Aktuāli

T. H. Ilvess: ES jābeidz gausties par neiekļaušanu sarunās ar Krieviju un jāgatavojas bēgļu krīzei

Pasaulē
Sargs.lv/CEPA
Igaunijas bijušais prezidents T. H. Ilvess
Foto: Foto: 15min.lt/Scanpix

Tā vietā, lai Eiropas Savienība (ES) sūdzētos par neiekļaušanu ASV un NATO sarunās ar Krieviju, tai būtu jāuzņemas kas tāds, ar ko tā patiešām spētu tikt galā – jau laikus jāgatavojas Ukrainas bēgļu viļņiem, kas varētu meklēt patvērumu kara gadījumā. Šādu tiešu un skarbu viedokli pauž Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) nerezidējošais pētnieks, bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Viņš arīdzan atgādina – nu jau vairāk nekā septiņu gadu laikā, kopš Ukraina saskaras ar Krievijas radītajiem draudiem, Eiropas Savienības reakcija un atbalsts galvenokārt izpaudies vien nopietnu bažu vai raižu izteikšanā, līdz ar to tās izteiktā vēlme iesaistīties šonedēļ notikušajās sarunās ar Krieviju, lai kaut nedaudz atslogotu saasināto situāciju, ir gaužām novēlota.

ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels telefonintervijā Vācijas laikrakstam “Die Welt” sacīja: “Ja Maskava, kā tika paziņots, no janvāra vēlas runāt par drošības arhitektūru Eiropā un drošības garantijām, tad tas nav jautājums, kas skar tikai ASV un Krieviju. ES ir jāiesaistās šajās sarunās un Eiropas drošība ir mūsu drošības garantija. Tas neattiecas tikai uz divām valstīm, proti, Ameriku un Krieviju vai NATO un Krieviju, pat ja Maskava tā ir iedomājusies.”

Sniedzot tādu kā netiešu atbildi uz ES augstā pārstāvja sacīto, T. H. Ilvess norāda – problēma ir tāda, ka dziļas un nopietnas bažas par Krievijas iebrukumu Ukrainā pastāv teju jau astoņus gadus, kopš 2014. gada.

“Krievija notrieca pasažieru lidmašīnu, nogalinot gandrīz 300 cilvēku, kas tajā atradās, Krievijas finansētie kaujinieki pastāvīgi uzbrūk Ukraiņiem uz viņu pašu zemes Donbasā, taču tā laikā Eiropas Savienība neko nav darījusi, lai tā attaisnotu savu vietu pie šo sarunu galda. Tās reakcija uz notikumiem, galvenokārt izsakot dažāda līmeņa bažas, jau kļuvusi par joku. Tikmēr, ja vērtējam ES faktisko lomu, lai izbeigtu konfliktu savā kontinentā, kas nogalinājis vairāk nekā 14 000 cilvēku, tad jāatzīst, ka tā nav izdarīju neko,” uzsver Igaunijas bijušais prezidents.

Viņš atzīmē, ka ES lielā mērā ir ignorējusi Ukrainu kā drošības jautājumu. Bijusī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni piecu gadu laikā, esot šajā amatā, valsti, kurai uzbrukusi Krievija, kopumā apmeklēja divas reizes, bet frontes līniju starp Ukrainu un tās Krievijas okupētajām teritorijām ne reizi. Tikmēr F. Morgerīni pēctecis Ž. Borels, kurš ES augstā ārlietu pārstāvja amatā ir vairāk nekā divus gadus, šo soli spēra tikai šī gada 5. janvārī.

T. H. Ilvess atgādina bēdīgi slavenā Lielbritānijas premjerministra Nevila Čemberlena teikto, kurš pirms Otrā pasaules kara centās “nomierināt” nacistiskās Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru, piekrītot viņa piedāvātajai Čehoslovākijai piederošās Sudetijas aneksijai. Igaunijas prezidents atgādina - vēl 1938. gadā N.Čemberlens sacīja: "strīds tālā valstī starp cilvēkiem, par kuriem mēs neko nezinām". Vērtējot no šādas izpratnes, drošības krīzes Ukrainā nav. Tomēr Ukraina robežojas ar četrām ES dalībvalstīm — Poliju, Slovākiju, Ungāriju un Bulgāriju, bet jūras robeža tai ir ar piekto ES valsti— Rumāniju. Lai gan tās visas ir Centrāleiropas vai Austrumeiropas bloka dalībvalstis, to drošības jautājumi visai pārējai savienībai ir ne mazāk būtiski.

