Krievijas izaicinošais ultimāts ir saliedējis ne tikai NATO, bet arī Eiropas Savienību, liekot Krievijai saprast, ka NATO nav Džordža Orvela "Dzīvnieku ferma”, kur ir vienlīdzīgas un mazāk vienlīdzīgas dalībvalstis, tā pēc aizvadītās NATO un Krievijas padomes sēdes portālam “Sargs.lv” sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Aizsardzības ministrs skaidroja, ka NATO uzdevums ir garantēt visām dalībvalstīm un to pilsoņiem pilnīgi vienādu drošību, bet šis ultimāts liedz to darīt. Tas nozīmē, ka tas pavisam noteikti nav apstiprināms.
Vienlaikus ministrs piebilda, ka NATO var ar Krieviju veidot dialogu un runāt par dažādām lietām, lai veicinātu savstarpējo uzticamību, taču līdzšinējās Krievijas darbības nav uzticību veicinošas. NATO sabiedroto nostāja ir vienota un Krievijas mērķis sašķelt aliansi nav izdevies.
Ministrs piebilda, ka šobrīd vēl ir pāragri spriest par Krievijas un tās vadītāja V.Putina atbildes soļiem, taču NATO ir gatava jebkuram scenārijam.
“Sargs.lv” iepriekš ziņoja, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pēc NATO un Krievijas Padomes sēdes atzina, ka NATO un sabiedrotie ir gatavi turpmākām sarunām, taču ne par visām tēmām
Bažās par Krievijas spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, alianse vairākus mēnešus centās noorganizēt NATO un Krievijas Padomes tikšanos, taču pēc spiegošanas skandāla oktobrī šis diplomātijas ceļš šķita apdraudēts.
Briseles sarunās piedalījās Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs un citas augsta ranga Krievijas amatpersonas. Viņi uz Briseli devās pēc ASV un Krievijas amatpersonu drošības sarunām, kas notika pirmdien Ženēvā.
