krieviju un šobrīd ir Rietumu marionete. Lietuvieši esot nepateicīgi par “gudro un dāsno” Krievijas un vēlāk Padomju Savienības pārvaldību, un pretošanās tai tiek reducēta līdz marginālu ekstrēmistu uzvedībai. Lietuvas neatkarības atjaunošana 1991. gadā tiek raksturota kā neleģitīma un nedemokrātiska.

Grāmatas autori apgalvo, ka mūsdienu Lietuva īsteno “oficiālu pro-nacistisku ideoloģiju”, balstītu uz rusofobiju un radikālu nacionālismu, kas attaisnojot visas pagātnes “nacionālistu” pastrādātās zvērības. Tajā tiek apgalvots, ka valsts veic krievvalodīgo asimilāciju, iznīcina krievu valodu un izglītību, vajā pareizticīgo baznīcu un medijus, kā arī ekspropriē krievu īpašumus. Vienlaikus grāmatā gandrīz pilnībā ignorēti PSRS pastrādātie masveida deportāciju fakti un Molotova–Ribentropa pakta ietekme uz valsts un reģiona likteni.

Viens no autoriem, Maksims Grigorjevs, iepriekš publicējis līdzīgu darbu par Ukrainu un vada tā dēvēto “Starptautisko tribunālu par ukraiņu neonacistu noziegumiem”. Starp autoriem atrodams arī lietuviešu izcelsmes aktīvists Giedrius Grabauskas, kurš ieguvis patvērumu Krievijā.

Lai arī pati grāmata ir vājš akadēmisks darbs ar selektīvu faktu izmantošanu un smagnēju izteiksmes veidu, tās publicēšana ir skaidrs signāls par Krievijas nodomiem. Vēstures izkropļošana šādā formā nav tikai teorētisks apdraudējums – tā kalpo par pamatojumu agresīvai rīcībai, kā pierādījis Krievijas uzbrukums Ukrainai. CEPA pētnieks uzsver, ka šāda veida propagandas materiāli jāuztver nopietni, jo tie signalizē ne tikai informatīvu, bet arī potenciāli stratēģisku eskalāciju.