“Tagad raudāt, ka ES ir izslēgta no sarunām, vienlaikus, kad tā nav izdarījusi neko nopietnu, lai attīstītu savu drošības lomu kopš 2009. gada Lisabonas līguma, ar kuru tika izveidots viceprezidenta amats ārpolitikā, ir, atklāti sakot, dīvaini,” skarbi spriež CEPA nerezidējošais pētnieks.

Kā rakstīja  Minhenes Drošības konferences priekšsēdētājs Volfgangs Išingers: “Mēs paši esam vainīgi, [nevis Amerika], ja Maskava divpusēji apspriež Eiropas drošību ar ASV. Mums patīk tērzēt par varas valodas apguvi, taču mums trūkst pamata varas instrumentu: militāro spēju, stratēģiskā redzējuma un politiskās gribas.”

“Šobrīd ir par vēlu, lai Eiropas Savienība uzņemtos jebkādu lomu šīs nedēļas sarunās. [..] Iespējams, tas darbosies kā kārtējais “modinātāja zvans” ES – ja tā patiesi vēlas, lai to uztvertu nopietni un netiktu izslēgta no nopietnām sarunām, tai jāsāk nopietni uztvert sevi un savu drošību. Izveidojiet, kā ierosināja Išingers, īpašu galveno drošības speciālistu, kas pārraudzītu visu ES politiku drošības dimensiju. Izveidojiet pastāvīgu drošības padomi, kā NATO Ziemeļatlantijas padomi, kas 73 gadus katru darba dienu tiekas, lai apspriestu drošības jautājumus. Padariet ES Pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) vienošanos, kuras mērķis ir integrēt ES drošības un aizsardzības struktūras, par kaut ko vairāk nekā virtuālu uz papīra balstītu iestādi. Ja ES nopietni uztvertu aizsardzību un drošību, pēc vairākiem gadiem pat Krievija to varētu uztvert nopietni. Šodien tā acīmredzami nav,” uzsvar T. H. Ilvess.

Vienlaikus gan pastāv potenciāli tūlītēja krīze, ar kuru Eiropas Savienība var tikt galā un ar kuru tai patiešām ir jātiek galā – miljoniem ukraiņu bēgļu, kas bēgs no kara zonas uz Eiropu. Eksperts atzīmē – nav šaubu, ka gadījumā, ja Krievija sāks karu, ar kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa amatpersonas pastāvīgi draud, mēs Eiropas Savienībā redzēsim neiedomājama mēroga bēgļu krīzi.

“Ja ņemam vērā manas valsts pieredzi Otrajā pasaules karā, aptuveni 7% iedzīvotāju, labi zinādami padomju zvērību un kara noziegumu šausmas, aizbēga uz Rietumiem pirms uzbrūkošās Sarkanās armijas. Ja mēs ņemam vērā skaitli, tad šis procents būtu trīs līdz četri miljoni ukraiņu. Ja mēs redzēsim papildus sauszemes iebrukumam arī jūras un gaisa uzbrukumus, skaitļi būs vēl lielāki,” viņš saka.

Tas būtu lielākais pārvietoto cilvēku skaits, kas bēg uz Eiropu kopš 1946. – 1948. gadam, kad ANO Palīdzības un rehabilitācijas administrācija (UNRRA) šodienas naudā iztērēja aptuveni 40 miljardus eiro, lai tiktu galā ar miljoniem pārvietoto cilvēku. Turklāt atšķirībā no 2015. gada migrācijas krīzes, ko daļēji izraisīja Krievijas bombardēšana Sīrijas konfliktā, šo bēgļu vilni nevarēs apturēt. Ukraiņi jau šodien veic bezvīzu ceļošanu uz ES. Igaunijas eksprezidnets atzīmē – tādā situācijā nebūs runa par bēgšanu pāri jūrai kā ar baltiešiem Otrajā pasaules karā vai sīriešiem 2015. gadā, šiem bēgļiem atliek vien braukt pāri Eiropas Savienības robežai, uzrādīt pases un viņi ES būs legāli iekļuvuši.

Protams, var cerēt uz to labāko – ka turpmākās sarunas beigsies bez iebrukuma vai jebkādas vienošanās, kas noslēgtas pār ukraiņu galvām. Tomēr, kamēr nav panākts risinājums un, ņemot vērā Krievijas piedāvāto īso laika grafiku, nav iemesla neplānot bēgļu ārkārtas situāciju.

Eiropas Savienības drošības amatpersonām kopā ar valstu iekšlietu un sociālo lietu ministrijām tieši šajā brīdī vajadzētu rīkot krīzes plānošanas sesijas, un tās bezdarbībai nav attaisnojuma.

Dalies ar šo ziņu