Aktuāli

Igaunijas vēstnieks NATO: Krievijai drīz jāizlemj, kuru ceļu tai iet

Viedoklis
Sargs.lv/ERR.ee
Jiri Luiks
Foto: Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Maskavai tuvākajā laikā jāizlemj – vai turpināt iet militāro ceļu, vai turpināt diplomātiskās debates, tā pēc trešdien notikušās NATO-Krievijas Padomes sēdes sacīja Igaunijas vēstnieks NATO un bijušais Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks (Jüri Luik).

Pēc viņa stāstītā, Krievijas delegācija sarunām bijusi rūpīgi sagatavojusies, taču tā vēl nav izdomājusi savus turpmākos soļus. Skaidrs ir viens, ka Krievijai tuvākajā laikā ir jāpieņem lēmums, jo tās militārie spēki nevar palikt pie Ukrainas robežas uz nenoteiktu laiku.

“Tuvākajā laikā [prezidentam Vladimiram] Putinam būs jāpieņem skaidrs un radikāls lēmums par to, vai sākt militāru konfliktu, vai turpināt mierīgas diplomātiskās debates. Ir grūti precīzi prognozēt, kādu lēmumu viņš pieņems", sacīja J. Luiks.

Viņš piebilst, ka NATO valstis bijušas ļoti skaidras un vienotas savās prasībās, lai Krievija nekavējoties likvidētu radušos eskalāciju Austrumukrainā un pie tās robežām. Šajā jautājumā arī ASV amatpersonas izteikušās skaidri un nepārprotami.

Pagaidām vēl NATO nav izvirzījusi nosacījumus tālākām sarunām ar Krieviju par karaspēka atvilkšanu no Ukrainas pierobežas.

“Vienlaikus ir skaidrs, ka dialogs nekādā veidā nevar būt auglīgs situācijā, kad tur joprojām atrodas karaspēks. Putinam tuvākajā laikā ir jāizdara izvēle. Uzskatu, ka nākamnedēļ mēs, iespējams, būsim daudz gudrāki un varēsim prognozēt, kāds būs Putina nākamais solis,” viņš piebilda.

J.Luiks apstiprināja, ka trešdienas sanāksmē tika skaidri pateikts, ka NATO neatteiksies no savas “atvērto durvju politikas”, kas ļauj jebkurai valstij pašai brīvi izvēlēties, vai tā vēlētos pievienoties aliansei.

Uz jautājumu, vai arī Igaunijai būtu jāraizējas par savu drošību, J. Luiks sacīja, ka par to vienmēr ir vērts uztraukties, taču pašlaik nav nekādu tiešu militāru draudu Igaunijai, jo dalība NATO ir drošības garants.

Tikmēr Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets un premjerministre Kaja Kallasa  apstiprinājuši, ka pašlaik notiekot diskusijas par NATO klātbūtnes iespējamu palielināšanu Baltijas reģionā.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka, piemēram, Dānija šīs nedēļas sākumā vienojās nosūtīt uz Lietuvu papildu iznīcinātājlidmašīnas “F-16”, kā arī fregati ar 160 apkalpes locekļiem patrulēšanas pastiprināšanai Baltijas jūrā.

Dalies ar šo ziņu